Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. g. jūlijā ar 61 balsīm E. Levita kungs tika ievēlēts Valsts prezidenta amatā. Pie Saeimas deputātiem ar atklātu vēstuli bija vērsušies 50 Latvijas juristi un vairāk kā 360 cilvēku no sabiedrības radošo profesiju un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kuriem viņa iepriekšējais darbs un nopelni bija labi zināmi.

Prezidenta E. Levita reitingi un tā veidotāji

Bet!!! Līdz ar prezidenta darba uzsākšanu sākās tūlītēja pretdarbība - sociālos tīklos, dažādos mēdijos tika organizēta plaša apmelošanas un zākāšanas kampaņa, kāda līdz šim politiskā praksē nebija pieredzēta ciniskuma un ļaunprātības ziņā. Kāds prezidenta neveikls teikums Covid upuru un Ziemassvētku svinēšanu sakarā tika malts visos sociālos tīklos un medijos, rakstīts uz namu sienām divu gadu garumā. Parastais cilvēks par ievēlēto prezidentu neko citu nezināja, kā vienīgi šo teikumu - to apliecināja TV žurnālisti intervējot cilvēkus Rīgas ielās.

Īstie iemesli šai pretdarbībai saistījās ar oligarhu ekonomisko grupējumu interesēm, kam pievienojās Latvijai nelojālie krievvalodīgo grupējumi. Cik te gara Kremļa roka - var tikai minēt, taču viņu melnā darba rezultāts ir sasniegts: prezidenta E. Levita reitings ir ļoti zems. Nu nav izdevies viņam pat tuvoties iepriekšējo prezidentu - R.Vējoņa un A. Bērziņa reitingiem! Arī priekšā tuvojošajos vēlēšanu sakarā viņa izredzes vērtētas necili: par E. Levita kungu balsotu vien 14.5%, bet par U. Pīlēna kungu - 33.8%.

Sabiedriskās domas pētnieks A. Kaktiņš, kura firma SKDS savāc tautas balsojumus, tikai plāta rokas: “kas ir, tas ir”, bet politologs F. Rajevskis jau visos preses un citos sabiedrības informācijas tīklos skaidro, ka zems reitings esot jau visu izšķīris. Levitu tālāk virzīt nevarot.

Kāds “reitings” bija Gunāram Astram? Nekāds! Arī īpaši informētie par G. Astras apcietināšanu sešdesmit četri Latvijas rakstnieki, kuri “reitingu” varēja apliecināt ar parakstu vēstulē Gorbačovam G. Astras atbrīvošanai no ieslodzījuma - klusēja. Kāds reitings bija J. Čakstem tautā, pirms viņš kļuva par prezidentu? Nekāds. Viņu tauta nezināja. Vai tauta zināja Kr. Valdemāru, Ausekli, Kronvaldu Ati?

Par demokrātiju. Mēs paši

Demokrātiskā valstī kritika ir absolūti nepieciešama. Tomēr vērsties pret valsti jebkura trūkuma dēļ - ”viss ir slikti”, “valsts ir neizdevusies”, “visi ir zagļi” - nozīmē piedalīties savas valsts pamatu graušanā. Izmantot demokrātijas iespējas pašas demokrātiskās iekārtas sagraušanai ir ceļš uz nekurieni.

Katoļu prāvests A. Kravalis mums atgādina, ka demokrātiska iekārta sargā cilvēka cieņu, bet demokrātija arī pieprasa modrību - demokrātija ir jāaizstāv. Mēs nedrīkstam iemigt. Mums jāzin Satversmes 116. pants : vārda brīvības u.c. tiesības 2 var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

“Kurā migā guļ valsts drošības iestādes, lai atrastu vainīgos?” - jautā kāds Twitter lietotājs sašutumā par ļaunprātīgajiem meliem un pašieceltajiem “taisnības cīnītājiem”, kas gatavi nogalināt iedomātos vainīgos un likvidēt visu valsti.

Modernās tehnoloģijas sociālos tīklos ir pavērušas iespējas jebkuram indivīdam vai to grupai ar ļaunprātīgiem izdomājumiem un apmelojumiem uzbrukt un pazemot jebkuru valstsvīru, ierēdni, sabiedrisko darbinieku, pilsoni - pašiem paliekot anonīmiem. “Pateicoties internetam ir uzaugusi vesela paaudze, kas par saviem vārdiem ne reizi nav dabūjusi pa seju” - secina žurnālists E. Zirnis.

Mūsu inteliģence no šīs “demokrātijas” norobežojas ar augstprātīgu - “mēs tam stāvam pāri, mēsli nav jākustina - tie paši izputēs”. Tam seko tik pat “galanta” malā stāvēšana arī plašākā nozīmē - izvairoties no attieksmes formulēšanas pret savu valsti, tās mērķiem, tās nākotni. Un tas ir satraucoši.

Prezidenta E. Levita darbs Latvijai

Visa viņa darba dzīve ir veltīta Latvijai, ko noteikusi viņa iegūtā jurista un politologa izglītība un dzīves pieredze. Jau 1986. g. beidzot Hamburgas universitāti viņa dimpomdarba tēma bija “Politiskais konflikts starp padomju virskundzības pretenzijām un nacionālās patstāvības centieniem Latvijā”. Visus gadus, kopš Atmodas sākuma viņš līdzdarbojās Valsts tiesiskuma atjaunošanā, bija viens no 1990.g. gada 4. maija Deklarācijas autoriem, piedalījās Satversmes darbības atjaunošanā, kā arī bija Satversmes ievada autors. Neatkarīgas Latvijas sākumā 1993.g. bija Ministru prezidenta biedrs, pirmais Latvijas tieslietu ministrs, vēstnieks Vācijā, Austrijā, Šveicē, Ungārijā. Latvijas tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Eiropas Savienības tiesā.

