Iesaki rakstu: 
Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un izstrādājusi jaunu mērķtiecīgu PR stratēģiju, lai iekļūtu nākamajā Saeimā.
Galvenā KPV LV problēma uz šo brīdi ir finansējuma trūkums. Tas nozīmē, ka partijai sekmīga PR īstenošanai ir jāpaļaujas uz tās lokomotīvju Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema varēšanu sacelt ap sevi pietiekami lielu mediju interesi, lai partija nenozustu no potenciālo vēlētāju redzesloka. Līdz šim stratēģija ir atmaksājusies, un aizvadīto divu nedēļu laikā Gobzems un kompānija ir spējusi sev nodrošināt klātbūtni teju visos Latvijas lielākajos medijos.
Kā tas tika panākts? Pavisam vienkārši. Partija sekmīgi izmanto sociālos tīklus kā komunikācijas platformu ar masu medijiem un sabiedrību.
Attiecīgi šī gada jūnija sākumā Gobzema kungs, izmantojot pareizos apstākļus (maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību), savā facebook profilā ievietoja īsu, bet tiešu ierakstu, kurā kritizēja nesenos notikumus maksātnespējas nozarē. Ieraksts bija veidots familiārā formā, labi uzrunāja sabiedrību un vienā vietā pat ietvēra lamu vārdu pizģīt. Vienu vārdu sakot, Gobzema kungs bija uzķēris labāko brīdi, lai paceltu savu reitingu uz Bunkus slepkavības rēķina.
Gobzema ierakstu pārpublicēja virkne sociālo tīklu lietotāju un arī vairāki Latvijas lielie mediji, kā rezultātā viņš panāca, ka tiek uzaicināts piedalīties diskusijā TV Rīga 24 ēterā, kas savukārt tika izmantota kā platforma, lai tālāk attīstītu KPV LV vēstījumu par maksātnespējas administratoru nozares šausmām un vispārējo situāciju Latvijas vadošās elites aizkulisēs. Gobzema asie un tieši komentāri atkal panāca vēlamo efektu – mediji un sociālo tīklu lietotāji turpināja dalīties ar viņa viedokli un popularizēt KPV LV.
To visu Gobzems panāca vienkārši izmantojot tā brīža apstākļus - maksātnespējas administratora Bunkus slepkavību (aktualitāti) un sabiedrībā pieaugošo plaisu starp eliti un vienkāršo tautu (fonu). To sauc par efektīvu sev pieejamo resursu menedžēšanu, un jāsecina, ka ar to KPV LV iet daudz labāk nekā citām Latvijas partijām.
Papildus tam KPV LV premjera amata kandidāts nolēma lauzt latviešu politiķiem ierastās dogmas un uzrunāt arī krieviski runājošo sabiedrības daļu. Kopš šī gada jūnija Gobzems sociālo tīklu komunikācijā ir sācis izmantot arī krievu valodu. Tas liecina, ka KPV LV mērķis ir pakāpeniska identitātes maiņa Latvijas krievvalodīgā elektorāta acīs.
Partija tuvākajos mēnešos, visticamākais, centīsies atmest sev piesprausto „latviešu partijas” birku, un tā vietā sevi prezentēs kā opozīcijas partiju, kura sabiedrību nedala latviešos un krievos, pārstāv tautas intereses un cīnās pret korumpēto un zaglīgo eliti. Līdzīgu stratēģiju šīm vēlēšanām ir izvēlējusies arī partija „Saskaņa” un mazākā mērā JKP.
Tādā veidā KPV LV cer aizpildīt pēc „Saskaņas” eiropeizācijas radušos Latvijas opozīcijas partiju elektorāta vakuumu. Pietiekami labi izspēlējot savas kārtis, Gobzems varētu iegūt daļu no „Saskaņas” vai pat Latvijas Krievu Savienības vēlētāju balsīm, kuru vidū ir novērojama nepatika pret krievvalodīgajā opozīcijā novērojamo stagnāciju.
Latvijas krievvalodīgā kopiena KPV LV transformāciju ir pamanījusi un uztvērusi ļoti pozitīvi. Ar Gobzema ierakstiem ir sākušas dalīties pat t.s. „krievu skolu” aizstāvji un citas prokremliski noskaņotas personas. Tikmēr pats Gobzems ir nemanot sācis dalīties ar Kremļa propagandas portāla vesti.lv ierakstiem.
Papildus tam KPV LV ir aktivizējuši savus centienus arī t.s. interneta „troļļu” frontē. Partijai, visticamāk, pieder facebook lapa, kas pirms tam nodarbojās ar dezinformācijas izplatīšanu un vadošās elites diskreditēšanu, bet kopš pagājušās nedēļās ir sākusi publiski aģitēt par vēlētājus balsot par KPV LV. Protams, nevar izslēgt, ka lapas patiesie īpašnieki ir vienkārši politiski apjukuši pusaudži ar apšaubāmu humora izjūtu un ar KPV LV tai nav nekāda sakara.
Pēdējo nedēļu KPV LV priekšvēlēšanu aktivitātes, visticamāk, ir saistītas ar Alda Gobzema lomas palielināšanos un kļūšanu par partijas de facto līderi. Ir skaidrs, ka Artuss Kaimiņš formāli saglabās ievērojamu publisko ietekmi Latvijas sabiedrībā un līdz ar to arī partijā. Tiesa pēdējās nedēļas ir pierādījušas, ka KPV LV īstie groži jau kādu laiku atrodas Gobzema rokās, un izskatās, ka viņš ir nobriedis KPV LV ne tikai ievilkt nākamās Saeimas opozīcijā, bet arī pacīnīties par vienu vai otru valdības krēslu.
Atliek secināt, ka KPV LV pirms vēlēšanām ir piedzīvojusi strauju metamorfozi - atmetusi ideālista Kaimiņa novalkāto kokonu un uzaudzējusi jaunus spārnus pragmatiķa Gobzema izskatā.
Attēlā - fragments no Gobzema jaunākajām atklāsmēm intervijā laikrakstam Dienas Bizness.
Seko mums 
Aglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Paldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” 
Ziņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Mans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
