Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainas parlaments (Augstākā Rada) 2022. gada 14. aprīlī pieņēma paziņojumu “Par Krievijas Federācijas īstenoto genocīdu Ukrainā”. Par atbilstošo lēmumu Nr. 7276 balsoja 363 deputāti. Šis dokuments ir pirmais solis Krievijas patieso nolūku atmaskošanā – iznīcināt ukraiņu tautu. Dokumenta mērķis ir informēt starptautisko sabiedrību, lai vēlāk visus vainīgos varētu saukt pie atbildības. 

Genocīds pieder pie tādiem smagiem noziegumiem, kas saistīti ar masveida vardarbību. Bez genocīda šajā kategorijā ietilpst arī kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Bieži vien šie noziegumi pārklājas, t.i. slepkavība var būt gan kara noziegums, gan noziegums pret cilvēci, gan genocīds. Taču, lai noziegumu klasificētu kā genocīdu, ir jāpastāv konkrētam mērķim pilnībā vai daļēji iznīcināt kādu nacionālo, etnisko, reliģisko grupu vai rasi.

Lai sasniegtu šo mērķi, agresors var slepkavot, nodarīt smagus miesas bojājumus vai kaitējumu veselībai, radīt apstākļus, kas veicina konkrētās grupas iznīcību, īstenot pasākumus, lai nepieļautu, ka konkrētajā grupā dzimst bērni, vai vienkārši atņemt šai grupai bērnus. 

Genocīda definīcija ir stabilākā starp visiem starptautisko noziegumu veidiem. Kopš ebreju izcelsmes poļu jurists Rafaels Lemkins 1933. gadā pirmoreiz lietoja vārdu “genocīds”, pagāja gari 15 gadi, līdz 1948. gadā jēdziena definīcija tika nostiprināta “Konvencijas par genocīda nepieļaušanu un sodīšanu par to” 2. pantā. Tieši tādā pašā formulējumā genocīda definīcija joprojām tiek izmantota visos starptautiskajos krimināltribunālos, kā arī Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtos. 

Iepriekš minētā konvencija, kā arī tālākā starptautisko tiesību attīstība nepārprotami liecina, ka genocīds ir absolūti aizliegts. Šis absolūtais aizliegums nozīmē, ka ikvienai pasaules valstij ir pienākums novērst genocīdu un sodīt par tā īstenošanu, kā arī noteikt kriminālatbildību personām, kas atzītas par vainīgām genocīda īstenošanā. 

Lai to panāktu, starptautisko tiesību organizācijas iedalās tajās, kuru kompetencē ir valstu atbildība (ANO Starptautiskā tiesa), un tajās, kuru kompetencē ir atsevišķu personu saukšana pie kriminālatbildības (Starptautiskā krimināltiesa). Līdz ar to genocīdu var pierādīt kā kādas valsts mērķtiecīgi īstenotu politiku vai kā atsevišķas personas pastrādātu noziegumu. 

Nav šaubu, ka personīgi saukt pie atbildības Putinu, Lavrovu, Šoigu un citas Krievijas amatpersonas, kas atbildīgas par iebrukumu Ukrainā, būs ļoti sarežģīti. Lai to izdarītu, Starptautiskajā tiesā būs jāpierāda šo personu nolūks iznīcināt ukraiņu tautu pilnībā. Tiesa, Putins ne reizi vien savās runās ir izteicies, ka tāda ukraiņu tauta nemaz neeksistē, taču realitātē pierādīt mērķtiecīgu genocīdu ir sarežģīts un garš process. Līdz ar to tas vispirms jādara, ņemot vērā šo personu rīcību, t.i. agresīva kara izvēršanu pret Ukrainu.

Krievijas Federācija kā valsts ir izvērsusi agresiju pret Ukrainu. ANO Drošības padome ir bezspēcīga rīkoties šajā sakarā, jo Krievija ļaunprātīgi izmanto savas veto tiesības. Taču to spēja ANO Ģenerālā asambleja – ar 141 balsi par tā pieņēma rezolūciju, kas Krievijas iebrukumu Ukrainā klasificēja kā agresijas aktu.

Tātad, ja ir konstatēts agresijas akts – un to īstenojusi valsts – saskaņā ar starptautiskajiem likumiem jābūt arī konkrētām personām šajā valstī, kas pieņēma lēmumu par šī agresijas akta īstenošanu. Un šīs personas ir Krievijas valsts augstākās amatpersonas. Tieši šis ir ātrākais un efektīvākais veids, kā pie atbildības saukt Krievijas vadību ar Putinu priekšgalā – apsūdzēt tos agresijas nozieguma pastrādāšanā. 

Nākamais solis šajā procesā būtu noteikt institūciju, kas šīs personas notiesās. Starptautiskā krimināltiesa šajā gadījumā nederēs, jo tā nevar izmeklēt Krievijas amatpersonu vai civiliedzīvotāju pastrādātos agresijas noziegumus, kamēr Krievija nav ratificējusi Starptautiskās krimināltiesas statūtus, kā arī Romas statūtus un tajos veiktās izmaiņas attiecībā uz agresijas noziegumiem. Lieki piebilst, ka tas nekad nenotiks – maz ticams, ka Krievija vēlēsies atvieglot starptautiskās sabiedrības darbu tās amatpersonu saukšanā pie atbildības. 

