Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izdevība Latvijai veicināt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reālu iesaistīšanu.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē lasāms, ka Latvija pieteikusi kandidatūru Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) 2025. gada vēlēšanās dalībai 2026.–2027. gadā. DP ir par starptautisko mieru un drošību atbildīgā ANO struktūra, tās lēmumi ir saistoši visām ANO dalībvalstīm un tajā darbojoties piecas pastāvīgās dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, ASV, Francija, Krievija, Ķīna) un desmit dalībvalstis, kuras ievēl uz diviem gadiem. [1]

Tomēr bez aktīvas darbības dalība ANO un tās DP nerada starptautisko mieru un drošību. Katra no DP pastāvīgajām dalībvalstīm var bloķēt jebkuru lēmumu pieņemšanu, ko arī pašlaik piemēro Krievijas Federācija, kura vismaz kopš 2008. gada augusta veic dažādas intensitātes agresīvas un teroristiskas darbības pret kaimiņvalstīm Gruziju un Ukrainu, kopš 2022. gada 24. februāra – pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

ANO un tās DP nespēj pildīt savas funkcijas starptautiskā miera nodrošināšanā pret to, jo aktīvas un efektīvas darbības šajā ziņā liedz tā pati Krievijas Federācija ar ANO DP pastāvīgās dalībvalsts tiesībām. Tā turklāt rotācijas kārtībā periodiski reizi 15 mēnešos uz vienu mēnesi ir ANO DP padomes prezidējošā valsts ar sava ārlietu ministra klātbūtni, ko vērojām arī šī gada jūlijā un kas ieplānots 2025. gada oktobrī [2], tātad pēc tam vienu reizi arī Latvijas cerētās dalības DP laikā 2026.–2027. gadā, orientējoši 2027. gada janvārī.

Ir tiesību zinātnieki, kas uzskata par efektīvu Krievijas Federācijas nogurdināšanas taktiku “gaņģos” ar starptautiskās tiesvedības un sankciju lērumu, ar mērķi izsmelt tās resursus. Nenoliedzot speciālistu tiesības dažādi profesionāli pašapmierināties, tomēr svarīgāks ir visu iespējamo līdzekļu izmantošana vislabākajā veidā, kur juridisks relatīvisms un kazuistika nav visefektīvākais risinājums. Pretējā puse pret to izmanto perversu propagandu ar Krievijas Federācijas ārlietu ministra Lavrova, pārstāvja Nebenzjas un citu paustiem apzinātiem un nekaunīgiem pretrunīgiem meliem, piemēram, vienlaikus gan par to, ka krievu imperiālistu agresijas Ukrainā nav un visi postījumi ir izdomāti, gan ka cietusī valsts pati sevi apšauda, gan ka uzbrukums ir bijis, bet tas ir pamatots preventīvi pret kaujas odu audzēšanu Ukrainā un citiem murgainiem motīviem.

À la guerre comme à la guerre, tomēr mēs atzīstam patiesības vērtību, tāpēc nesacentīsimies ar ienaidnieku apmelošanā, nodevībā un liekulībā. Savs laiks ir šaušanai, savs laiks argumentācijas mežģīņu aušanai, tāpēc pilnvērtīgi jāizmanto esošie tiesiskie mehānismi, kas šajā gadījumā būtu nepieļaut Krievijas atrašanos ANO DP.

Atšķirībā no Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē minētā, ANO Statūtu 23. panta 1. punkta tekstā oficiālajās valodās [3] DP pastāvīgās dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, ASV, Francija un Ķīnas Republika [4], kā arī PSRS, nevis Krievijas Federācija, kura kā DP pastāvīgā dalībvalsts tika faktiski kooptēta PSRS vietā kopš 1992. gada 31. janvāra pēc 1991. gada 24. decembrī iesniegtās vēstules ANO ģenerālsekretāram no Krievijas Federācijas prezidenta Borisa Jeļcina par to ar lūgumu, kuru atbalstīja 11 agrākās PSRS dalībvalstis ar 1991. gada 21. decembra deklarāciju, neiebilda esošās ANO dalībvalstis un kā pamatošanai pat tiesību zinātnieki piesauc tikai ieradumu un ieilgumu. [5]

Var secināt, ka juridiski Krievijas Federācijas kooptēšana par ANO DP pastāvīgo dalībvalsti PSRS vietā nav notikusi tiesiski, jo nav (vai nav zināms, ka būtu) izmantots pieejamais juridiski korektais instruments sine qua non attiecībā uz Krievijas Federācijas pastāvīgās dalībvalsts statusu ANO DP – grozījumi ANO Statūtos.

