Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas sabiedrībā mirst dzīvas diskusijas gars ar cilvēktiesībām saistītos jautājumos. Represijas par “nepareizu” viedokli kļūst par ikdienu. Es sadūšojos un uzrakstīju rakstu žurnālam “Jurista Vārds”.

Krievijas – Ukrainas karš un kriminālprocesi Latvijā. Vai 74.1 panta piemērošana ir pamatota? Raksts, kas “Jurista Vārdam” bija “nepareizs”
Vladimirs Lindermans
Latvijas sabiedrībā mirst dzīvas diskusijas gars ar cilvēktiesībām saistītos jautājumos. Represijas par “nepareizu” viedokli kļūst par ikdienu. Es sadūšojos un uzrakstīju rakstu žurnālam “Jurista Vārds”.
Nosūtīju rakstu redakcijai. Saņēmu pa e-pastu atbildi “Jūsu viedoklis saņemts”, un ar to mūsu komunicēšana beidzās. Kā esmu sapratis, turpinājuma nebūs.
Tāpēc piedāvāju rakstu portālam Pietiek.com. Ceru, ka profesionāli juristi to izlasīs un kaut kādas atsauksmes tomēr sekos.
Krievijas – Ukrainas karš un kriminālprocesi Latvijā. Vai 74.1 panta piemērošana ir pamatota?
Vēršos Jūsu cienījamā žurnāla redakcijā ar ierosinājumu rīkot diskusiju juristu starpā. Temats – Latvijas Republikas Krimināllikuma 74.1 panta “Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana” piemērošanas pamatotība.
Valsts drošības dienests (VDD) nesen informēja, ka kopš 2022. gada 24. februāra uzsākti 26 kriminālprocesi pēc 74.1 panta. Tie visi ir saistīti ar Krievijas – Ukrainas kara notikumiem. Cilvēkus tur aizdomās / apsūdz par to, ka viņi publiski attaisnojuši vai slavinājuši Krievijas darbības vai nolieguši šo darbību noziedzīgo raksturu. Daži no viņiem jau ir notiesāti.
Zemāk es formulēju vairākus jautājumus jeb tēzes, kas varētu kļūt par diskusijas tematu.
I
Ir cilvēks vainīgs vai nav, - to izlemj tikai tiesa. Nav neviena autoritatīvas starptautiskas tiesu instances sprieduma, kas notiesātu Krievijas militārpersonas vai politiķus par 74.1 pantā minēto noziegumu izdarīšanu.
VDD, uzsākot kriminālprocesu, un prokuratūra, uzrādot apsūdzību, pieņem, ka Krievijas militārpersonu un politiķu vaina ir atzīta. Bet KAS to atzina? Vai ir kādi citi veidi, kā noteikt, ka kāds ir vainīgs, izņemot tiesas spriedumu?
II
Līdz ar to noziedznieki, kuru vaina tiktu atzīta likumīgā tiesas kārtībā, juridiski neeksistē. Taču eksistē apsūdzētie par to, ka viņi attaisno, noliedz vai slavina neesošu noziedznieku darbības. 
Ķepurojoties ārā no šā loģiskā slazda, prokuratūra norāda kā kara nozieguma subjektu nevis fizisku personu, bet valsti – Krievijas Federāciju. Vismaz tā ir rakstīts man uzrādītās apsūdzības tekstā. 
Piedevām apsūdzībā ir iekļautas atsauces uz Starptautiskās krimināltiesas (ICC) 1998. gada 17. jūlija Romas statūtiem. Taču saskaņā ar Romas statūtiem ICC jurisdikcija attiecas tikai uz fiziskām personām, nevis uz valstīm. 
Vai būtu juridiski korekti apsūdzēt valsti starptautiska kriminālnozieguma izdarīšanā? Vai arī tā ir politiska deklarācija? Cik lielā mērā politiskas deklarācijas iederas apsūdzības raksta tekstā?
III
ANO Neatkarīgās starptautiskās komisijas apkopotā informācija, kā arī cilvēktiesību organizāciju “Human Rights Watch” un “Amnesty International” veiktās izmeklēšanas rādīja, ka starptautisko tiesību principus pārkāpj abas konflikta puses.
Nesenie piemēri:
– "Human Rights Watch" ziņojums par aizliegto kājnieku mīnu izmantošanu Ukrainas Bruņotajos spēkos,
– ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas ziņojums, kurā tiek norādīts, ka abas konflikta puses ir iesaistītas gūstekņu nāvessodu izpildīšanā un spīdzināšanā.
Vai Latvijas iedzīvotāji, kas attaisno (slavina, noliedz) Ukrainas Bruņoto spēku izdarītus noziegumus, būtu saucami pie kriminālatbildības? Cik man zināms, pret šādām personām nav sākts neviens kriminālprocess. Kā tas saskan ar tiesiskās vienlīdzības principu?
IV
"Vārdu saskaņošana pēc dzimtes un locījuma, vienskaitļa vai daudzskaitļa, pabeigtā vai nepabeigtā darbības veida lietošana, likumā lietotā punktuācija u.tml. – tas viss varētu kalpot par atbalstu likuma jēgas noskaidrošanai." Šo vārdu autors ir izcils jurists Nikolajs Tagancevs (1843-1923).
Krimināllikuma 74.1 pantā vārds “noziegums” ir lietots vienskaitlī. Droši vien ar to ir domāts konkrēts noziegums.
Ja likumdevējs vēlētos noteikt sodu nevis par konkrēta nozieguma, bet kādas abstrakcijas, “noziegumu klases” attaisnošanu (noliegšanu, slavināšanu), loģiski būtu pieņemt, ka tas, lai izvairītos no divdomības, būtu lietojis daudzskaitli – “noziegumi”.
Tomēr par spīti likuma burtam Latvijas iedzīvotājiem uzrāda apsūdzības par “noziegumu klases” attaisnošanu, slavināšanu un noliegšanu. Netiek norādīts, kādu konkrēti no Krievijas militārpersonu paveiktajiem noziegumiem apsūdzētais attaisnoja, slavināja vai noliedza.
V
Bet pieņemsim, ka cilvēkam piespriež sodu pēc 74.1 panta par konkrēta kara nozieguma noliegšanu. Pēc tam šo epizodi izskata Starptautiskā krimināltiesa, un tiek noskaidrots, ka šāda nozieguma nebija. Vai arī bija, bet to nevar kvalificēt tieši kā “kara noziegumu”.
Vēlētos atgādināt, ka no 120 apsūdzētajiem Starptautiskajā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālā 20 tika attaisnoti. Daļu apsūdzību atcēla arī tiem, kas tika notiesāti.
Tas demonstrē šādas pieejas neloģiskumu, kad cilvēkus vajā par noziegumu attaisnošanu (slavināšanu, noliegšanu), kuri nav tikuši atzīti par noziegumiem tiesas kārtībā.
 VI
74.1 panta plašā piemērošana Latvijā faktiski izslēdz jebkādu intelektuālas diskusijas iespēju, kurā tiktu apspriesti Krievijas – Ukrainas kara cēloņi un miera noregulējuma plāni. Jebkāds publiski pausts viedoklis, kas atšķiras no valdības nostājas, tiek traktēts kā “nozieguma pret mieru” attaisnošana. 
Latvijā ir aizliegts publiski paust uzskatus, kuru piekritēji ir ievērojama ASV politiskās un intelektuālās elites daļa.
Izteicienus par Krievijas – Ukrainas karu, kas līdzīgi tiem, kurus ir pauduši ASV eksprezidents Donalds Tramps, viens no iespējamiem ASV prezidenta amata kandidātiem Rons Desantiss, uzņēmējs un novators Īlons Masks, pazīstami profesori Džons Miršmaiers un Džefrijs Sakss, ASV žurnālistikas veterāns Seimūrs Heršs, “Fox News” apskatnieks Takers Karlsons un daudzi citi, Latvijā atzītu par noziedzīgiem.
Manuprāt, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, vajadzētu izbeigt visus ar Krievijas – Ukrainas karu saistītos kriminālprocesus pēc 74.1 panta. Vismaz līdz brīdim, kad nāks klajā autoritatīvas starptautiskas tiesas organizācijas verdikts.
Būtu tomēr priecīgs, ja varētu izlasīt profesionāla jurista viedokli, kas manus diletantiskos argumentus satriektu pīšļos. Tikai, lūdzu, bez politinformācijām par Putinu u.tml. Esmu gana daudz to lasījis savas krimināllietas materiālos.