Tāpēc ir nepieciešams pievērst uzmanību jau februāra beigās izskanējušajam piedāvājumam izveidot īpašu tribunālu pret Ukrainu veikto agresijas noziegumu izmeklēšanai, kas galīgajā versijā tika formulēts 4. martā Lielbritānijas Karaliskajā starptautisko attiecību institūtā (Chatham House) deklarācijas un paziņojuma veidā. Projektu izstrādāja starptautisko tiesību speciālistu grupa, kuras vadītājs ir šīs idejas autors profesors Filips Sendss. Sendss ir labi zināms ar savām publikācijām, no kurām populārākā ir grāmata “Austrumu-Rietumu iela” (East West Street), kas atrodama ikviena ambicioza starptautisko tiesību studenta grāmatplauktā. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau ir pieņēmis lēmumu par šāda tribunāla izveidi kopā ar Ukrainas partnervalstīm, un darbs pie tā jau ir sācies. Tribunāls izmeklēs ne tikai Putinu, bet arī citas Krievijas augsta ranga amatpersonas. Pieredze rāda, ka agresijas noziegumu izmeklēšana noris visai ātri – tos ir vieglāk pierādīt, jo visi nepieciešamie pierādījumi un dokumenti jau ir iegūti. 

Šādu tribunālu ir iespējams izveidot diezgan ātri, pat dažu mēnešu laikā – viss atkarīgs no iesaistīto valstu politiskās gribas. Tribunāla prokurors varēs apsūdzēt tās Krievijas amatpersonas, kas pieņēma lēmumu uzsākt agresīvu karu pret Ukrainu, sākot jau ar Krimas okupāciju 2014. gadā. Pēc tam nāksies izlemt, kā šo procesu turpināt. 

Pastāv divas iespējas. Pirmā – Putinu un viņam pietuvināto personu krimināllietas tiek skatītas aizmuguriski, pat ja šie cilvēki vēl nav sēdušies uz apsūdzēto sola. Otrā – apstāties pie apsūdzības izvirzīšanas un gaidīt, līdz šīs personas nonāks uz apsūdzēto sola. Šis ir apspriešanas vērts jautājums, jo katrai no iespējām ir savi plusi un mīnusi. 

Ir svarīgi saprast, ka izvirzīt apsūdzības agresijas nozieguma pastrādāšanā pret personām, kas izvairās no tiesas, būtu būtisks sasniegums. 

Kas attiecas uz genocīdu – tāpat kā kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci –, ir jāsadarbojas Ukrainas prokuratūrai, ukraiņu un ārvalstu izmeklētājiem, speciālistiem, padomniekiem un Starptautiskajai krimināltiesai, kuras prokurors, starp citu, nesen noslēdza kārtējo vizīti Ukrainā. Tieši tāpēc ļoti būtiska ir Francijas žandarmērijas iesaiste noziegumu dokumentēšanā Bučā, kā arī Lielbritānijas un Nīderlandes tiesībsargājošo iestāžu darbinieku līdzdalība Krievijas pastrādāto kara noziegumu Ukrainā izmeklēšanā. 

Savukārt Pilecka institūts Berlīnē, kas nodarbojas ar 20. gadsimta vēstures izpēti, tajā skaitā Otrā pasaules kara laikā nacistu pastrādāto noziegumu izmeklēšanu, izmanto šo pieredzi, lai vāktu bēgļu liecības par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā. Bēgļiem vispirms tiek lūgts sniegt īsu aprakstu par savu situāciju kara laikā, kam seko jautājumi par konkrētām vietām, notikumiem un laiku. 

Redzams, ka ārvalstu kolēģu un organizāciju piesaistes process ir sācies, taču tam jākļūst aktīvākām – ar pašreizējo palīdzību Ukrainai nepietiek.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana....

Foto

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas...

Foto

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie...

Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...

Foto

VID bravurīgās pasaciņas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes stāsts, ka X stundā (ar to parasti domā Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu) anštaltes darbība nerimsies,...

Foto

Tiesību pieejamības un taisnīguma nodrošināšanas izaicinājumi Latvijā: tiesiskās valsts īstenošana un sociālā nevienlīdzība

Tiesiskās valsts koncepcija, kas uzsver tiesību aizsardzības nodrošināšanu kā fundamentālu sabiedrības attīstības pamatu,...

Foto

Vai latviešu valodas nākotne ir apdraudēta?

Apdraudēta valoda ir tāda valoda, kurai draud izzušana, jo tās runātāji izmirst vai pāriet uz citas valodas lietošanu. Valodu izzušana...

Foto

Draudīgā numeroloģija

Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem...

Foto

Brīvā griba kā cilvēka tiesiskās un garīgās autonomijas pamats

Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam...

Foto

"Vienotības" Agitas Zariņas-Stūres nulles izpratne par izglītību un tālmācību

Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence....

Foto

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz...

Foto

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur...

Foto

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas,...

Foto

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā...

Foto

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču...

Foto

Tauta skrien, bet valsts bremzē

Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo...

Foto

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne...

Foto

Klusēšana nav miers

Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo...

Foto

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem...

Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....