Iesaki rakstu: 
Iemesls, kādēļ valdība otrdien aiz slēgtām durvīm lems, vai neatlikt līguma parakstīšanu ar AS Pasažieru vilciens 140 miljonu latu vērtā vilcienu iepirkuma konkursa uzvarētāju Spānijas kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A.(CAF), saistīts ar Latvijas Krājbankas krahu, Pietiek uzzināja no informētiem avotiem valdībā. CAF kā savu apakšuzņēmēju vilcienu piegādes līguma izpildei norādījis AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), bet tās manta pilnībā ieķīlāta Latvijas Krājbankā. Neoficiāli izskan bažas, ka RVR nespēs izpildīt savas saistības, kas plānotas 63% apmērā no visa līguma.
Izskan minējumi, ka aiz Kipras ofšora Mysea Enterprises Limited, kas, pēc Lursoft datiem, 2009. gada beigās kļuvis par RVR 67% akciju īpašnieku, slēpjas finanšu grūtībās nonākušās Lietuvas bankas Snoras un Latvijas Krājbankas īpašnieks, Krievijas miljardieris Vladimirs Antonovs. Šā gada maija RVR Latvijas Krājbankā ieķīlājusi visu savu mantu.
Lai gan kā AS Pasažieru vilciens 140 miljonu vērtā vilcienu iepirkuma konkursa uzvarētājs minēta spāņu kompānija CAF, tās pārstāvji publiski pauduši, ka kā apakšuzņēmēju līguma izpildē pieaicinās RVR. No RVR pārstāvjiem izskanējis, ka līgums ar CAF tiks slēgts tikai pēc tam, kad spāņu kompānija būs parakstījusi līgumu ar AS Pasažieru vilciens, tādēļ nav pieejama informācija, kādu apjomu no kopējām līgumsaistībām būtu jāizpilda RVR.
Pēc Pietiek informācijas, līgumā, kas sagatavots parakstīšanai ar spāņu CAF, norādīts, ka RVR pildīs 63% no kontrakta kopējā apjoma. Jau pirms Latvijas Krājbankas kraha izskanēja šaubas, vai RVR ir kapacitāte šāda līguma izpildei. Neoficiāli no amatpersonām izskan aizdomas, ka RVR varētu tikt atdota „krējuma nosmelšana”, proti, piegādāto vilcienu apkope, kas nozīmētu garantētus ieņēmumus vairāku gadu garumā.
„Pirms slēgt vienošanos ar CAF, mēs gribam redzēt līgumu starp spāņiem un RVR. Otrs jautājums, kas ir patiesie RVR akcionāri. Ir aizdomas, ka patiesā akcionāra uzvārds sākas ar burtu „A” un tas rada bažas, redzot, kas notiek ar Snoras un Latvijas Krājbanku,” Pietiek neoficiāli uzsvēra lēmuma pieņemšanā iesaistīta amatpersona.
Starp RVR akcionāriem Kiprā reģistrētais uzņēmums Mysea Enterprises Limited parādās kopš 2009. gada 31. decembra. 2010. gada 5. martā Mysea Enterprises Limited ieķīlājis Latvijas Krājbankā sev piederošās 696 130 RVR akcijas (67% akciju kontrolpaketi). Kā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa minēti 13,6 miljoni latu. Kā Kipras ofšora Mysea Enterprises Limited pārstāvis šajā darījumā figurējis uzņēmējs Sergejs Fiščenko, kura vārds izskanēja pirms gada saistībā ar airBaltic privātā akcionāra īpašnieku maiņu.
24,75% akciju RVR saglabāja Ērikam Igaunim, Valērijam Igaunim un Aivaram Ločmelim piederošā SIA Holdinga kompānija FELIX, bet atlikušie 8,25% akciju pieder Lazaram Raizbergam un Aleksandram Fomkinam piederošajai SIA Vairogs K. Tiesa, 2011. gada 31. maijā RVR ieķīlājusi Latvijas Krājbankā visu savu mantu. Kā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa minēti 7,02 miljoni latu.
Fiščenko vārds bija iesaistīts shēmā, ar kuras starpniecību 2010. gada decembrī Bahamu salās reģistrēta kompānija Taurus Asset Management Fund Limited iegādājās Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic privātā akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas. Oficiāli tika paziņots, ka šīs akcijas ieguvis Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns. Neoficiāli valda uzskats, ka aiz šī darījuma slēpās Antonovs. Kovtuns un Fiščenko ir biznesa partneri. Vairāku Fiščenko piederošu uzņēmumu padomes loceklis Janeks Jeļkins uzreiz pēc tam nonāca BAS valdē kā jaunā līdzīpašnieka pārstāvis.
Oficiālus komentārus par Ministru kabineta slēgtajā sēde apspriesto valdības locekļi nesniedz. Satiksmes ministrs Aivis Ronis Pietiek vienīgi uzsvēra, ka viņš valdībā nevirza jautājumu par vagonu iepirkuma konkursa izbeigšanu. Runa, pēc Roņa vārdiem, esot par divu nedēļu iegūšanu, kuru laikā, atliekot līguma parakstīšanu ar CAF, SM un valdība vēlas saņemt atbildes uz dažiem jautājumiem no AS Pasažieru vilciens, kas no valsts puses slēgs līgumu. Par to, kādi jautājumi rada bažas, detalizētākus komentārus SM jaunā vadība nesniedz, aizbildinoties, ka informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
