Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijai energoresursi tās interesēm vienmēr ir spēlējuši duālu lomu. Proti, kā ekonomisko, tā arī politisko. Turklāt nereti tās iet roku rokā, tikai mainās akcentu proporcijas. Ja sākotnēji citām valstīm energoresursu piegāde tiek skatīta caur politisko prizmu, kā labvēlības žests, tad, laikam ritot, akcenti var tikt pamainīti, īpaši, ja konkrētā valsts vairs nevirzās uz to kursu, kuru ir nosprauduši Kremlī.

Līdzībās runājot, visspilgtākais salīdzinājums būtu ar narkotiskām vielām. Uzsēdina cilvēku uz adatas, dodot tam narkotiskās vielas par velti vai lētām naudiņām, pieradina, rada atkarību un tad, izmantojot šo atkarību, sāk izvirzīt konkrētas prasības, kuru neizpildes gadījumā sāk mazināt dozu vai arī prasīt lielāku samaksu, zinot, ka to izdarīt nespēs.

Kas atliek nabaga narkomānam? Tikai divi ceļi. Pirmais - kādu laiku cīnīties ar “lomkām” un nokāpt no šīs adatas vai arī bez ierunām izpildīt “saimnieka” gribu.

Šeit kā vislabākais uzskatāmais piemērs ir Ukraina. Tieši energoresursu jautājums tika izmantots, Kremlim mēģinot panākt, ka Ukraina paliks tās ietekmes lokā. Ukraiņiem gan bija citi mērķi. Ko pārdzīvojusi un vēl pārdzīvo Ukraina – visiem labi zināms. Nav vērts atkārtoties. Tomēr pieminēšanas vērts ir algoritms, kā tas viss notikās.

Pirms „gāzes kara” sākšanas Kremlis izvērsa intensīvu propagandas karu, lai pārliecinātu klientus Eiropā par gāzes piegāžu drošību un vainotu Ukrainu par tās nevēlēšanos maksāt "tirgus cenu" par gāzi. Krievijas nacionālie laikraksti un televīzijas kanāli ar masīvu informācijas spiedienu un propagandu vēsta: "Ukraina ir atbildīga par visu, kas noticis."1 

Nākamā fāze – energoresursu piegādes pārtraukumi. Rezultātā veidojas sabiedrības neapmierinātība ar notiekošo, jo samazinās dzīves kvalitāte. Te tad aktīvi tiek īstenota propaganda, kuras mērķis – valsts valdību padarīt par grēkāžiem. Šajā fāzē divi iespējamie pagriezieni – sabiedrības neapmierinātība aug, kā rezultātā var krist valdība un Kremlim rodas iespēja panākt, ka amatos tiek iecelti vai ievēlēti tam vēlami cilvēki, vai arī esošā kļūs “prātīgāka” un pretī vairs nespirinās.

Tiesa, ir vēl arī trešais variants, kuru es nosauktu par Ukrainas variantu. Proti, sabiedrības neapmierinātība bija, pat visnotaļ liela, bet tā nebija tādā apmērā, lai Kremlis varētu panākt sev vēlamu cilvēku ievēlēšanu. Tad nu bija tikai laika jautājums, lai atsevišķos reģionos parādītos zaļie cilvēciņi, kurus neapmierinātie sagaidīja kā varoņus.

Tagad analoģiska situācija jau veidojas arī Baltkrievijā. Līdzšinējais Putina sabiedrotais Lukašenko vairs nav pārāk lielā sajūsmā par šo sabiedrību. Krievija ir sasaistījusi 1999. gadā parakstītā Savienības valsts līguma integrācijas dokumentu un padziļinātās integrācijas ceļa karšu paketes parakstīšanu ar ekonomiskajiem līgumiem, pirmkārt, par naftas un gāzes piegādēm. Baltkrievijas ekonomiskā un enerģētiskā atkarība tiek izmantota kā spiediena svira uz baltkrievu vadību, piespiežot viņus parakstīt šos integrācijas dokumentus. Baltkrievija ne visai tam piekrīt, un mēs kopš gada sākuma redzam, ka šī tirgošanās ir kļuvusi par atklātu šantāžu no Krievijas puses.2

Tagad jau var manīt, ka situācija attīstās pēc manis minētās shēmas. Proti, Baltkrievijai tiek gatavots Ukrainas liktenis.

Nedaudz vēsturē - 2017.gads: jau ziņots, ka Maskavas un Minskas konflikts par gāzes cenu sācies vēl 2015.gadā. Baltkrievija cenu uzskata par nepamatoti augstu. Abas puses nespēj vienoties par Krievijas gāzes tarifu samazināšanu. Kopš 2016.gada janvāra Baltkrievija vienpusēji sāka maksāt mazāk, un rezultātā līdz gada beigām Maskava paziņoja, ka parāds sasniedz 245 miljonus ASV dolāru. Krievijas laikraksts “Kommersant” vēstīja, ka šogad pirmajā ceturksnī Krievija tādēļ plāno samazināt naftas piegādes Baltkrievijai par 12% - no 4,5 miljoniem tonnu līdz 4 miljoniem tonnu.3

