Kozlovskis nespēj paskaidrot, kā var rīkoties pret LR suverenitāti „Satversmē paredzētā veidā”
PIETIEK19.05.2016.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš bēdīgi slaveno Krimināllikuma „Āboltiņas grozījumu” apspriešanas laikā tos izdomāja (vai izpildīja starpnieka funkciju) papildināt ar norādi, ka rīkoties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti nedrīkst tikai „Satversmē neparedzētā veidā”, kā izrādās, nespēj paskaidrot – kādi tad ir tie „Satversmē paredzētie veidi”, kuros Latvijas iedzīvotājiem būtu atļauts šo suverenitāti un neatkarību graut.
Kā zināms, specdienestu „bīdītajā” LR Krimināllikuma grozījumu projektā, kas šā gada 3. martā tika pieņemts Saeimā 1. lasījumā, bija šāda norma: „Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu,– soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.”
Pēc tam, kad mediji un sabiedrība sāka skaļi iebilst pret iecerētajiem grozījumiem, atklātībā parādījās ziņas, ka iekšlietu ministrs Kozlovskis likumprojekta „pilnveidošanas gaitā” ir izvirzījis priekšlikumu šo normu „glābt”, papildinot to ar frāzi „Satversmē neparedzētā veidā”.
Pēc šīs normas pieņemšanas radās likumsakarīgs jautājums – ja reiz aizliegums attiecas tikai uz „Satversmē neparedzētu veidu”, kādas tad ir tās darbības, ko pret Latvijas Republikas neatkarību un suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu tagad būs atļauts veikt „Satversmē paredzētā veidā”.
Taču pēc tam, kad Iekšlietu ministrijā iesniegums ar šo jautājumu tika apspriests vairāk nekā divas nedēļas, ir noskaidrojies, ka pats Kozlovskis to izskaidrot nespēj un ka arī citas ministrijas amatpersonas – kuras it kā bijušas šīs normas ieteicējas – nespēj sniegt tam precīzu, izsmeļošu skaidrojumu.
Tā vietā Pietiek ir saņēmis apjomīgu – četras lappuses garu vēstuli, kuru parakstījusi Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane: nododam šo dokumentu lasītāju vērtējumam ar cerību, ka kāds spēs no tā saprast – kādi tad ir tie Satversmē it kā paredzētie veidi, kādos Latvijas iedzīvotāji arī pēc Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā it kā varēs gāzt valsts varu un vērsties pret valstisko suverenitāti.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