E. Levitam pieder vairāk nekā 100 zinātniskas publikācijas par tiesību un politisko zinātņu jautājumiem. Kopš 1980 g. ar referātiem piedalījies zinātniskās konferencēs Eiropā un ASV. Aktīvs dažādu profesionālo un akadēmisko organizāciju biedrs. Savā profesionālajā darbībā tuvāk iepazinis ASV, Ķīnu, Krievijas un arābu pasauli, kas ļāvis skaidrāk izprast pasauli.

Viņš aicināja Eiropas Savienību piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai. 2022.g. NATO samitā Madridē iestājās par aizsardzības spēju palielināšanu, kā arī lielāku NATO spēku klātbūtni Latvijā, Baltijā. 2023.g. E. Levits ierosināja izveidot kara tribunālu par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem pret ukraiņu tautu.

Piedaloties dažādos ES un NATO organizētajos pasākumos un starptautiskās vizītēs, pārstāvējis Latvijas intereses, veicinājis tās atpazīstamību pasaulē. Viņš izstrādājis un iesniedzis Saeimai apstiprināšanai Latviešu kultūrvēsturisko zemju likumu, likumu par vietējo padomju veidošanu reģionos, pēc viņa iniciatīvas tika izstrādāts un pieņemts likums par Latvijas pareizticīgo baznīcas atdalīšanos no Maskavas patriarhāta u.c.

Egilam Levitam nav alternatīvas

Mēs pievienojamies un atbalstam cien. rakstnieka un žurnālista V. Seļecka kunga viedokli, kas parādījās sociālos tīklos un portālā Delfi š.g. rakstā ar šādu pat nosaukumu. E. Levita sāncenšiem - pretendentiem uz Valsts Prezidenta amatu - nav tās ilgās darba pieredzes valsts darbā, likumdošanā, tiesvedībā, dilpomātijā, ko viņš uzkrājis gadu desmitos. Viņiem arī nav satrptautiskās politiskā darba pieredzes, personīgie kontakti un reputācija Eiropas un pasaules valstu vadītāju vidū.

U. Pīlēna kungam noteikti ir ievērojama pieredze tautsaimniecībā un ekonomikā, bet viņam būtu ļoti grūti turpināt patreizējā prezidenta E. Levita iesākto. E. Levits viskonsekventāk no visiem atjaunotās Latvijas prezidentiem iestājies par valsts pamatnācijas vērtībām - latviešu valodu, kultūru un dzīvesziņu. Viņš stipri cēlis mūsu nacionālo pašapziņu un ticību valsts jēgai. Tas ir liels darbs šodienas situācijā, kad vienas sabiedrības daļa domā - “mūs okupēja”, bet otra sabiedrības daļa - “mēs atbrīvojām” - viena otru nedzird un nesaprot. E. Levits ir atbalstījis Vēstures popularizācijas institūta veidošanu pēc prof. V. Nollendorfa ierosmes. Šis darbs varētu veicināt tautas saliedēšanu.

E. Levits grāmatā “Valstsgriba” (izdota 2019 g., Rīga, Latvijas vēstnesis, 848 lpp.) apkopo viņa rakstus presē, viņa atziņas par šodienas procesiem, intervijas ar sabiedrībā pazīstamiem žurnālistiem un sabiedriskiem darbiniekiem. Šī grāmata varētu sniegt atbildes uz būtiskiem politiskiem jautājumiem gan politiķim A. Rosļikova kungam, gan filozofam I. Gubenko kungam, kā arī žurnalistam R. Žemaiša kungam, kas izteikuši aplamus pieņēmumus par E. Levita politiskajiem uzskatiem.

Augsti godātie Saeimas deputāti!

Netālu no Latvijas notiek nežēlīgs Krievijas - Ukrainas karš, kuram beigas neviens nevar paredzēt. Pie mums atnācis hibrīdkarš, kas mulsina Latvijai nelojālos cilvēkus. Tiek izteikti atklāti draudi no augstām Krievijas amatpersonām - aizstāvēt savus tautiešus no latviešu “nacistiem”. Latvijai ir vajadzīgs stiprs, gudrs, iekšpolitikā un ārpolitikā pieredzējis valstsvīrs, kas spēj pārstāvēt mūsu valsti ārzemēs, starptautiskās sanāksmēs, gādāt par valsts aizsardzību, tās nākotni. Tāds ir E. Levits.

Mēs uzrunājam Jūs, cienījamie Latvijas Saeimas deputāti! Vēlot prezidentu, Jums vajag pacelties pāri partiju nesaskaņām, viedokļu atšķirībām, amatu dalīšanas rēķiniem. Jūsu interesēm ir jābūt Latvijas nākotnei ilgtermiņā. Uz Jums skatās Jūsu tauta!

It sevišķi uzrunājam deputātus no Progresīvo un ZZS partijām, kuras nav izvirzījušas savu kandidātu prezidenta amatam. Mēs griežamies arī pie AS partijas deputātiem ar lūgumu - nešķelt koalīciju un izvirzīt vienotu kandidātu. Jūsu balsis nav vajadzīgas E. Levitam. Jūsu balsis ir vajadzīgas Latvijai! Latvijai būt!

* Ģirts Astra, Renārs Astra, Alvils Astra, Baiba Astra, Maija Cālīte, Gunārs Repše, Pauls Rozenbergs, Jānis Ivanovskis, Diāna Vagale, Ingrīda Titava, Vija Tipaine

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...