Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijai energoresursi tās interesēm vienmēr ir spēlējuši duālu lomu. Proti, kā ekonomisko, tā arī politisko. Turklāt nereti tās iet roku rokā, tikai mainās akcentu proporcijas. Ja sākotnēji citām valstīm energoresursu piegāde tiek skatīta caur politisko prizmu, kā labvēlības žests, tad, laikam ritot, akcenti var tikt pamainīti, īpaši, ja konkrētā valsts vairs nevirzās uz to kursu, kuru ir nosprauduši Kremlī.

Līdzībās runājot, visspilgtākais salīdzinājums būtu ar narkotiskām vielām. Uzsēdina cilvēku uz adatas, dodot tam narkotiskās vielas par velti vai lētām naudiņām, pieradina, rada atkarību un tad, izmantojot šo atkarību, sāk izvirzīt konkrētas prasības, kuru neizpildes gadījumā sāk mazināt dozu vai arī prasīt lielāku samaksu, zinot, ka to izdarīt nespēs.

Kas atliek nabaga narkomānam? Tikai divi ceļi. Pirmais - kādu laiku cīnīties ar “lomkām” un nokāpt no šīs adatas vai arī bez ierunām izpildīt “saimnieka” gribu.

Šeit kā vislabākais uzskatāmais piemērs ir Ukraina. Tieši energoresursu jautājums tika izmantots, Kremlim mēģinot panākt, ka Ukraina paliks tās ietekmes lokā. Ukraiņiem gan bija citi mērķi. Ko pārdzīvojusi un vēl pārdzīvo Ukraina – visiem labi zināms. Nav vērts atkārtoties. Tomēr pieminēšanas vērts ir algoritms, kā tas viss notikās.

Pirms „gāzes kara” sākšanas Kremlis izvērsa intensīvu propagandas karu, lai pārliecinātu klientus Eiropā par gāzes piegāžu drošību un vainotu Ukrainu par tās nevēlēšanos maksāt "tirgus cenu" par gāzi. Krievijas nacionālie laikraksti un televīzijas kanāli ar masīvu informācijas spiedienu un propagandu vēsta: "Ukraina ir atbildīga par visu, kas noticis."1 

Nākamā fāze – energoresursu piegādes pārtraukumi. Rezultātā veidojas sabiedrības neapmierinātība ar notiekošo, jo samazinās dzīves kvalitāte. Te tad aktīvi tiek īstenota propaganda, kuras mērķis – valsts valdību padarīt par grēkāžiem. Šajā fāzē divi iespējamie pagriezieni – sabiedrības neapmierinātība aug, kā rezultātā var krist valdība un Kremlim rodas iespēja panākt, ka amatos tiek iecelti vai ievēlēti tam vēlami cilvēki, vai arī esošā kļūs “prātīgāka” un pretī vairs nespirinās.

Tiesa, ir vēl arī trešais variants, kuru es nosauktu par Ukrainas variantu. Proti, sabiedrības neapmierinātība bija, pat visnotaļ liela, bet tā nebija tādā apmērā, lai Kremlis varētu panākt sev vēlamu cilvēku ievēlēšanu. Tad nu bija tikai laika jautājums, lai atsevišķos reģionos parādītos zaļie cilvēciņi, kurus neapmierinātie sagaidīja kā varoņus.

Tagad analoģiska situācija jau veidojas arī Baltkrievijā. Līdzšinējais Putina sabiedrotais Lukašenko vairs nav pārāk lielā sajūsmā par šo sabiedrību. Krievija ir sasaistījusi 1999. gadā parakstītā Savienības valsts līguma integrācijas dokumentu un padziļinātās integrācijas ceļa karšu paketes parakstīšanu ar ekonomiskajiem līgumiem, pirmkārt, par naftas un gāzes piegādēm. Baltkrievijas ekonomiskā un enerģētiskā atkarība tiek izmantota kā spiediena svira uz baltkrievu vadību, piespiežot viņus parakstīt šos integrācijas dokumentus. Baltkrievija ne visai tam piekrīt, un mēs kopš gada sākuma redzam, ka šī tirgošanās ir kļuvusi par atklātu šantāžu no Krievijas puses.2

Tagad jau var manīt, ka situācija attīstās pēc manis minētās shēmas. Proti, Baltkrievijai tiek gatavots Ukrainas liktenis.

Nedaudz vēsturē - 2017.gads: jau ziņots, ka Maskavas un Minskas konflikts par gāzes cenu sācies vēl 2015.gadā. Baltkrievija cenu uzskata par nepamatoti augstu. Abas puses nespēj vienoties par Krievijas gāzes tarifu samazināšanu. Kopš 2016.gada janvāra Baltkrievija vienpusēji sāka maksāt mazāk, un rezultātā līdz gada beigām Maskava paziņoja, ka parāds sasniedz 245 miljonus ASV dolāru. Krievijas laikraksts “Kommersant” vēstīja, ka šogad pirmajā ceturksnī Krievija tādēļ plāno samazināt naftas piegādes Baltkrievijai par 12% - no 4,5 miljoniem tonnu līdz 4 miljoniem tonnu.3

