Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pasaule mainās. COVID – 19 ne tikai ir ieviesis izmaiņas katra iedzīvotāja ikdienā, bet arī ietekmē kā politiskos, tā arī ekonomiskos procesus. Turklāt politiskie procesi tiek ietekmēti gan tieši, tā arī netieši – caur ekonomiku. Vai šajā pasaules cīņā ar COVID – 19 būs arī kāda uzvarētājvalsts – nezinu, bet pašlaik iezīmējas, ka dažas būs lielas zaudētājas. Viena no tām – Krievija.

Jā, Krievija, kuras prezidents V.Putins līdz šim rīkojās, kā vēlas, bet tagad ir nonācis neapskaužamā situācijā, kur pat konstitūcijas grozījumi viņam īsti vairs nevarēs palīdzēt. Kāpēc? Centīšos paskaidrot.

Iesākumā – Krievija COVID – 19 draudus neņēma vērā. Vismaz publiski ne. Tiesa, bija vērojamas pazīmes, ka Kremlis darīja visu, lai Krievijas sabiedrībā radītu priekšstatu, ka COVID-19 ir ārējo spēku izdomājums. Tomēr viena daļa Krievijas iedzīvotāju jau no PSRS laikiem ir iemācījušies lasīt un klausīties starp rindiņām un turēt acis vaļā. Tamdēļ nav brīnums, ka viss tika izpirkts. Labi, šoreiz ne tik daudz par šo, kā vairāk par globālām lietām.

COVID – 19 ekonomisko attīstību, maigi sakot, ir piebremzējis. Visas valstis ir spiestas pārskatīt budžetu un to pārdalīt kā uzņēmēju, tā arī iedzīvotāju atbalstam. Līdz ar to finanšu jautājums kļūst ļoti aktuāls.

Neplānoti smags trieciens Kremlim un Putinam ir Brent naftas cenu samazinājums, noslīdot zem 25 USD par barelu1. Šāds naftas cenu samazinājums būtiski ietekmēs rubļa kursu un Krievijas budžetu kopumā.

Tamdēļ nav pārsteigums, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins 26.martā G20 valstu līderu virtuālajā sanāksmē aicinājis atvieglot sankcijas COVID-19 pandēmijas laikā. Putins nekonkretizēja, kurām valstīm sankcijas būtu jāatceļ, vien sacīja, ka tas esot dzīvības un nāves jautājums.2 Nav jābūt gaišreģim, lai secinātu, ka valsts, kura pašlaik visvairāk cieš no sankcijām, ir tieši Krievija. Domāju, ka tagad būtu īstais laiks starptautiskai sabiedrībai skaidri un gaiši pateikt – jā, atcelsim, tikai novērsiet iemeslu, kādēļ sankcijas tika noteiktas.

Tagad nu Putins tuvojas brīdim, kad viņam jāizšķiras, kurš no sliktākajiem variantiem viņam būtu jāizvēlas. Proti, jāpaziņo kā Krievijas iedzīvotājiem, tā arī starptautiskajai sabiedrībai, ka Krima tikusi okupēta un tā jāatdod Ukrainai. Tad sankcijas tiktu atceltas, Krievijas ekonomiskā situācija uzlabotos, bet – Putins Krievijas iedzīvotāju acīs izskatītos, nu, tā, ne visai labi.

Otrs variants – ar dzelžaino komunista pārliecību palikt pie sava, kā rezultātā sankcijas netiktu atceltas un Krievijas iedzīvotāji nonāktu ļoti sarežģītā situācijā. Šāda notikumu attīstība arī neveicinātu Putina popularitāti. Te vietā teiciens – kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp. Var jau kādu brīdi nedarīt neko – gaidīt un cerēt, ka naftas cena atgriezīsies iepriekšējā līmenī, bet manā skatījumā pašlaik neviens, izņemot Krieviju, nav pārāk ieinteresēts to darīt.

