Krievijas iebrukums Ukrainā nav bijis šķērslis turpināt Latvijas “sabiedriskajos” medijos nodarbināt agresorvalsts pilsoņus
PIETIEK30.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, Krievijas iebrukums Ukrainā nav bijis šķērslis turpināt Latvijas “sabiedriskajos” medijos nodarbināt agresorvalsts pilsoņus, - Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atbildi uz Lato Lapsas informācijas pieprasījumu, kura apliecina šo faktu.
Par atbildes sniegšanu uz 2024. gada 29. augusta iesniegumu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) 2024. gada 29. augustā saņēma Jūsu iesniegumu, kurā paužat vēlmi saņemt informāciju par spēkā esošajām VSIA “Latvijas Televīzija” (turpmāk – Latvijas Televīzija) un VSIA “Latvijas Radio” (turpmāk – Radio) darba tiesiskajām attiecībām ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kā arī informāciju par Padomes veiktajām darbībām šai sakarā.
Atbildot uz Jūsu Iesniegumu, Padome informē, ka ir lūgusi Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio sniegt informāciju par noslēgto un spēkā esošo darba tiesisko attiecību skaitu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kas noslēgtas gan pirms Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, gan pēc Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Latvijas Televīzija ir informējusi Padomi, ka pēc 2022. gada 24. februāra ir noslēgusi vienu terminētu darba līgumu ar Krievijas Federācijas pilsoni, kuram PMLP ir izsniegta uzturēšanās atļauja ar tiesībām strādāt bez ierobežojumiem. Pirms 2022. gada 24. februāra neviens darba līgums ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem netika slēgts.
Savukārt Latvijas Radio ir sniegusi Padomei informāciju, ka pirms 2022. gada 24. februāra bija noslēgusi darba līgumus ar diviem Krievijas Federācijas pilsoņiem un vienu Baltkrievijas Republikas pilsoni, bet pēc 2022. gada 24. februāra Latvijas Radio noslēdza vienu darba līgumu ar Krievijas Federācijas pilsoni.
Atbildot uz Jūsu jautājumiem par Padomes veiktajām darbībām saistībā ar noslēgtajām vienošanām par darba tiesiskajām attiecībām ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņiem, Padome informē, ka, ievērojot sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktās neatkarības garantijas, Padome neiejaucas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu lēmumos par darba tiesisko attiecību dibināšanu vai izbeigšanu ar to darbiniekiem. Padome arī apzinās, ka pilsonība nevar būt vienīgais kritērijs vai rādītājs, lai vērtētu darbinieka lojalitāti Latvijas valstij.
Papildus Padome informē, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 102. pantā ir noteikts lojalitātes pienākums Latvijas Republikai un tās Satversmei publiskas personas institūcijā nodarbinātajiem, tādējādi lojalitātes pienākuma ievērošanas izvērtēšana skar nodarbinātības attiecības un ir izvērtējama darba ņēmēja un darba devēja tiesisko attiecību ietvaros.
Visbeidzot Padome pateicas par pievērsto uzmanību Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībai.
Ar cieņu Padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis (attēlā)
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.