Kremļa propaganda uz padomju kolaboranta - PSKP propagandas instruktora, tagadējā „latviešu politologa” Ojāra Skudras paplātes
N. Andersons04.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kremlim noderīgus komentārus kārtējo reizi sniedzis Ojārs Skudra — ilggadējs Komunistiskās partijas propagandas paņēmienu instruktors, kas pēdējās desmitgadēs nezināmu iemeslu dēļ tiek uzskatīts par "politologu" un izmanto šo statusu, lai arvien izplatītu jaunus komentārus, kas saskan ar Kremļa interesēm.
Latvijas „sabiedrisko” mediju bieži iecienītais Ojārs Skudra publiski parādās kā Latvijas Universitātes darbinieks, taču savulaik bijis viens no uzticamākajiem padomju režīma ideoloģiskajiem kolaborantiem mūsu valstī — LPSR kompartijas propagandas instruktors, Centrālkomitejas sektora vadītājs, inspektors un konsultants, arī LPSR Valsts radio un televīzijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadītājs, Komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadītāja vietnieks un PSKP Rīgas Proletāriešu rajona komitejas instruktors.
Šodien viņš jau kārtējo reizi sniedzis interviju „nacionālajai informācijas aģentūrai” LETA, kurā ticis raksturots kā "eksperts", taču faktiski atkārtojis tādas Kremļa propagandas tēzes, kurām līdz šim nebija izdevies iespiesties latviskajā informācijas telpā un latviešu valodā strādājošajos medijos, — tas ir, līdz brīdim, kad to paveicis Ojārs Skudra.
Uzbrukums Ukrainai neesot pietiekams pamats Krievijas izslēgšanai no ANO Drošības padomes, tā aģentūrai LETA sacījis Ojārs Skudra. Viņš tiražē Kremlim vajadzīgo naratīvu, genocīdu un kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem saukājot par "ierobežotu militāro operāciju" savos svaigākajos izteikumos. LETA tos cītīgi atreferē:
"Skudra norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieteica ierobežotu militāro operāciju — netiek runāts par karu vai kara pieteikumu. Pēc Kremļa paustā, tā esot ierobežota militāra operācija, kas saistīta ar tā dēvētajām Doņeckas un Luhanskas tautas republikām, kas ir Krievijas "vasaļvalstis" un kuru "neatkarību" Krievija ir atzinusi.
Politologs skaidroja, ka šajā gadījumā ANO statūtus var formāli izmantot, uzsverot, ka tās ir divas "neatkarīgas" valstis, pēc kuru lūguma Krievija īsteno operāciju.”
"Formāli juridiski Putins visu laiku runā par ierobežotu militāro operāciju un palīdzību Luhanskas un Doņeckas tautas republikām, kuras Krievija ir atzinusi. Šīs "neatkarīgās" valstis ir tiesīgas lūgt citas valsts militāro palīdzību, jo tās jūtas apdraudētas. Putins par to visu laiku savos izteikumos atgādina," teica Skudra.”
Tāpat Ojārs Skudra izmanto Kremļa propagandas iemīļoto paņēmienu — Rietumu vainošanu par to, ko patiesībā dara Krievija, vienlaikus izmantojot vārdu "nacionālisms" kā lamuvārdu: „"ANO pastāvēšanas vēsturē varam atrast tādas ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu darbības, kas neatbilst tēzei par to, ka tās bez ANO akcepta nedrīkstētu sākt militāras darbības pret citām valstīm. Piemēram, Francija diezgan ilgi karoja Alžīrijā. Franču nacionālisti uzskatīja Alžīriju par Francijas teritoriju [...] Raugoties no tāda viedokļa, Krievijas uzbrukums Ukrainai nav pietiekams arguments," sacīja Skudra.”
Komunistiskās propagandas instruktors arī ķēries pie pilnīgiem meliem attiecībā uz komunistisko Ķīnu. LETA atreferē: "Domas par to, ka kādai valstij varētu atņemt vietu ANO Drošības padomē, ir problemātiskas, jo ANO Drošības padomes sastāvs tika izveidots līdz ar ANO dibināšanu. Skudras ieskatā, vienīgais arguments, kas runā par labu idejai reformēt ANO Drošības padomi, ir tas, ka tās sastāvs kopš dibināšanas brīža nav bijis nemainīgs. Viņš norādīja, ka kādu laiku ANO Drošības padomē nebija pārstāvēta Ķīna, kas pēcāk atguva savu likumīgo vietu un pārstāvniecību."
Patiesībā Ķīnu sākotnēji ANO Drošības padomē pārstāvēja demokrātiskā Ķīnas valdība (Ķīnas Republika), ko mūsdienās pazīstam vienkārši kā Taivānu. Komunistiskā Ķīna (ĶTR) piesavinājās šo vietu ANO tikai ar Ojāra Skudras tolaik pārstāvētās PSKP padomju varas ārpolitisko atbalstu.
Līdz ar to Kremļa propagandistiem ar sava vecā instruktora Ojāra Skudras palīdzību šodien beidzot izdevies Latvijas mediju vidē iebarot savus vajadzīgos naratīvus par "ierobežoto militāro operāciju", teroristu "republiku atzīšanu" un "palīdzības sniegšanu tām", kā arī nespēju izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes.
"Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties"
"Nepieciešams atgādināt vairākas domas, kuras biedrs Gromiko izteica sarunā ar padomju politiskajiem komentētājiem"
Seko mums 
Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu.
Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