Nosūtīju rakstu redakcijai. Saņēmu pa e-pastu atbildi “Jūsu viedoklis saņemts”, un ar to mūsu komunicēšana beidzās. Kā esmu sapratis, turpinājuma nebūs.

Tāpēc piedāvāju rakstu portālam Pietiek.com. Ceru, ka profesionāli juristi to izlasīs un kaut kādas atsauksmes tomēr sekos.

Krievijas – Ukrainas karš un kriminālprocesi Latvijā. Vai 74.1 panta piemērošana ir pamatota?

Vēršos Jūsu cienījamā žurnāla redakcijā ar ierosinājumu rīkot diskusiju juristu starpā. Temats – Latvijas Republikas Krimināllikuma 74.1 panta “Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana” piemērošanas pamatotība.

Valsts drošības dienests (VDD) nesen informēja, ka kopš 2022. gada 24. februāra uzsākti 26 kriminālprocesi pēc 74.1 panta. Tie visi ir saistīti ar Krievijas – Ukrainas kara notikumiem. Cilvēkus tur aizdomās / apsūdz par to, ka viņi publiski attaisnojuši vai slavinājuši Krievijas darbības vai nolieguši šo darbību noziedzīgo raksturu. Daži no viņiem jau ir notiesāti.

Zemāk es formulēju vairākus jautājumus jeb tēzes, kas varētu kļūt par diskusijas tematu.

I

Ir cilvēks vainīgs vai nav, - to izlemj tikai tiesa. Nav neviena autoritatīvas starptautiskas tiesu instances sprieduma, kas notiesātu Krievijas militārpersonas vai politiķus par 74.1 pantā minēto noziegumu izdarīšanu.

VDD, uzsākot kriminālprocesu, un prokuratūra, uzrādot apsūdzību, pieņem, ka Krievijas militārpersonu un politiķu vaina ir atzīta. Bet KAS to atzina? Vai ir kādi citi veidi, kā noteikt, ka kāds ir vainīgs, izņemot tiesas spriedumu?

II

Līdz ar to noziedznieki, kuru vaina tiktu atzīta likumīgā tiesas kārtībā, juridiski neeksistē. Taču eksistē apsūdzētie par to, ka viņi attaisno, noliedz vai slavina neesošu noziedznieku darbības. 

Ķepurojoties ārā no šā loģiskā slazda, prokuratūra norāda kā kara nozieguma subjektu nevis fizisku personu, bet valsti – Krievijas Federāciju. Vismaz tā ir rakstīts man uzrādītās apsūdzības tekstā. 

Piedevām apsūdzībā ir iekļautas atsauces uz Starptautiskās krimināltiesas (ICC) 1998. gada 17. jūlija Romas statūtiem. Taču saskaņā ar Romas statūtiem ICC jurisdikcija attiecas tikai uz fiziskām personām, nevis uz valstīm. 

Vai būtu juridiski korekti apsūdzēt valsti starptautiska kriminālnozieguma izdarīšanā? Vai arī tā ir politiska deklarācija? Cik lielā mērā politiskas deklarācijas iederas apsūdzības raksta tekstā?

III

ANO Neatkarīgās starptautiskās komisijas apkopotā informācija, kā arī cilvēktiesību organizāciju “Human Rights Watch” un “Amnesty International” veiktās izmeklēšanas rādīja, ka starptautisko tiesību principus pārkāpj abas konflikta puses.

Nesenie piemēri:

– "Human Rights Watch" ziņojums par aizliegto kājnieku mīnu izmantošanu Ukrainas Bruņotajos spēkos,

– ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas ziņojums, kurā tiek norādīts, ka abas konflikta puses ir iesaistītas gūstekņu nāvessodu izpildīšanā un spīdzināšanā.