Tiesa, viena daļa tagad iesauksies – kā, bet Krievija tak izrāda savu labo sirdi un palīdz citām valstīm, lai cīnītos ar COVID-19. Un uzreiz minēs Krievijas nesavtīgo palīdzību Itālijai, kura tika plaši atspoguļota presē, un tagad arī ASV. Pirmsšķietami varētu piekrist, bet ir pāris fakti, kuri liek uz šo jautājumu skatīties rezervēti. Vismaz Itālijas gadījumā noteikti.

Neliela priekšvēsture: 21.martā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam bija telefonsaruna ar Itālijas premjerministru Džuzepi Konti. Pēc tās Krievija uz Itāliju nosūtīja deviņas "Il-76" lidmašīnas ar humāno palīdzību un apmēram simt militāro speciālistu cīņā ar epidēmijām, kā arī mobilos dezinfekcijas kompleksus un laboratorijas. Šis pasākums plaši tika atspoguļots presē, īpaši Krievijā.

Protams, ka arī iesākumā Itālijas iedzīvotāji pozitīvi uzņēma šādu Krievijas soli. Bet, tad sākās praktiskā puse: apmēram 80% palīdzības kravu, ko Krievija nosūtījusi COVID-19 pandēmijā smagi cietušajai Itālijai, "nav absolūti nekāda pielietojuma vai arī tām ir maza pielietojamība", anonīms informācijas avots paziņojis itāļu laikrakstam "La Stampa". Itāļu laikraksts vērsa uzmanību uz faktu, ka visi Krievijas atsūtītie speciālisti ir karavīri ar augstiem militārajiem tituliem, nevis mediķi.3 

"Citiem vārdiem, sūtījumi bija aizbildinājums," sacīja informācijas avots. Sūtījumos esot bijis, piemēram, bakteriālās dezinfekcijas aprīkojums un ķīmiskibioloģiskās sterilizācijas āra laboratorijas, nevis elpināšanas aparāti un personīgie aizsarglīdzekļi, kas pašlaik tik ļoti nepieciešami Itālijai. Turklāt speciālistus sūtīja Krievijas Aizsardzības ministrija, nevis Veselības ministrija. Daudzi no viņiem ir virsnieki Krievijas bruņoto spēku medicīniskajā spārnā, nevis praktizējoši ārsti, kādus parasti sūta palīgā šādās krīzēs, vēsta "La Stampa".

Krievijas virsnieki atrodas Bergamo apvidū Itālijā, kur saskaņā ar Krievijas vēstnieka sniegtajām ziņām viņi dezinficēšot pārpildītos pansionātus. Nepilnu divu stundu brauciena attālumā atrodas liela ASV militārā bāze Vičencā, un krievu virsnieki brauc "pa NATO ceļiem"4

Pats sūtīšanas fakts arī nav izpalicis bez skandāliem. Proti, Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs 23.martā tviterī ierakstīja, ka Varšavas nevēlēšanās laist caur savu telpu Krievijas humāno palīdzību Itālijai, kas ir Polijas sabiedrotais NATO, ir “zemiskums valsts politikas līmenī”. Viņš piebilda, ka Krievija turpmāk “nekādos jautājumus nedrīkst iet pretim Polijai”.

Polijas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas puse nebija lūgusi Varšavai atļauju tās militārajām lidmašīnām ar palīdzību Itālijai šķērsot Polijas gaisa telpu un attiecīgi nebija saņēmusi arī atteikumu.5 Vēlāk Puškovs savu tvītu dzēsa, bet tas arī bija vienīgais, ko viņš izdarīja.

Kāds tad sanāk “skaudrais” kopsavilkums šādai palīdzībai? Skaļi paziņojumi, palīdzība, kura realitātē 80% nav izmantojama, un pietuvināšanās ASV militārai bāzei, kas citos apstākļos nebūtu tik brīvi iespējama. Secinājumus izdarām paši.

Attiecībā uz humānās palīdzības sūtījumu uz ASV. Vai tik tiešām kāds spēj iedomāties, ka Krievijas sūtītā palīdzība ASV sniegs kādu reālu ieguldījumu COVID – 19 apkarošanā?

