Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja ticēt partijas KPV LV oficiālajam biedru sarakstam, tās rindas gada laikā pieaugušas no 505 līdz veseliem 663 biedriem, - tā rāda šīs politiskās organizācijas biedru saraksts, ar kuru Pietiek sāk rakstu sēriju, publicējot visu lielāko un interesantāko Latvijas partijas biedru sarakstus.

Kā zināms, iepriekš, no 2017. gada maija vidus līdz pagājušā gada februāra beigām pašreizējā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa vadītajai partijai KPV LV bija knapi izdevies sameklēt 75 jaunus biedrus un par pieciem biedriem pārsniegt minimālo – 500 biedru robežu, kas bija jāsasniedz, lai varētu piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Gan pirms, gan pēc tam partijas KPV LV biedru skaits ir te audzis, te sarucis. Partija tika dibināta 2016. gada 3.maijā Rīgā, un tad kongresā par tās dibināšanu balsoja 385 cilvēki.

Ja ticēt Kaimiņam, pēc dibināšanas partijā it kā bija vērojams straujš biedru pieplūdums. Kaimiņš „pastāstīja, ka politiskā spēka biedru skaits nemitīgi pieaugot un pagājušās nedēļas beigās partijai bijuši jau vairāk nekā 700 biedri”, – tā 2016. gada 6. jūlijā vēstīja ziņu aģentūra BNS.

Taču, kad 2017. gada 12. maijā KPV LV ar krietnu kavēšanos iesniedza oficiālo pārskatu par saviem biedriem, izrādījās, ka partijā ir tikai 430 biedru. Salīdzinot šo oficiālo dokumentu ar datiem, kurus Kaimiņš sniedza nepilnu gadu iepriekš, sanāca, ka šajā laikā viņa vadītās partijas biedru skaits ir samazinājies par vismaz 270 biedriem.

Savukārt līdz pagājušā gada februāra beigām Kaimiņam bija izdevies sameklēt 75 jaunus biedrus, lai varētu startēt Saeimas vēlēšanās, bet gada laikā partijas oficiālais biedru saraksts pieaudzis par vēl 158 biedriem. Tiesa, atklāts paliek jautājums, cik no šiem biedriem ir īsti, - kā zināms, nesen KPV LV tikai ar trešo reizi izdevās savākt kvorumu biedru sapulcei.

Pietiek šodien publicē gan šogad partijas iesniegtos veselus divus biedru sarakstus, gan 2018. un 2017. gada biedru sarakstus.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Dokumenti

Dokumenti

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...