Kremļa TV kanālu pārraidīšana „Tet” Gulbim pērn ienesusi gandrīz 32 tūkstošus eiro mēnesī
PIETIEK25.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar Kremļa televīzijas kanālu pārraidīšanu slavenajā SIA Tet (iepriekš Lattelecom), kurā kontrolpakete joprojām pieder Latvijas valstij, tās valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pērn nopelnījis 381 929 eiro jeb vidēji 31,8 tūkstošus eiro mēnesī.
Kā rāda Gulbja amatpersonas deklarācija, kuru pēc ilgas „marinēšanas” beidzot publiskojis Valsts ieņēmumu dienests, atbilstoši ienākumiem bijuši arī valsts kapitālsabiedrības vadītāja tēriņi: Kremļa TV pārraidīšana nodrošinājusi dārgas mācības bērniem – 28 461 eiro, izdevuma izsniegšanu – 55 062 eiro, dzīvokļa īri – 12 649 eiro, aizdevuma atmaksu – 63 000 eiro, ceļojumu – 12 430 eiro, viesnīcas pakalpojumus – 11 398 eiro.
Pietiek zināms, ka par atlīdzības apmēru Tet valdes locekļiem lemj uzņēmuma padome. Kā norāda Privatizācijas aģentūra, „vispārējie atalgojuma principi paredz atalgojumu piesaistīt uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un saskaņā ar šiem mērķiem sasniegtajiem rezultātiem. Par konkrētā gada prēmijas apjomu lemj padome”. Tieši bonusi un prēmijas tad arī nodrošina Gulbja – kurš ir arī uzņēmuma izpilddirektors – iespaidīgos ienākumus.
Kā savulaik Pietiek skaidroja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kura vārds atrodams „čekas maisos”, par bonusu sistēmu (esot seši parametri, pēc kuriem matemātiski izrēķina prēmiju) uzņēmumā tiekot lemts katru gadu.
Tet padomē ir bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieks Jānis Brazovskis, Jānis Grēviņš, kā arī Svens Andersons, Džastins Bankrofts, Hannu-Matti Makinens un Dans Strombergs.
Pietiek jau informējis, ka ar iespaidīgo atalgojumu vien Gulbim ir šķitis par maz: SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāja vajadzībām uz uzņēmuma rēķina ir iegādāta arī apvidus automašīna BMW X5 Xdrive 30D.
2016. gadā, kad šī automašīna tika iegādāta, nevēlējās sniegt atbildes uz jautājumiem par to, vai tiešām viņam ikdienas vajadzībām nepietiek ar 392 tūkstošu eiro kopējo gada atalgojumu (2014. gada dati), ka ir nepieciešams tieši viņa vajadzībām domātu auto iegādāties uz uzņēmuma rēķina.
Savukārt tolaik vēl par Lattelecom sauktā uzņēmuma pārstāve Līga Bite vispirms Pietiek mēģināja apgalvot, ka "automašīnas personiskajām vajadzībām netiek lietotas uz „uzņēmuma rēķina”", jo "visi Lattelecom darbinieki, tostarp galvenais izpilddirektors, kas uzņēmuma automašīnu lieto darba un personiskajām vajadzībām, par to no savas algas maksā nomas maksu, kompensē degvielas izmaksas un nomaksā piemērojamos nodokļus".
Taču Pietiek rīcībā esošā informācija liecināja, ka oficiālajā atbildē minētā nomas maksa, ko par arī personiskajām vajadzībām izmantoto jauno auto maksājot Gulbis, patiesībā ir ārkārtīgi simboliska un tāda noteikta tieši pēc Gulbja "lūguma" viņa paša vadītajam uzņēmumam.
To netieši apliecināja arī Lattelecom pārstāve, no Pietiek jautājuma, cik liela mēnesī ir šī nomas maksa konkrētajai automašīnai, mēģinot izvairīties ar skaidrojumu, ka "Lattelecom Galvenais izpilddirektors sedz ekspluatācijas izmaksas proporcionāli faktiskajam auto izmantošanas privātām vajadzībām apjomam". Pats Gulbis uz šo jautājumu nevēlējās atbildēt.
Savukārt uz precizētu jautājumu, tieši cik liela mēnesī ir šī nomas maksa konkrētajai automašīnai un, ja summas pa mēnešiem mainās, tad kāda ir bijusi mēneša nomas maksa, Lattelecom atbildēt vairs nevēlējās, norādot, ka "nekādu komentāru nebūs".
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