Vai Latvijas iedzīvotāji, kas attaisno (slavina, noliedz) Ukrainas Bruņoto spēku izdarītus noziegumus, būtu saucami pie kriminālatbildības? Cik man zināms, pret šādām personām nav sākts neviens kriminālprocess. Kā tas saskan ar tiesiskās vienlīdzības principu?

IV

"Vārdu saskaņošana pēc dzimtes un locījuma, vienskaitļa vai daudzskaitļa, pabeigtā vai nepabeigtā darbības veida lietošana, likumā lietotā punktuācija u.tml. – tas viss varētu kalpot par atbalstu likuma jēgas noskaidrošanai." Šo vārdu autors ir izcils jurists Nikolajs Tagancevs (1843-1923).

Krimināllikuma 74.1 pantā vārds “noziegums” ir lietots vienskaitlī. Droši vien ar to ir domāts konkrēts noziegums.

Ja likumdevējs vēlētos noteikt sodu nevis par konkrēta nozieguma, bet kādas abstrakcijas, “noziegumu klases” attaisnošanu (noliegšanu, slavināšanu), loģiski būtu pieņemt, ka tas, lai izvairītos no divdomības, būtu lietojis daudzskaitli – “noziegumi”.

Tomēr par spīti likuma burtam Latvijas iedzīvotājiem uzrāda apsūdzības par “noziegumu klases” attaisnošanu, slavināšanu un noliegšanu. Netiek norādīts, kādu konkrēti no Krievijas militārpersonu paveiktajiem noziegumiem apsūdzētais attaisnoja, slavināja vai noliedza.

V

Bet pieņemsim, ka cilvēkam piespriež sodu pēc 74.1 panta par konkrēta kara nozieguma noliegšanu. Pēc tam šo epizodi izskata Starptautiskā krimināltiesa, un tiek noskaidrots, ka šāda nozieguma nebija. Vai arī bija, bet to nevar kvalificēt tieši kā “kara noziegumu”.

Vēlētos atgādināt, ka no 120 apsūdzētajiem Starptautiskajā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālā 20 tika attaisnoti. Daļu apsūdzību atcēla arī tiem, kas tika notiesāti.

Tas demonstrē šādas pieejas neloģiskumu, kad cilvēkus vajā par noziegumu attaisnošanu (slavināšanu, noliegšanu), kuri nav tikuši atzīti par noziegumiem tiesas kārtībā.

 VI

74.1 panta plašā piemērošana Latvijā faktiski izslēdz jebkādu intelektuālas diskusijas iespēju, kurā tiktu apspriesti Krievijas – Ukrainas kara cēloņi un miera noregulējuma plāni. Jebkāds publiski pausts viedoklis, kas atšķiras no valdības nostājas, tiek traktēts kā “nozieguma pret mieru” attaisnošana. 

Latvijā ir aizliegts publiski paust uzskatus, kuru piekritēji ir ievērojama ASV politiskās un intelektuālās elites daļa.

Izteicienus par Krievijas – Ukrainas karu, kas līdzīgi tiem, kurus ir pauduši ASV eksprezidents Donalds Tramps, viens no iespējamiem ASV prezidenta amata kandidātiem Rons Desantiss, uzņēmējs un novators Īlons Masks, pazīstami profesori Džons Miršmaiers un Džefrijs Sakss, ASV žurnālistikas veterāns Seimūrs Heršs, “Fox News” apskatnieks Takers Karlsons un daudzi citi, Latvijā atzītu par noziedzīgiem.

Manuprāt, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, vajadzētu izbeigt visus ar Krievijas – Ukrainas karu saistītos kriminālprocesus pēc 74.1 panta. Vismaz līdz brīdim, kad nāks klajā autoritatīvas starptautiskas tiesas organizācijas verdikts.

Būtu tomēr priecīgs, ja varētu izlasīt profesionāla jurista viedokli, kas manus diletantiskos argumentus satriektu pīšļos. Tikai, lūdzu, bez politinformācijām par Putinu u.tml. Esmu gana daudz to lasījis savas krimināllietas materiālos.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...