Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šīs nedēļas sākumā vietējā populistu partija KPV LV ieguva jaunu papildinājumuRĪGA TV 24 raidījuma “Nacionālo interešu klubs” vadītāja un Latvijas Zivjrūpnieku asociācijas prezidenta Didža Šmita veidolā. Neskatoties uz Šmita vadītā raidījuma “Nacionālais interešu klubs” šķietami patriotisko nosaukumu, viņa personīgos uzskatus ir grūti raksturot kā “nacionālus”. Tieši pretēji, Šmita kunga iepriekšējo gadu aktivitātes liek domāt, ka šis cilvēks patiesībā strādā atsevišķu oligarhu un Kremļa labā pret Latvijas nacionālajām interesēm.

Šī iemesla dēļ mēģināšu izcelt vairākas epizodes no Šmita kunga biogrāfijas, kuras, manuprāt, atklāj KPV LV jaunākā biedra patiesos politiskos uzskatus, kā arī personas, kuras stāv aiz viņa.

Pirmkārt, kā Zivrūpnieku asociācijas prezidents D.Šmits ir vairākkārtēji sniedzis komentārus un ticis citēts kā Latvijas, tā arī Krievijas prokremliskajos medijos. Latvijas – Krievijas attiecības Šmits Kremļa medijos ir ar lielāku vai mazāku aktivitāti komentējis kopš 2014.gada.

Šmita nostāja visos gadījumos bijusi vienāda – Latvijai ir jāsadarbojas ar Maskavu, sankcijas pret Krieviju ir jāatceļ, Latvija nevar pastāvēt bez ekonomiskās sadarbības ar Krieviju.

Secinu, ka Šmita kungs kopš 2014.gada ir aktīvi piedalījies Kremļa informācijas karā pret Latvijas valsti, kā ietvaros sekmīgi ir pildījis noderīgā idiota lomu, lai pārliecinātu sabiedrību par nepieciešamību atjaunot ciešus ekonomiskos sakarus ar Krieviju, kā arī kritizējis Latvijas prorietumnieciski orientēto ārlietu resoru.

Esmu atlasījis vairākus virsrakstus no Kremļa kontrolētajiem medijiem – newsbalt.rusputniknewslv.com informācijas aģentūrām “RIA Novosti”, “Regnum”, telekanāliem “NTV” un “Russia Today”, kā arī no vietējiem prokremliskajiem medijiem – press.lvmixnews.lv, radio “Baltkom”, kuri ir izmantojuši Šmita komentārus Latvijas valsts diskreditēšanas nolūkā. Pēdējo 4 gadu laikā Šmita kunga komentāri iemantojuši cieņu visplašākajā prokremlisko mediju spektrā, sākot no Aizsardzības ministrijas kontrolētā telekanāla “Zvezda”, beidzot ar bēdīgi slavenajiem “Russia Today” un “Sputnik”.

Otrkārt, par Šmita kunga prokremlisko orientāciju tuvākā perspektīvā liecina arī viņa divdomīgā attieksme pret batistu mācītāja Pētera Sproģa kļūšanu par “Saskaņas” prezidenta amata kandidātu.

Sociālajos tīklos Maskavas ģeopolitisko vēstījumu tiražētājs Šmits šausminājās par pret Sproģi uzsākto “nomelnošanas kampaņu”, teoretizēja “vai tai līdzi seko Latvijas specdienesti”, kā arī attaisnoja mācītāja neveiksmīgos izteikumus saistībā ar Latvijas diplomātijas tēvu Zigfrīdu Anna Meierovicu. Šmita kunga nostāja bija skaidra – Sproģis tiek nepamatoti nomelnots, bet “Saskaņa” ir vienīgā partija, kas vismaz cenšas Latvijas politikā iesaistīt godājamus cilvēkus. Šmita kungs ir atklāti simpatizējis “Saskaņai” un Pēterim Sproģim.

Treškārt, aizdomas par Šmita politisko aizmuguri ir tieši saistītas ar viņa iepriekšējo mēģinājumu iesaistīties Latvijas politikā. 2009.gada martā Šmita kungs nodibināja partiju “Jaunlatvija”. Partijas dibināšanā bija iesaistīts ekspremjers Guntis Ulmanis, savukārt portāls kompromat ziņoja, ka partijas finansētājs būs miljonārs Oļegs Stepanovs un tai svētību ir devis “krievu pasaules” adepts Jānis Jurkāns.

Vēlāk izrādījās, ka “Jaunlatvija”, visticamāk, bija plānota kā viena no Šķēles un Šlesera satelīta partijām gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Interešu konflikta dēļ tālāka sadarbība starp “Jaunlatviju” un oligarhu kontrolēto “Par Labu Latviju” oficiāli neizdevās, taču tas neliedza Šmita kungam piedalīties “Par Labu Latviju” atklāšanas sapulcē. 

Šmita kunga iepriekšējā politiskā darbība liecina, ka viņš ir bijis tieši saistīts ar oligarhu Aināru Šleseru, uz kuru jau kādu laiku krīt aizdomas arī par sadarbību ar Šmita jauno partiju KPV LV.

Ceturtkārt, Latvijas interneta ārēs pēdējās dienās ir noklīdusi kāda nesen uzņemta fotogrāfija, kurā D.Šmits ir redzams, sēžot pie viena galdiņa kafejnīcā ar “Saskaņas” premjera amata kandidātu Vjačeslavu Dombrovski. Pats Šmits skaidro, ka tikšanos organizējis, lai uzaicinātu Dombrovski uz interviju savā toreizējā darbavietā RĪGA TV 24. 

Manuprāt, Šmita un Dombrovska tikšanās patiesie iemesli bija politiski, tā kā baumas par Šmita eventuālu pievienošanos KPV LV kuluāros klīda krietni pirms oficiāla paziņojuma. Līdz ar to nav saprotama Šmita kunga vēlme organizēt interviju ar Dombrovski, bet vēlāk to nesagaidot, aiziet no darba televīzijā un iestāties KPV LV.

Starp citu, laikā, kamēr es rakstīju šo rakstu, “NRA” paspēja nopublicēt interviju ar stāsta galveno varoni, kurā tas burtiski atzinās, ka koalīcija ar “Saskaņu” ne tuvu nebūtu tas sliktākais variants. Spriediet nu paši, ir vai nav vērts arī turpmāk ticēt Gobzema un Kaimiņa centieniem oligarhu vārdā kārtējo reizi apmuļķot vēlētāju un izbruģēt ceļu Kremļa kontrolētai “Saskaņas” un Šlesera koalīcijai.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...