Jau pašlaik pieejams tiesiskais līdzeklis un iespējama aktīva darbība ļautu Latvijai pienācīgi sagatavot kandidēšanu dalībai ANO DP nolūkā veicināt starptautisko mieru un drošību, nevis tikai atsēdēt savu laiku ANO un pat tās DP. Atbilstoši ANO Statūtu 11. un 18.pantam, lai veicinātu ANO noteiktās tiesiskās kārtības ievērošanu un iesaistīšanos starptautiskā miera uzturēšanā, Latvija var ierosināt ANO Ģenerālajai asamblejai saskaņā ar ANO Statūtu 108. pantu grozīt šo statūtu 23. panta 1. punktu, izslēdzot no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu uzskaitījuma PSRS, kura vairs neeksistē. Lai gan par to nav strīda, par PSRS izbeigšanos var uzreiz iesniegt arī pierādījumus.

Tieši šādi, ar grozījumiem ANO Statūtu 23. panta 1. punktā, nevis vienkārši vēstules veidā, tiesiski būtu risināma PSRS aizstāšana ANO DP [6]Ex iniuria ius non oritur, tādēļ līdz šādai ANO Statūtu grozīšanai procesuāli tiesiski noteiktajā kārtībā ASV un citām ANO organizāciju mītnes valstīm būtu pamats Krievijas Federācijas pārstāvjus ne tikai nākotnē izķert un sodīt vainojamos nodarījumos, bet jau tagad tos neielaist ANO struktūru ēkās un nepielaist darbā.

Ja šajā procesā kāda cita valsts tomēr ierosinātu ANO Statūtu 23. panta 1. punktā PSRS vietā ierakstīt Krievijas Federāciju, kas pēc tam tiktu apstiprināts ANO Statūtu 108. panta kārtībā (praktiski maz ticams, kādēļ var vēl neaiztikt Ķīnas Republikas nosaukumu [7]), tad sliktāk nekļūtu, tiktu tikai juridiski nostiprināta esošā faktiskā situācija, toties Latvija varētu necensties kandidēt uz DP, līdz ar citām saprātīgām valstīm pamatoti nolemt ANO Tautu Savienības liktenim, mainot starptautiskās drošības arhitektūru, izstāties no ANO un veidot citu, sakarīgu valstu struktūru.

[1] https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-kandidatura-ano-drosibas-padome-2026-2027?utm_source=web&utm_medium=site-un&utm_campaign=un-sc

[2] https://main.un.org/securitycouncil/en/content/presidency

[3] Skat., piemēram, https://www.un.org/en/about-us/un-charter/full-text

[4] Vietnē likumi.lv gan Valsts valodas centrs to nez kāpēc iztulkojis kā “Ķīnas Tautas Republika”.

[5] https://www.justsecurity.org/80395/united-nations-response-options-to-russias-aggression-opportunities-and-rabbit-holes/

[6] Šeit netiek apskatīti hipotētiski gadījumi, piemēram, kas būtu jādara, ja Krievijas Federācija vai jebkura cita valsts no 1991./1992. gada līdz šodienai būtu lūgusi to uzņemt ANO, bet procesuāli tas nebūtu izdevies, kad gan varētu ņemt vērā ieražas un ieilgumu. ANO Statūtos uzskaitītas tikai Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis (23. panta 1. punktā), kuras mainot, ir jāgroza arī ANO Statūti.

[7] Ar Ķīnu situācija ir atšķirīga, jo ANO Statūtu pieņemšanas laikā bija tikai viena – Ķīnas Republika.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

FotoValsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu.
Lasīt visu...

13

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

FotoPirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Lasīt visu...

9

Bla bla bla bla bla bla bla...

FotoLatvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
Lasīt visu...

13

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

Foto“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Lasīt visu...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...

Foto

14 mīti par inflāciju un cenām

Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi...

Foto

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu...

Foto

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var...

Foto

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par...

Foto

Darbinieku trūkums – problēma samilzt. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav....

Foto

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM)...

Foto

Palasieties mūsu kārtējo "analītisko" muldamgabalu, bet neprasiet, kā mēs aizsargājam Satversmi!

Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā...

Foto

Latviešu valoda - bez izņēmuma, arī gausiem

Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu....

Foto

Šie „Progresīvie” ir sabojājušies, dodiet man citus!

Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar...

Foto

Ja reiz tēvoči man „lūdz”, es nevaru atteikt – protams, LMT un „Tet” vajag apvienot!

Telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mediju nozarei ir nozīmīga un strauji pieaugoša...

Foto

Aicinājums pievienoties “Austošajai Saulei”

Šis ir nopietnākais raksts, ko es esmu rakstījusi, jo mēs – latviešu tauta, valsts Latvija – vairs nevaram atļauties turpināt šo mūs...