Tagad jau šis gads: Krievija trešdien, 1.janvārī pārtraukusi jēlnaftas piegādes Baltkrievijai, jo abas valstis nav spējušas vienoties par piegādes līguma nosacījumiem šim gadam. Piegāžu pārtraukšanas dēļ naftas pārstrādes rūpnīcas Baltkrievijā darbojas ar minimālu jaudu, norāda Baltkrievijas valsts naftas rūpniecības uzņēmums “Belņeftehim”.4

Nav ilgi jāgaida, un sāk arī atskanēt sava veida draudi. Proti, “Transnafta” vadītājs Nikolajs Tokarevs paziņoja, ka Krievijai ir iespējas pārdalīt caur Baltkrievijas teritoriju ejošo tranzīta naftas plūsmu. 5

Kas bija galvenais iemesls šādai Kremļa politikas maiņai? Visticamāk, ka Lukašenko ne pārāk aktīvā vēlme piekrist Putina plānam par savienoto valstu izveidi. Tad nu Kremlis dara, ko var. Jau Krievijas plašsaziņas līdzekļos vērojama tendence, ka negatīvā gaismā sāk atspoguļot kā Baltkrieviju, tā arī Lukašenko. Visnevainīgākais, bet zīmīgākais: Putins ierosināja citu iespēju, Baltkrievija tur netiek pieminēta. Tagad šī iespēja tiek ātri īstenota, un tāpēc Lukašenko politiskā vērtība Putinam tagad samazinās.6

Ja saliek kopā šo ziņu ar to, ka Krievija var vairs neizmantot Baltkrievijas teritoriju savas naftas tranzītam, – aina paliek skaidrāka.

Parādās arī līdz šim vēl nebijusi tendence, proti, Krievijas plašsaziņas līdzekļos parādās raksti par to, ka Baltkrievijā aktivizējas rusafobija.7 Savukārt Lukašenko izteikums par to, ka nekādā veidā nevar notikt Baltkrievijas un Krievijas apvienošana, Krievijā tiek komentēts, ka Lukašenko nervozā uzvedība ir saistīta ar to, ka Krievija ir pārstājusi dotēt Baltkrievijas ekonomiku, lai pasargātu savējo.8 Tātad – kā Ukrainas gadījumā – vainīgais atrasts.

Kopsavilkumā par Baltkrievijas situāciju – tiek prognozēts, ka Krievijas energoresursu dēļ Baltkrievijai būs vismazākais ekonomiskās izaugsmes attīstības temps reģionā. 2020.gadā – 0,9%, bet 2021.gadā – 0,5%.9 Tas nozīmē, ka sabiedrības labklājība samazināsies. Kas pie tā tiks vainota – valdība un Lukašenko.

Līdz ar to jau var teikt, ka Kremlis jau ir izdarījis visu, lai veicinātu plašus nemierus Baltkrievijā. Kā notikumi attīstīsies tālāk – to parādīs laiks.

Skatot situāciju ar Ukrainu un tagad ar Baltkrieviju, daudz vairāk iezīmējas atsevišķu Latvijas politisko spēku (Saskaņa) patiesie iemesli savās priekšvēlēšanu programmās nerunāt par atjaunojamiem energoresursiem vispār. Iespējams, ka tas ir saistīts ar to, ka, ja Latvija neko nedarīs atjaunojamo energoresursu jautājumā, tad lielais lācis sniegs savu draudzīgo ķepu, lai agri vai vēlu saspiestu savās “draudzīgajās” skavās.

Pavisam citādākā gaismā tad ir jāskata arī partiju paziņojumi saistībā par sadarbību ar Krieviju. Šajā ziņā atkal izteikta līdere ir Saskaņa, kurā pat savā priekšvēlēšanu programmā ir iekļāvusi šādu tekstu: Latvija ir aktīva un uzticama Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Iestājamies par ārlietu politiku, kuras virsmērķis ir celt Latvijas iedzīvotāju labklājību. Veidosim labas, savstarpējā cieņā balstītas attiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm. Īpašu uzmanību veltīsim attiecību veidošanai ar Ķīnu.10 

Saliekot kopā šo visu, sanāk, ka Saskaņa vēlas attiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm (faktiski PSRS atrauga) un nevēlas, lai Latvija darbotos atjaunojamo energoresursu jautājumā.

Šis liek aizdomāties un rada jautājumu – kā Latvijā var darboties politiskais spēks, kurš faktiski dara visu, lai Latvija atkal nonāktu Kremļa skavās?

1 https://lvportals.lv/norises/186592-krievijas-un-ukrainas-gazes-kars-motivi-un-sekas-2009

2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aizveries-un-maksa-jeb-baltkrievijas-attiecibas-ar-krieviju-un-rietumiem.a345918/

3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievijas-gazes-cena-baltkrievijai-sogad-pieaugusi-par-68.a226608/

4 https://www.la.lv/krievija-partrauc-naftas-piegades-baltkrievijai

5 https://www.interfax.ru/business/691236

6 https://ukraina.ru/news/20200201/1026543653.html

7 https://regnum.ru/news/polit/2863477.html

8 https://ria.ru/20200215/1564807907.html?in=t

9 http://www.ng.ru/cis/2020-01-20/5_7772_belorussia.html

10 https://saskana.eu/programma/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...