Iesaki rakstu: 
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, piespriežot reālu brīvības atņemšanu par būtisku kaitējuma nodarīšanu “Latvijas Krājbankas” drupu shēmotājiem Edijam Ziediņam un Jānim Bankovam, šādi apstiprinājusi faktus un to vērtējumu, kuru Pietiek publicēja jau 2017. gadā.
Pēc “Latvijas Krājbankas” slēgšanas un maksātnespējas administratora iecelšanas sākās shēmas, lai iegūtu vērtīgākos ar šo banku saistītos aktīvus, tajā skaitā firmu “Baltijas Aviācijas Sistēmas”, kas tajā laikā bija “airBaltic” akcionāre kopā ar valsti un kas bija aviokompānijas toreizējā vadītāja M. Bertolta Flika firma, taču “Baltijas Aviācijas Sistēmas” bija aizņēmušās naudu no “Krājbankas” investēšanai aviācijas nozarē un tāpēc nokļuva blēžu redzeslokā.
Vispirms shēmā parādījās “Krājbankas” meitasuzņēmums “Atlantijas Biroji”, kas — atšķirībā no bankas — nebija maksātnespējīgs un tātad varēja rīkoties brīvāk. Vēlāk tika iecelta jauna vadība arī “Baltijas Aviācijas Sistēmām”, un shēmas īstenošana varēja sākties.
Prokuratūras mājaslapā teikts, ka abiem apsūdzētajiem valdes locekļiem, ko iecēla 2012. gadā, bija tiesības pārstāvēt "Baltijas Aviācijas Sistēmas" atsevišķi, kā arī rīkoties ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem, kas atradās viņu pārziņā. Pretēji uzņēmuma interesēm, apsūdzētie savā starpā vienojās un noslēdza pārstāvības līgumus, nosakot par to katram ikmēneša atlīdzību un vienreizēju kompensāciju.
“Tādā veidā apsūdzētie, mantkārīgu motīvu vadīti, pārsniedzot savas pilnvaras, personu grupā nodarīja būtisku kaitējumu "Baltijas Aviācijas Sistēmām" vairāk nekā 88 315 eiro apmērā. Turklāt viens no apsūdzētajiem papildus piesavinājās "Baltijas Aviācijas Sistēmu" finanšu līdzekļus — 160 000 eiro — un pēc tam veica šo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju,” teikts prokuratūras paziņojumā.
Tagad tiesa Edijam Ziediņam piespriedusi brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un sešiem mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus komercsabiedrībās uz diviem gadiem, kā arī 7500 eiro naudas sodu, ziņo LETA. Tāpat tiesa nolēma piedzīt no E. Ziediņa materiālā kaitējuma kompensāciju 48 661 eiro apmērā.
Jānim Bankovam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu, kā arī atņemt tiesības ieņemt valdes locekļa amatus komercsabiedrībās uz diviem gadiem un naudas sodu 7500 eiro apmērā. Spriedumu iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Līdz ar to sagaidāms turpinājums pārējo darbību izvērtējumam, par ko E. Ziediņš bija vaļsirdīgi atzinies un kuras 2017. gada sākumā aprakstīja Pietiek. Tagad tiesībsargājošajām institūcijām jādod vērtējums arī, piemēram, šādiem faktiem, par ko atzinās E. Ziediņš:
“2012. gada 6. februārī es tiku iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji bija “KPMG Baltics” SIA amatpersonas — maksātnespējīgās “Latvijas Krājbankas” administratora vadības grupa, kuras mērķis bija ar krāpnieciskām darbībām, ļaunprātīgi un pretlikumīgi iegūt prasījuma tiesības pret AS “airBaltic Corporation” un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā. […]
Šo darījumu rezultātā SIA “Baltijas Aviācijas Sistēmas” ieķīlātā manta tika pretlikumīgi nodota pašai “Latvijas Krājbankai” (saskaņā ar likumu, komercķīlas ņēmējs nedrīkst iegūt ieķīlāto lietu savā īpašumā), slēpjot nodošanas faktu aiz fiktīva darījuma un uzrādot fiktīvu pircēju — SIA “Atlantijas Biroji”. Minētais norāda uz apzinātu un plānotu darbību veikšanu no iesaistīto personu puses ar nolūku slēpt kontroles iegūšanu pār SIA “Baltijas Aviācijas Sistēmas” aktīviem.”
Pilns 2017. gada raksts:
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