Tagad jau šis gads: Krievija trešdien, 1.janvārī pārtraukusi jēlnaftas piegādes Baltkrievijai, jo abas valstis nav spējušas vienoties par piegādes līguma nosacījumiem šim gadam. Piegāžu pārtraukšanas dēļ naftas pārstrādes rūpnīcas Baltkrievijā darbojas ar minimālu jaudu, norāda Baltkrievijas valsts naftas rūpniecības uzņēmums “Belņeftehim”.4

Nav ilgi jāgaida, un sāk arī atskanēt sava veida draudi. Proti, “Transnafta” vadītājs Nikolajs Tokarevs paziņoja, ka Krievijai ir iespējas pārdalīt caur Baltkrievijas teritoriju ejošo tranzīta naftas plūsmu. 5

Kas bija galvenais iemesls šādai Kremļa politikas maiņai? Visticamāk, ka Lukašenko ne pārāk aktīvā vēlme piekrist Putina plānam par savienoto valstu izveidi. Tad nu Kremlis dara, ko var. Jau Krievijas plašsaziņas līdzekļos vērojama tendence, ka negatīvā gaismā sāk atspoguļot kā Baltkrieviju, tā arī Lukašenko. Visnevainīgākais, bet zīmīgākais: Putins ierosināja citu iespēju, Baltkrievija tur netiek pieminēta. Tagad šī iespēja tiek ātri īstenota, un tāpēc Lukašenko politiskā vērtība Putinam tagad samazinās.6

Ja saliek kopā šo ziņu ar to, ka Krievija var vairs neizmantot Baltkrievijas teritoriju savas naftas tranzītam, – aina paliek skaidrāka.

Parādās arī līdz šim vēl nebijusi tendence, proti, Krievijas plašsaziņas līdzekļos parādās raksti par to, ka Baltkrievijā aktivizējas rusafobija.7 Savukārt Lukašenko izteikums par to, ka nekādā veidā nevar notikt Baltkrievijas un Krievijas apvienošana, Krievijā tiek komentēts, ka Lukašenko nervozā uzvedība ir saistīta ar to, ka Krievija ir pārstājusi dotēt Baltkrievijas ekonomiku, lai pasargātu savējo.8 Tātad – kā Ukrainas gadījumā – vainīgais atrasts.

Kopsavilkumā par Baltkrievijas situāciju – tiek prognozēts, ka Krievijas energoresursu dēļ Baltkrievijai būs vismazākais ekonomiskās izaugsmes attīstības temps reģionā. 2020.gadā – 0,9%, bet 2021.gadā – 0,5%.9 Tas nozīmē, ka sabiedrības labklājība samazināsies. Kas pie tā tiks vainota – valdība un Lukašenko.

Līdz ar to jau var teikt, ka Kremlis jau ir izdarījis visu, lai veicinātu plašus nemierus Baltkrievijā. Kā notikumi attīstīsies tālāk – to parādīs laiks.

Skatot situāciju ar Ukrainu un tagad ar Baltkrieviju, daudz vairāk iezīmējas atsevišķu Latvijas politisko spēku (Saskaņa) patiesie iemesli savās priekšvēlēšanu programmās nerunāt par atjaunojamiem energoresursiem vispār. Iespējams, ka tas ir saistīts ar to, ka, ja Latvija neko nedarīs atjaunojamo energoresursu jautājumā, tad lielais lācis sniegs savu draudzīgo ķepu, lai agri vai vēlu saspiestu savās “draudzīgajās” skavās.

Pavisam citādākā gaismā tad ir jāskata arī partiju paziņojumi saistībā par sadarbību ar Krieviju. Šajā ziņā atkal izteikta līdere ir Saskaņa, kurā pat savā priekšvēlēšanu programmā ir iekļāvusi šādu tekstu: Latvija ir aktīva un uzticama Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Iestājamies par ārlietu politiku, kuras virsmērķis ir celt Latvijas iedzīvotāju labklājību. Veidosim labas, savstarpējā cieņā balstītas attiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm. Īpašu uzmanību veltīsim attiecību veidošanai ar Ķīnu.10 

Saliekot kopā šo visu, sanāk, ka Saskaņa vēlas attiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm (faktiski PSRS atrauga) un nevēlas, lai Latvija darbotos atjaunojamo energoresursu jautājumā.

Šis liek aizdomāties un rada jautājumu – kā Latvijā var darboties politiskais spēks, kurš faktiski dara visu, lai Latvija atkal nonāktu Kremļa skavās?

1 https://lvportals.lv/norises/186592-krievijas-un-ukrainas-gazes-kars-motivi-un-sekas-2009

2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aizveries-un-maksa-jeb-baltkrievijas-attiecibas-ar-krieviju-un-rietumiem.a345918/

3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievijas-gazes-cena-baltkrievijai-sogad-pieaugusi-par-68.a226608/

4 https://www.la.lv/krievija-partrauc-naftas-piegades-baltkrievijai

5 https://www.interfax.ru/business/691236

6 https://ukraina.ru/news/20200201/1026543653.html

7 https://regnum.ru/news/polit/2863477.html

8 https://ria.ru/20200215/1564807907.html?in=t

9 http://www.ng.ru/cis/2020-01-20/5_7772_belorussia.html

10 https://saskana.eu/programma/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...