Kreditoru vienlīdzība tiesiskās aizsardzības procesā ir dzīvē pierādījusies fikcija, VID rīkojas patvaļīgi un prettiesiski
Ieva Šiaudkuliene*18.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 7. februārī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam SIA „Čilija Pizza”, kas ir Lietuvas investoriem piederošs uzņēmums un sniedz Latvijā ēdināšanas pakalpojumus restorānos „Čili Pica”, tika pasludināts tiesiskās aizsardzības process (TAP), nosakot, ka 2 mēnešu laikā ir jāizstrādā un jāiesniedz tiesā plāns, kā tiks veikti norēķini ar kreditoriem. Tā kā ar tirdzniecības zīmi „Čili Pica” darbojas arī citi uzņēmumi uz franšīzes līguma pamata, ierosinātais TAP uz šiem uzņēmumiem nav attiecināms.
Maksātnespējas likums nosaka, ka, ierosinot TAP lietu tiesā, visiem kreditoriem ir aizliegts veikt jebkādas individuālas darbības, kas vērstas uz piespriesto, bet vēl nepiedzīto parādu summu piespiedu piedziņu. Tas nozīmē, ka 2 mēnešu laikā uzņēmumam ir dots laiks apkopot savus finanšu līdzekļus un izstrādāt maksājumu grafiku, kas vēlāk jāsaskaņo ar kreditoriem.
Nav šaubu, ka ēdināšanas uzņēmumam savas darbības nodrošināšanai ir nepieciešams veikt neskaitāmus maksājumus katru dienu, sākot no preču piegādēm un beidzot ar darbinieku algām.
Viens no lielākajiem kreditoriem šajā TAP ir Valsts ieņēmumu dienests (VID). Kopš 2019. gada novembra un decembra, kad uzņēmumam radās pienākums veikt papildu maksājumus VID, līdz šai dienai VID tika samaksāti gan aktuālie nodokļi, gan labprātīgi veiktais nodokļu pārrēķins, pavisam aptuveni EUR 200 000,00 apmērā.
Kopš TAP ierosināšanas 7. februārī VID tika samaksāti vēl EUR 13 240,10, lai gan likums pieļauj vneeikt norēķinus pēc TAP ierosināšanas.
Tātad nav nekādu iemeslu uzskatīt, ka uzņēmums būtu veicis darbības ar nolūku nemaksāt nodokļus vai apzināti izvairīties no to samaksas.
Šobrīd no VID puses ir veiktas darbības, kas rada pamatotas bažas par uzņēmuma iespēju tālāk turpināt saimniecisko darbību. 10.03.2020. VID pieņēma lēmumu par nodokļu parāda piedziņu, vienlaicīgi bloķējot uzņēmuma kontus, un norakstīja vienpusējā kārtībā vēl EUR 62 288,23. Konti joprojām ir bloķēti. Jāatzīmē, ka šis nav pirmais gadījums, kad tieši pret ēdināšanas uzņēmumiem VID vēršas ar īpaši aktīvu un nesamērīgu rīcību.
Var secināt, ka Maksātnespējas likuma izpratnē visi kreditori ir vienlīdzīgi, tomēr izrādās, ka VID kā kreditors var rīkoties patvaļīgi un pārkāpt Maksātnespējas likumā noteiktos aizliegumus par piedziņas lēmumu izpildes apturēšanu.
Šobrīd nav runa par ārkārtas stāvokļa radītajām sekām ēdināšanas nozarē, jo, ja mums ir iespēja veikt norēķinus ar saviem piegādātājiem un maksāt darbiniekiem algas kaut vai dīkstāves režīmā, uzņēmums var strādāt.
Veicot individuālās darbības, VID ir panācis, ka uzņēmums faktiski atrodas maksātnespējas stāvoklī, tiks zaudētas vairāk nekā 100 darba vietas, kā arī tiks izbeigta darbība uzņēmumam, kurš 2018.gadā valstij samaksāja nodokļos EUR 1 468 100,00 un 2019.gadā valsts budžetā veikti maksājumi kopsummā par EUR 1 355 767.62.
Šādas rīcības motivācija mums kā ārvalstu uzņēmumam nav saprotama. Tiek rupji pārkāpts Maksātnespējas likuma regulējums, veicot it kā šķietami tiesiskas darbības – VID ir tiesības veikt nodokļu piedziņu, tomēr šīs darbības sekas un samērojamību ar pašreizējo stāvokli tirgū VID amatpersonas acīmredzot nav spējīgas saprast. Atgādināsim, ka tas viss notiek laikā, kad VID ģenerāldirektore ziņo valdībai un piedāvā ieviest uzņēmumiem nodokļu samaksas brīvdienas uz 3 gadiem.
VID 10.03.2020. lēmums ir pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā, un mūsu vienīgā cerība ir uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā, kas būtu spējīga izvērtēt šādas VID rīcības motīvus. Papildus jānorāda, ka vēl 1996. gadā starp Latvijas un Lietuvas valdībām tika noslēgts Līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas ļauj mums vērsties ar prasību pret Latvijas valsti.
Tas būtu galējais solis, jo mēs apzināmies, ka kārtējo reizi ciestu Latvijas nodokļu maksātāji, no kuru samaksātajiem nodokļiem būtu sedzama iespējamā kompensācija Lietuvas uzņēmumam, nevis konkrētie ierēdņi, kas ar savām darbībām rada tiešus zaudējumus savai valstij.
Uzņēmums darīs visu iespējamo, lai nepieļautu tā likvidāciju. Tiek izstrādāts TAP pasākumu plāns, kas tuvākajās dienās tiks sūtīts kreditoriem, un mēs patiesi ceram, ka kreditori, apzinoties šī brīža situāciju, pieņems pareizu lēmumu attīstības un Latvijas ekonomikas stiprināšanas vārdā.
Kā informēja zvērināts advokāts Jānis Avotiņš, kurš ir SIA „Čilija Pizza” izvēlētais TAP uzraugošās personas kandidāts, tad viņam kā speciālistam, kurš strādājis maksātnespējas nozarē vairāk nekā desmit gadus, nav tiesiski pamatota skaidrojuma šādai VID rīcībai. Faktiski ar administratīviem piespiedu līdzekļiem tiek liegta uzņēmumam iespēja turpināt saimniecisko darbību, radot priekšnoteikumus nevis uzņēmuma darbības turpināšanai, bet gan piespiežot to beigt savu darbību Latvijā.
Šādā veidā tiek veiktas neproduktīvas darbības no valsts ierēdņu puses, kas ir vērstas uz nodokļu ieņēmumu samazināšanu nevis palielināšanu, kas būtu tiešs VID pienākums, rūpēties par to, lai valstī palielinās iekasēto nodokļu apmērs. Tāpat advokāts norādīja, ka TAP izstrādes plānā nepiedalās un vērtēs to tikai tad, kad uzņēmums viņam to iesniegs atzinuma sniegšanai.
* SIA „Čilija pizza” valdes locekle
Red.piez. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme (attēlā) nekādus komentārus šai sakarā nav vēlējusies sniegt.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
