Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja jaunievēlētais Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars nevēlas atdot Latvijas Krājbankas likvidatoram ģimenes savrupmāju – priekšvēlēšanu avīzē izreklamēto Mārupes „miera ostu”, kur viņš mēdzot sarunāties ar ķirbjiem, tagadējam politiķim vispirms kopā ar sešiem citiem bijušajiem Krājbankas valdes locekļiem steidzami jāsavāc vairāk nekā 95 tūkstoši eiro valsts nodevai sakarā ar apelācijas iesniegšanu par pirmās instances tiesas spriedumu un tad jācer uz to labāko.

Par to, ka Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirms nedēļas slēgtā sēdē nospriedusi solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no septiņiem bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem, pirmdien paziņoja bankas likvidatora – medijos pretrunīgi vērtētā un ar skaļiem skandāliem saistītā uzņēmuma KPMG Baltics pārstāvis.

Taču pat pēc uzstājīga Pietiek lūguma KPMG Baltics nevēlējās atklāt faktiski nekādas šīs civilprasības detaļas, vien to, ka tiesa nospriedusi – valdes locekļi esot vainojami, ka bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēma to nodrošinājumus.

KPMG Baltics nevēlas atklāt arī to bijušo Krājbankas valdes locekļu vārdus un uzvārdus, uz kuriem šis spriedums par iespaidīgo summu attiecas. Taču, kā rāda Lursoft dati, pēc 2007. gada Krājbankas valdē kopā ir bijušas tikai septiņas personas: tie ir Dzintars Pelcbergs, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska, Svetlana Ovčiņņikova, Mārtiņš Zalāns, kā arī divi bijušie bankas vadītāji – Ivars Priedītis un līdzšinējais Saeimas deputāts, jaunievēlētais Rīgas domes deputāts M. Bondars.

Šim pirmās instances tiesas spriedumam stājoties spēkā, no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem, tostarp arī politiķa M. Bondara, par labu bankas likvidatoram solidāri jāpiedzen 15 miljoni eiro – tātad pa aptuveni 2,14 miljoniem eiro „no galviņas”. Piedziņa var attiekties ne tikai uz viņu personiskajiem īpašumiem un uzkrājumiem, bet arī uz ģimeņu īpašumiem, ja tie nav īpaši nostiprināti kā konkrēta laulātā īpašums.

M. Bondara gadījumā tas nozīmē, ka, spriedumam stājoties spēkā, apdraudēta būtu arī viņa priekšvēlēšanu izdevumos izreklamētā „miera osta” Mārupē. No politiķa amatpersonas deklarācijām gan izriet, ka tā nav reģistrēta uz viņa vārda un viņš ir tikai dzīvesbiedres ņemta hipotekārā kredīta galvotājs. Taču Lursoft datu bāze rāda, ka līgumu par mantas šķirtību laulātie nav noslēguši, kas nozīmē, ka piedziņa, visticamākais, tiks vērsta arī pret Mārupes savrupmāju.

Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Anitas Moļņikas spriedumu gan ir iespējams pārsūdzēt, un tas, visticamākais, arī tiks, taču arī tas ir dārgs prieks: kā skaidro aptaujātie juristi, šādā situācijā, kad spriedumā minētā summa ir 15 miljoni eiro, apelācijas iesniegšanai jānomaksā valsts nodeva, kuras lielums ir nedaudz virs 95,4 tūkstošiem eiro.

Vai šo summu visi atbildētāji var nomaksāt kopā, ja iesniedz kopēju apelācijas sūdzību, - par to aptaujāto juristu viedokļi dalās. Jebkurā gadījumā M. Bondara amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu rāda, ka nekādu deklarētu uzkrājumu viņam nav bijis, savukārt nezināmām personām aizdoti 12 tūkstoši dolāru un 42,6 tūkstoši eiro.

Pats M. Bondars nekādus komentārus sniegt otrdien Pietiek nevēlējās, un arī Dz. Pelcbergs šo tēmu apspriest nevēlējās. Savukārt kāds cits bijušais bankas valdes loceklis Pietiek izteica pieņēmumu, ka šāda sprieduma – 15 miljonus solidāri piedzīt arī no tiem bankas valdes locekļiem, kuri balsojumos par aizdevumu izsniegšanu nemaz nav piedalījušies, - pamatā varētu būt arī „ietekmīgu cilvēku” vēlme „uzlikt sakas” M. Bondaram kā politiķim.

„Pilnīgi pieļauju, ka pašreizējais iznākums tāds ir arī tāpēc, ka Bondara negaidītie panākumi vēlēšanās ir likuši pat viņa atbalstītājiem apdomāties, ka nepieciešams kāds „piebremzēšanas mehānisms” gadījumam, ja politiķis kļūtu „pārāk patstāvīgs”. Tāpat jāņem vērā, ka teorētiskais honorārs, ko šajā gadījumā teorētiski var saņemt likvidatora pārstāvis Romualds Vonsovičs, varētu būt pat 750 tūkstoši eiro – summa, kas var likties vilinoša ļoti daudziem,” – šādu versiju Pietiek izteica bijušais Krājbankas valdes loceklis, lūdzot publiski viņu nepieminēt.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zapad un Zupa

Foto„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību. Bardzīni tēmē uz mani caur kādu tuvu vīru, kuru es, pēc viņa ieceres, neturēšu aizdomās.” (Mario Pjuzo Krustēvs)
Lasīt visu...

21

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

FotoZinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.
Lasīt visu...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...