Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kremlim noderīgus komentārus kārtējo reizi sniedzis Ojārs Skudra — ilggadējs Komunistiskās partijas propagandas paņēmienu instruktors, kas pēdējās desmitgadēs nezināmu iemeslu dēļ tiek uzskatīts par "politologu" un izmanto šo statusu, lai arvien izplatītu jaunus komentārus, kas saskan ar Kremļa interesēm.

Latvijas „sabiedrisko” mediju bieži iecienītais Ojārs Skudra publiski parādās kā Latvijas Universitātes darbinieks, taču savulaik bijis viens no uzticamākajiem padomju režīma ideoloģiskajiem kolaborantiem mūsu valstī — LPSR kompartijas propagandas instruktors, Centrālkomitejas sektora vadītājs, inspektors un konsultants, arī LPSR Valsts radio un televīzijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadītājs, Komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadītāja vietnieks un PSKP Rīgas Proletāriešu rajona komitejas instruktors.

Šodien viņš jau kārtējo reizi sniedzis interviju „nacionālajai informācijas aģentūrai” LETA, kurā ticis raksturots kā "eksperts", taču faktiski atkārtojis tādas Kremļa propagandas tēzes, kurām līdz šim nebija izdevies iespiesties latviskajā informācijas telpā un latviešu valodā strādājošajos medijos, — tas ir, līdz brīdim, kad to paveicis Ojārs Skudra.

Uzbrukums Ukrainai neesot pietiekams pamats Krievijas izslēgšanai no ANO Drošības padomes, tā aģentūrai LETA sacījis Ojārs Skudra. Viņš tiražē Kremlim vajadzīgo naratīvu, genocīdu un kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem saukājot par "ierobežotu militāro operāciju" savos svaigākajos izteikumos. LETA tos cītīgi atreferē:

"Skudra norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieteica ierobežotu militāro operāciju — netiek runāts par karu vai kara pieteikumu. Pēc Kremļa paustā, tā esot ierobežota militāra operācija, kas saistīta ar tā dēvētajām Doņeckas un Luhanskas tautas republikām, kas ir Krievijas "vasaļvalstis" un kuru "neatkarību" Krievija ir atzinusi.

Politologs skaidroja, ka šajā gadījumā ANO statūtus var formāli izmantot, uzsverot, ka tās ir divas "neatkarīgas" valstis, pēc kuru lūguma Krievija īsteno operāciju.”
"Formāli juridiski Putins visu laiku runā par ierobežotu militāro operāciju un palīdzību Luhanskas un Doņeckas tautas republikām, kuras Krievija ir atzinusi. Šīs "neatkarīgās" valstis ir tiesīgas lūgt citas valsts militāro palīdzību, jo tās jūtas apdraudētas. Putins par to visu laiku savos izteikumos atgādina," teica Skudra.”

Tāpat Ojārs Skudra izmanto Kremļa propagandas iemīļoto paņēmienu — Rietumu vainošanu par to, ko patiesībā dara Krievija, vienlaikus izmantojot vārdu "nacionālisms" kā lamuvārdu: „"ANO pastāvēšanas vēsturē varam atrast tādas ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu darbības, kas neatbilst tēzei par to, ka tās bez ANO akcepta nedrīkstētu sākt militāras darbības pret citām valstīm. Piemēram, Francija diezgan ilgi karoja Alžīrijā. Franču nacionālisti uzskatīja Alžīriju par Francijas teritoriju [...] Raugoties no tāda viedokļa, Krievijas uzbrukums Ukrainai nav pietiekams arguments," sacīja Skudra.”

Komunistiskās propagandas instruktors arī ķēries pie pilnīgiem meliem attiecībā uz komunistisko Ķīnu. LETA atreferē: "Domas par to, ka kādai valstij varētu atņemt vietu ANO Drošības padomē, ir problemātiskas, jo ANO Drošības padomes sastāvs tika izveidots līdz ar ANO dibināšanu. Skudras ieskatā, vienīgais arguments, kas runā par labu idejai reformēt ANO Drošības padomi, ir tas, ka tās sastāvs kopš dibināšanas brīža nav bijis nemainīgs. Viņš norādīja, ka kādu laiku ANO Drošības padomē nebija pārstāvēta Ķīna, kas pēcāk atguva savu likumīgo vietu un pārstāvniecību."

Patiesībā Ķīnu sākotnēji ANO Drošības padomē pārstāvēja demokrātiskā Ķīnas valdība (Ķīnas Republika), ko mūsdienās pazīstam vienkārši kā Taivānu. Komunistiskā Ķīna (ĶTR) piesavinājās šo vietu ANO tikai ar Ojāra Skudras tolaik pārstāvētās PSKP padomju varas ārpolitisko atbalstu.

Līdz ar to Kremļa propagandistiem ar sava vecā instruktora Ojāra Skudras palīdzību šodien beidzot izdevies Latvijas mediju vidē iebarot savus vajadzīgos naratīvus par "ierobežoto militāro operāciju", teroristu "republiku atzīšanu" un "palīdzības sniegšanu tām", kā arī nespēju izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes.

"Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties"

https://pietiek.com/raksti/pirms_bijusa_kolaboranta,_tagadeja_politologa_skudras_intervesanas_parliecinieties,_vai_vins_nav_paspejis_piedzerties/

"Nepieciešams atgādināt vairākas domas, kuras biedrs Gromiko izteica sarunā ar padomju politiskajiem komentētājiem"

https://pietiek.com/raksti/_nepieciesams_atgadinat_vairakas_domas,_kuras_biedrs_gromiko_izteica_saruna_ar_padomju_politiskajiem_komentetajiem_/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...