Humānā palīdzība no Krievijas uz ASV tiek nosūtīta ar kravas lidmašīnu An – 124 – 100, tās kravnesība ir 120 tonnas. Salīdzinājumam – uz Itāliju Krievija nosūtīja deviņas IL – 76 lidmašīnas. Vienas IL-76 kravnesība ir 50 tonnas. Salīdzinoši Krievija uz ASV nosūta lidmašīnu ar 120 tonnu kravnesību, bet uz Itāliju nosūtīto lidmašīnu kopējā kravnesība ir 450 tonnas (deviņas lidmašīnas).

ASV šīs 120 tonnas nekādu ieguldījumu nedos, bet – Krievija šo savu soli noteikti nekavēsies izmantot kā propagandai, tā arī argumentiem, kādēļ jāatceļ pret Krieviju noteiktās sankcijas.

Par centieniem veidot Krievijai savu politisko kapitālu ar visdažādākajiem, tajā skaitā arī apšaubāmiem līdzekļiem, jau minēju, tagad apskatīšu, kā šībrīža ekonomiskā situācija, atsevišķās pozīcijās ietekmēs Krieviju.

Krievijas Ural markas naftas cenas ir nokritušas līdz 10,54 USD par barelu. Šī cena tagad sasniedz 1999.gada antirekordu.6

Krievijas naftas eksports uz Baltkrieviju laika periodā no janvāra līdz martam ir samazinājies par 77%, salīdzinot ar pērno gadu.7

Jāatzīmē, ka jau pašā Krievijā situācija naftas tirgū tiek atzīta par Krievijai kritisku.8

Uz šo brīdi tiek prognozēts, ka Krievijas IKP kritums sastādīs 10 – 12 %9 Turklāt jāatzīmē, ka līdzīgas prognozes ir izteikušas Krievijas amatpersonas, kuras, kā zināms, cenšas “uzspodrināt” negatīvo informāciju.

Kopējais rezumē – izskatās, ka Putina palikšanas pie varas sāk kļūt apdraudēta, jo šajā krīzes situācijā tieši parādīsies valsts nespēja rūpēties par saviem iedzīvotājiem. Krievijas ienākumi, kā vairākkārtīgi jau visur tiek minēts, veidoti no energoresursu eksporta. Situāciju pasliktina arī tas, ka Krievija tieši energoresursu eksportu ir padarījusi par ģeopolitiskās cīņas ieroci. Ja mierīgos apstākļos tas īstermiņā deva rezultātu, tad tagad tas tieši pretēji – rada Krievijai zaudējumus.

Jāatzīst, ka arī līdz šim noteiktās sankcijas tieši šajā brīdī var radīt vislielāko ietekmi uz Krieviju un tamdēļ nav pārsteidzoši, ka viens no Krievijas šī brīža prioritārajiem uzdevumiem ir panākt noteikto sankciju mazināšanu vai pat atcelšanu. Tiesa, lai cik skarbi tas neskanētu, bet, ja ir vēlme mēģināt mainīt Putina ietekmi Krievijā, tieši sankciju saglabāšana varētu nospēlēt vienu no galvenajām lomām.

1 https://ria.ru/20200401/1569438982.html

2 https://nra.lv/pasaule/309130-putins-aicina-koronavirusa-pandemijas-laika-atcelt-sankcijas.htm

3 https://www.tvnet.lv/6933632/medijs-krievijas-covid-19-palidzibas-kravas-italijai-lielakoties-nav-noderigas

4 https://www.tvnet.lv/6938700/pasaulei-jauzmanas-no-nezelsirdigajiem-samariesiem

5 https://www.la.lv/polija-sasutusi-par-viltus-informaciju-saistiba-ar-maskavas-palidzibu-italijai

6 https://ria.ru/20200402/1569484306.html

7 https://ria.ru/20200402/1569482634.html

8 https://ria.ru/20200402/1569481510.html

9 https://regnum.ru/news/2903000.html

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...