Kremlim ar Ukrainu nepaveicās, tagad kārta Baltkrievijai, jeb kā energoresursu jautājums var apdraudēt valsts neatkarību
Kasīklis24.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Krievijai energoresursi tās interesēm vienmēr ir spēlējuši duālu lomu. Proti, kā ekonomisko, tā arī politisko. Turklāt nereti tās iet roku rokā, tikai mainās akcentu proporcijas. Ja sākotnēji citām valstīm energoresursu piegāde tiek skatīta caur politisko prizmu, kā labvēlības žests, tad, laikam ritot, akcenti var tikt pamainīti, īpaši, ja konkrētā valsts vairs nevirzās uz to kursu, kuru ir nosprauduši Kremlī.
Līdzībās runājot, visspilgtākais salīdzinājums būtu ar narkotiskām vielām. Uzsēdina cilvēku uz adatas, dodot tam narkotiskās vielas par velti vai lētām naudiņām, pieradina, rada atkarību un tad, izmantojot šo atkarību, sāk izvirzīt konkrētas prasības, kuru neizpildes gadījumā sāk mazināt dozu vai arī prasīt lielāku samaksu, zinot, ka to izdarīt nespēs.
Kas atliek nabaga narkomānam? Tikai divi ceļi. Pirmais - kādu laiku cīnīties ar “lomkām” un nokāpt no šīs adatas vai arī bez ierunām izpildīt “saimnieka” gribu.
Šeit kā vislabākais uzskatāmais piemērs ir Ukraina. Tieši energoresursu jautājums tika izmantots, Kremlim mēģinot panākt, ka Ukraina paliks tās ietekmes lokā. Ukraiņiem gan bija citi mērķi. Ko pārdzīvojusi un vēl pārdzīvo Ukraina – visiem labi zināms. Nav vērts atkārtoties. Tomēr pieminēšanas vērts ir algoritms, kā tas viss notikās.
Pirms „gāzes kara” sākšanas Kremlis izvērsa intensīvu propagandas karu, lai pārliecinātu klientus Eiropā par gāzes piegāžu drošību un vainotu Ukrainu par tās nevēlēšanos maksāt "tirgus cenu" par gāzi. Krievijas nacionālie laikraksti un televīzijas kanāli ar masīvu informācijas spiedienu un propagandu vēsta: "Ukraina ir atbildīga par visu, kas noticis."1
Nākamā fāze – energoresursu piegādes pārtraukumi. Rezultātā veidojas sabiedrības neapmierinātība ar notiekošo, jo samazinās dzīves kvalitāte. Te tad aktīvi tiek īstenota propaganda, kuras mērķis – valsts valdību padarīt par grēkāžiem. Šajā fāzē divi iespējamie pagriezieni – sabiedrības neapmierinātība aug, kā rezultātā var krist valdība un Kremlim rodas iespēja panākt, ka amatos tiek iecelti vai ievēlēti tam vēlami cilvēki, vai arī esošā kļūs “prātīgāka” un pretī vairs nespirinās.
Tiesa, ir vēl arī trešais variants, kuru es nosauktu par Ukrainas variantu. Proti, sabiedrības neapmierinātība bija, pat visnotaļ liela, bet tā nebija tādā apmērā, lai Kremlis varētu panākt sev vēlamu cilvēku ievēlēšanu. Tad nu bija tikai laika jautājums, lai atsevišķos reģionos parādītos zaļie cilvēciņi, kurus neapmierinātie sagaidīja kā varoņus.
Tagad analoģiska situācija jau veidojas arī Baltkrievijā. Līdzšinējais Putina sabiedrotais Lukašenko vairs nav pārāk lielā sajūsmā par šo sabiedrību. Krievija ir sasaistījusi 1999. gadā parakstītā Savienības valsts līguma integrācijas dokumentu un padziļinātās integrācijas ceļa karšu paketes parakstīšanu ar ekonomiskajiem līgumiem, pirmkārt, par naftas un gāzes piegādēm. Baltkrievijas ekonomiskā un enerģētiskā atkarība tiek izmantota kā spiediena svira uz baltkrievu vadību, piespiežot viņus parakstīt šos integrācijas dokumentus. Baltkrievija ne visai tam piekrīt, un mēs kopš gada sākuma redzam, ka šī tirgošanās ir kļuvusi par atklātu šantāžu no Krievijas puses.2
Tagad jau var manīt, ka situācija attīstās pēc manis minētās shēmas. Proti, Baltkrievijai tiek gatavots Ukrainas liktenis.
