Kratīšanas elektronisko cigarešu tirgotāja objektos: vai pamatīgs skandāls un norāde uz sagatavošanās darbiem kontrabandas plūsmām?
Pietiek lasītājs06.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Droši vien daudzi pamanīja Valsts policijas izplatīto informāciju par to, ka tikušas veiktas kratīšanas saistībā ar to, ka kāds uzņēmums interneta vietnē pārdevis elektroniskās cigaretes, maldinot pircējus, ka tās tirgo uzņēmums, kas atrodas ārpus Latvijas, kaut patiesībā prece izgatavota Rīgā. Taču šajā saistībā ir daži ļoti interesanti jautājumi.
Policija informē, ka izņemti vairāk nekā 38 000 vienreiz lietojamo elektronisko cigarešu, 2,9 tonnas nikotīnu saturoša šķidruma 30 litru tilpuma kannās un 915 litru lietošanai gatavas nikotīnu saturošas produkcijas, kas bija iepildīta realizācijai paredzētās pudelītēs pa 10 un 20 mililitriem. Ar to varētu uzpildīt aptuveni divus miljonus elektronisko cigarešu, un visas šīs mantas tirgus vērtība varētu būt aptuveni 1,8 miljoni eiro.
Tāpat Valsts policija ziņo, ka kriminālprocesa ietvaros aizturēti 1978. un 1987. gadā dzimuši vīrieši, kuri neilgu laiku ievietoti īslaicīgās aizturēšanas vietā, bet pēc tam abām personām piemērots aizdomās turētā statuss un drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Neko vairāk policija neziņo, tostarp nemin arī kratītā uzņēmuma nosaukumu, - bet tieši tas varētu būt pats interesantākais.
Neoficiāli avoti vēsta, ka uzņēmuma nosaukums varētu būt SIA Modena. Plašām tautas masām – ne tikai nesmēķētājiem, bet arī smēķētājiem – šis nosaukums neko nenozīmē. Taču, ja aizturētie tiešām ir saistīti ar šo uzņēmumu, tas ir ļoti zīmīgs un vērā ņemams notikums.
Eksistē organizācija ar nosaukumu „Bezdūmu nozares asociācija”, un tā ir nākusi klajā ar šādu nozares labas prakses memorandu:
„Šī ir brīvprātīga vienošanās, ko apņēmušies ieverot Bezdūmu nozares asociācijas biedri un kurai ir aicināts pievienoties ikviens sociāli atbildīgs uzņēmums.
Mēs apzināmies cilvēku tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu gaisu. Smēķēšanas atmešana un tabakas kaitējuma mazināšana ir absolūta prioritāte mūsdienu sabiedrībā.
Mēs saprotam, ka atmest smēķēšanu ne vienmēr izdodas bez palīdzības. Tādēļ ir jārunā par visiem risinājumiem un iespējām, kā mazināt tās kaitīgumu. Atbildīga attieksme pret sabiedrību ir mūsu prioritāte, un tādēļ esam pieņēmuši šo labās prakses memorandu.
Mēs apņemamies nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu, patērētāju tiesību aizsardzību un godīgas konkurences veicināšanu, ievērojot visas likuma prasības.
• Mēs nepārdodam mūsu produktus nepilngadīgajiem
• Mēs nepiedāvājam mūsu produktus cilvēkiem, kas nesmēķē un nelieto nikotīna produktus
• Mēs ievērojam likumos noteiktās normas un nereklamējam savus produktus neatbilstošā veidā
• Mēs nelietojam sociālos tīklus un komunikāciju platformas, lai uzrunātu nepilngadīgos
• Mēs neizmantojam tādu produktu iepakojumu un dizainu, kas būtu īpaši pievilcīgs nepilngadīgajiem
• Mēs nodrošinām mūsu produktu kvalitāti un atbilstību normām
• Mēs sadarbojamies ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai mazinātu negodprātīgu konkurenci un komercpraksi nozarē un vērstos pret nelegālo tirgu un kontrabandu
• Mēs atbalstām zinātnē balstītu regulējumu bezdūmu produktiem un esam gatavi aktīvi iesaistīties tā izstrādē un ieviešanā
• Mēs īstenojam sociāli atbildīgu tirdzniecību, ievērojot visas Covid 19 prasības
Mēs aicinām aktīvi rīkoties, lai novērstu bezdūmu produktu nelikumīgu reklamēšanu un tirdzniecību jebkādā veidā un mazinātu to pievilcību nepilngadīgajiem.
Bezdūmu nozares asociācija apvieno sociāli atbildīgus uzņēmumus, kas specializējas samazināta riska produktu - elektronisko cigarešu un to šķidrumu, karsējamās tabakas un beztabakas nikotīna spilventiņu - ražošanā, izplatīšanā un tirdzniecībā Latvijā.
Bezdūmu produkti ir samazinātas negatīvas ietekmes produkti un mazāk kaitīga alternatīva pilngadīgiem smēķētājiem. Tomēr to lietošana nav bez riska, jo tie satur nikotīnu, kas rada atkarību. Šie produkti ir paredzēti tikai pieaugušiem lietotājiem un nepilngadīgas personas tos nedrīkst iegādāties un lietot.”
Šo memorandu parakstījuši tādi uzņēmumi un zīmoli kā Swedish Match, Air Puf, Foxtrot, Rovico, Market Share Baltic, Philip Morris International un… arī Modena.
Un te nu jautājums – vai tiešām varētu būt, ka šāds augsti ētisks uzņēmums kā SIA Modena (īpašnieki – 1982. gadā dzimušais Jānis Druva un tai pašā gadā dzimušais Jānis Anspoks), kas paraksta šādus augsti ētiskus memorandus, vienlaikus nodarbojas ar nelegālu elektronisko cigarešu ražošanu un izplatīšanu, faktiski – valsts un patērētāju krāpšanu un kontrabandu?
Ja tā tiešām ir, tad rodas vēl viens jautājums – vai nesanāk tā, ka veiklie uzņēmēji ar vienu roku paraksta neko neizsakošus memorandus un deklarācijas, bet ar otru jau pašlaik nodarbojas ar kontrabandu un gatavojas megapeļņas apstākļiem, kad elektroniskās cigaretes izdosies nopietni ierobežot?
Nebūtu slikti, ja Valsts policija tomēr viestu skaidrību šajā jautājumā. Jo vairāk – tas ir arī to patērētāju interesēs, kuri, kā izrādās, nezināmu laiku krāpti ar „ārzemēs ražotām” elektroniskajām cigaretēm un, iespējams, tiek krāpti vēl joprojām.
Red.piez. Divu dienu laikā ar SIA Modena pārstāvjiem nebija iespējams sazināties pa uzņēmuma uzrādīto tālruņa numuru, arī uz e-pasta vēstuli uzņēmums neatbildēja.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.