Iesaki rakstu: 
Pastāv nopietnas aizdomas, ka nu jau bijušais izdevniecības Petits saimnieks, tādu krievvalodīgo laikrakstu kā Čas un Subbota kādreizējais izdevējs Aleksejs Šeiņins mēģinājis par iespaidīgu summu apkrāpt un maldināt Ukrainas Legbank, kurai pirms diviem gadiem pārdeva Petita kontrolpaketi, - ar šādu informāciju klajā nācis Petita valdes loceklis Sergejs Baranovskis.
Kā Pietiek jau informējis, Šeiņins vērsies tiesā, jo uzskata, ka izdevniecības pārdošanas darījumā piekrāpts: viņš esot prettiesiski maldināts par pirkuma līguma priekšmetu un no viņa, ar viltu izmantojot uzticēšanos, izkrāptas tiesības uz nekustamo īpašumu Peldu ielā 15, Rīgā.
Taču, kā izrādās, jaunajam īpašniekam ir vēl nopietnākas pretenzijas pret Šeiņinu, - spriežot pēc Baranovska Pietiek sniegtās informācijas, bijušajam izdevējam izdevies jaunajam akcionāram "iesmērēt" preci, noklusējot tās patieso stāvokli un reālās kredītsaistības.
"Aleksejs Šeiņins bija žurnālists, bet nebija biznesmenis. Neveiksmīgie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem 2005.-2006. gadā, kuriem tika novirzīti līdzekļi, ko bija nopelnījis laikrakstu un žurnālu kolektīvs, un bankas kredīts, ātri noveda uzņēmumu bankrota priekšā. Izdevniecību nespēja glābt drudžainie stihiskas optimizācijas pasākumi, ko veica steigā un nemākulīgi, bet rezultātus, precīzāk, to neesamību rūpīgi slēpa. Reālu darbību vietā Šeiņins metās priekšvēlēšanu cīņās, būtībā atstājot uzņēmumu bez vadības," stāsta Baranovskis.
Šeiņins aktīvi meklējis investoru, faktiski cerot visas problēmas pārlikt uz tā pleciem, taču 2011. gada pavasarī radusies situācija, kad viens pēc otra rēķinu apmaksu sākuši pieprasīt visdažādākie kreditori un līdz bankrotam palikušas tikai dažas dienas. Tad arī parādījusies Legbank, kas Šeiņinam ļāvusi palikt izdevniecības vadītāja postenī un arī citādi ar cieņu izturējusies pret viņa nopelniem.
2011. gada 8. jūnijā Šeiņins pārdevis 87% uzņēmuma, 17. augustā - atlikušos 13%, taču izdevniecības vadītāja posteni saglabājis - un, kā izrādījies vēlāk, nav arī ļāvis investora pārstāvjiem novērtēt patiesos zaudējumu apmērus. Faktiski investors ticis krāpts, pamazām vien liekot viņam uzņēmumā ieguldīt aptuveni 8 miljonus dolāru. "2011. gada beigās ekonomiskā situācija izdevniecībā Šeiņina vadībā bija trīsreiz sliktāka nekā brīdī, kad notika pārrunas ar investoru," skaidro Baranovskis.
Savukārt pēdējais piliens bijis, kad izrādījies, ka slepus no investoriem tieši pārrunu laikā Šeiņins ēku Peldu ielā 15 ieķīlājis Baltic International Bank, slēdzot ar šo banku kredītlīgumu par 1,05 miljoniem latu, kaut apgalvojis, ka īpašums ir brīvs no ķīlām un citiem apgrūtinājumiem. "Tādējādi tika veikts krāpniecības mēģinājums - mēģinot piesavināties naudu īpaši lielos apmēros, nostādot Petitu situācijā, kas tas varēja zaudēt ēku. Tāpat atklājās arī tas, ka Šeiņins izmantojis ievērojamus naudas līdzekļus personiskiem mērķiem," skaidro Baranovskis, piebilstot - pat pēc tam investors ļāvis Šeiņinam uzņēmumu pamest bez kaitējuma reputācijai.
Taču arī šis solis Šeiņinam nav šķitis pietiekams - un rezultātā pašreizējo situāciju Baranovskis komentē šādi: "Pašlaik Šeiņina vēlmju būtība ir - lai viņam, neatlīdzinot ieguldītos 8 miljonus dolāru, atdot paša agrāk pārdoto biznesu, ko investors savedis kārtībā un atjaunojis vadošo produktu tirgus un lasītāju auditorijas pozīcijas. Tāpat viņš vēlas saņemt soda naudu apmēram 300 tūkstošu latu apmērā! Rodas jautājums - kurš kuru šajā situācijā ir apkrāpis?!"
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