Foto

Viena diena Igora Kligača dzīvē, jeb Murkšķa diena, jeb "Vai gribi būt miljonārs?”, jeb teiksma par Igora karapulku

Materiālā ir izmantota produktu izvietošana. Darbojošās personas: Kurzemes...

Foto

Neviens nav paveicis tik daudz kā mūsu vienreizējais un neatkārtojamais Kaspars Briškens pirmajā gadā satiksmes ministra amatā!

Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā...

Foto

Godīgajiem nodokļu maksātājiem šis ir vēl viens rūgts piliens

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā...

Foto

Kas ir līdzatbildīgi pie savilktās cilpas valsts budžeta kaklā

"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs....

Foto

Nacionālā apvienība nāk palīgā stutēt Evikas Siliņas valdību

Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un...

Foto

Vai sākusies panika ES elitē?

Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES...

Foto

Meklējam atbildes uz jautājumiem, kuri nomoka režisoru Elmāru Seņkovu

Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks”...

Foto

Kā pārlaist gaidāmo apokalipsi

Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos,...

Foto

LTV un citi kultūras darbinieki tika uzdzīti palmas galotnē, lai visiem būtu redzamas viņu sarkanās pakaļas

Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli,...

Foto

1940.gadā prezidents Ulmanis arī “veiksmīgi nokomunicēja” Latvijai “draudzīga” karaspēka ienākšanu

Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi,...

Foto

Vai mēs varam justies droši?

Sestdien, 2024.gada 7. septembrī Latvijā ielidojušais Krievijas drons bijis "Shahed" tipa, kurš aprīkots ar sprāgstvielām, pirmdien preses konferencē apliecināja Nacionālo bruņoto...

Foto

"AirBaltic" sāgas politiskie mērķi

Pašlaik sabiedrību uztrauc AirBaltic jautājums. Tas nav pārsteidzoši, jo laikā, kad AirBaltic finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājās (COVID-19, Krievijas karš Ukrainā), situācija tika...

Foto

Siliņa, "Vienotība" un "Progresīvie", nonākuši finanšu sprukās, kāro lāpīt budžetu šodien uz nākotnes pensiju rēķina

Pašreizējo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu...

Foto

Andra Šuvajeva kaunīgie trīs tūkstoši kā politiskās sakāves atzīšana

Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi...

Foto

Par "Rail Baltica" nākotni varam būt droši. Naudas apgūšanas speciālistu Latvijā netrūkst

Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis:...

Foto

Vēl jau kaut ko var dabūt...

Noklausījos Jāņa Dombura vadīto „Kas notiek Latvijā”: 1) airBaltic vērtība ir 50 lidmašīnas, kuras tas šobrīd nomā un uz tām...

Foto

Atmaskojošais septembris

Vēl nav noklusis skandāls ap airBaltic pamatkapitāla samazināšanu, kad jauns pārsteigums. Proti, tuvākajās desmitgadēs ātrvilciens Rīgā neienāks, Lidosta tiks savienota ar Eiropas platuma sliežu ceļu ar...

Foto

Ko brīnāties, aborigēni? Bija 571 miljons eiro jūsu naudas – pļurkš, un izbija!

Šī gada 30. augustā Ministru kabinets skatīja jautājumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic gatavošanos sākotnējam...

Foto

Iesniegums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei: kā nonācāt pie vēsturiski kropla, netaisnīga un greiza uzskata, ka krievu okupanti ir mazākumtautība?

Uzskatu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Kariņš uzskatāmi nodemonstrēja, ka pat uzticama kalpošana NEATMAKSĀJAS

Es uzreiz gribu atvainoties par šo karikatūru, taču “Kariņa ēra”, kas nu ir noslēgusies ar viņa mandāta nolikšanu,...

Foto

Es izlasīju rakstu, un tagad man viss skaidrs par visiem šiem kaitinošajiem stendzeniekiem, liepniekiem un lapsām: viņiem ir menopauze

Nesen uzrunāju vienu no saviem mīļākajiem rakstītājiem...

Foto

Skats uz pasauli no „villas” Horvātijā

Es te šonedēļ aizlidoju uz Horvātiju, jo gribējās paburāt ar kaut kādu nedārgu tupeli. Tas kā mazs apartamets, brauc, kur...

Foto

Bet, protams, valsts propagandas vadoņi ir pelnījuši 10 000 eiro algas!

Otrdien, 27. augustā, kultūras ministre Agnese Lāce tikās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP)...

Foto

Nevajag zagt vai korumpēties – vajag strādāt sabiedriskā medija valdē!

Lietus periodā Āfrikā zvēri līksmi grauž sazaļojušo zāli un augļus. Grauž, dej un vicina astes. Kad...

Foto

Krievija ir jāizslēdz no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu sastāva

Izdevība Latvijai veicināt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reālu...