Nedaudz vēsturē - 2017.gads: jau ziņots, ka Maskavas un Minskas konflikts par gāzes cenu sācies vēl 2015.gadā. Baltkrievija cenu uzskata par nepamatoti augstu. Abas puses nespēj vienoties par Krievijas gāzes tarifu samazināšanu. Kopš 2016.gada janvāra Baltkrievija vienpusēji sāka maksāt mazāk, un rezultātā līdz gada beigām Maskava paziņoja, ka parāds sasniedz 245 miljonus ASV dolāru. Krievijas laikraksts “Kommersant” vēstīja, ka šogad pirmajā ceturksnī Krievija tādēļ plāno samazināt naftas piegādes Baltkrievijai par 12% - no 4,5 miljoniem tonnu līdz 4 miljoniem tonnu.3
Tagad jau šis gads: Krievija trešdien, 1.janvārī pārtraukusi jēlnaftas piegādes Baltkrievijai, jo abas valstis nav spējušas vienoties par piegādes līguma nosacījumiem šim gadam. Piegāžu pārtraukšanas dēļ naftas pārstrādes rūpnīcas Baltkrievijā darbojas ar minimālu jaudu, norāda Baltkrievijas valsts naftas rūpniecības uzņēmums “Belņeftehim”.4
Nav ilgi jāgaida, un sāk arī atskanēt sava veida draudi. Proti, “Transnafta” vadītājs Nikolajs Tokarevs paziņoja, ka Krievijai ir iespējas pārdalīt caur Baltkrievijas teritoriju ejošo tranzīta naftas plūsmu. 5
Kas bija galvenais iemesls šādai Kremļa politikas maiņai? Visticamāk, ka Lukašenko ne pārāk aktīvā vēlme piekrist Putina plānam par savienoto valstu izveidi. Tad nu Kremlis dara, ko var. Jau Krievijas plašsaziņas līdzekļos vērojama tendence, ka negatīvā gaismā sāk atspoguļot kā Baltkrieviju, tā arī Lukašenko. Visnevainīgākais, bet zīmīgākais: Putins ierosināja citu iespēju, Baltkrievija tur netiek pieminēta. Tagad šī iespēja tiek ātri īstenota, un tāpēc Lukašenko politiskā vērtība Putinam tagad samazinās.6
Ja saliek kopā šo ziņu ar to, ka Krievija var vairs neizmantot Baltkrievijas teritoriju savas naftas tranzītam, – aina paliek skaidrāka.
Parādās arī līdz šim vēl nebijusi tendence, proti, Krievijas plašsaziņas līdzekļos parādās raksti par to, ka Baltkrievijā aktivizējas rusafobija.7 Savukārt Lukašenko izteikums par to, ka nekādā veidā nevar notikt Baltkrievijas un Krievijas apvienošana, Krievijā tiek komentēts, ka Lukašenko nervozā uzvedība ir saistīta ar to, ka Krievija ir pārstājusi dotēt Baltkrievijas ekonomiku, lai pasargātu savējo.8 Tātad – kā Ukrainas gadījumā – vainīgais atrasts.
Kopsavilkumā par Baltkrievijas situāciju – tiek prognozēts, ka Krievijas energoresursu dēļ Baltkrievijai būs vismazākais ekonomiskās izaugsmes attīstības temps reģionā. 2020.gadā – 0,9%, bet 2021.gadā – 0,5%.9 Tas nozīmē, ka sabiedrības labklājība samazināsies. Kas pie tā tiks vainota – valdība un Lukašenko.
Līdz ar to jau var teikt, ka Kremlis jau ir izdarījis visu, lai veicinātu plašus nemierus Baltkrievijā. Kā notikumi attīstīsies tālāk – to parādīs laiks.
Skatot situāciju ar Ukrainu un tagad ar Baltkrieviju, daudz vairāk iezīmējas atsevišķu Latvijas politisko spēku (Saskaņa) patiesie iemesli savās priekšvēlēšanu programmās nerunāt par atjaunojamiem energoresursiem vispār. Iespējams, ka tas ir saistīts ar to, ka, ja Latvija neko nedarīs atjaunojamo energoresursu jautājumā, tad lielais lācis sniegs savu draudzīgo ķepu, lai agri vai vēlu saspiestu savās “draudzīgajās” skavās.
Pavisam citādākā gaismā tad ir jāskata arī partiju paziņojumi saistībā par sadarbību ar Krieviju. Šajā ziņā atkal izteikta līdere ir Saskaņa, kurā pat savā priekšvēlēšanu programmā ir iekļāvusi šādu tekstu: Latvija ir aktīva un uzticama Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Iestājamies par ārlietu politiku, kuras virsmērķis ir celt Latvijas iedzīvotāju labklājību. Veidosim labas, savstarpējā cieņā balstītas attiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm. Īpašu uzmanību veltīsim attiecību veidošanai ar Ķīnu.10
Saliekot kopā šo visu, sanāk, ka Saskaņa vēlas attiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm (faktiski PSRS atrauga) un nevēlas, lai Latvija darbotos atjaunojamo energoresursu jautājumā.
Šis liek aizdomāties un rada jautājumu – kā Latvijā var darboties politiskais spēks, kurš faktiski dara visu, lai Latvija atkal nonāktu Kremļa skavās?
1 https://lvportals.lv/norises/186592-krievijas-un-ukrainas-gazes-kars-motivi-un-sekas-2009
2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aizveries-un-maksa-jeb-baltkrievijas-attiecibas-ar-krieviju-un-rietumiem.a345918/
3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievijas-gazes-cena-baltkrievijai-sogad-pieaugusi-par-68.a226608/
4 https://www.la.lv/krievija-partrauc-naftas-piegades-baltkrievijai
5 https://www.interfax.ru/business/691236
6 https://ukraina.ru/news/20200201/1026543653.html
7 https://regnum.ru/news/polit/2863477.html
8 https://ria.ru/20200215/1564807907.html?in=t
9 http://www.ng.ru/cis/2020-01-20/5_7772_belorussia.html
10 https://saskana.eu/programma/
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
