Krievijas izlūkdienesti un sabiedrisko attiecību uzņēmumi cīnās par prātiem un sirdīm

Andis Kudors
10.11.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Latvijai ir jāīsteno aktīva diplomātija attiecībās ar nupat ievēlēto ASV prezidentu. Polijas līdzšinējais piemērs attiecībās ar Donaldu Trampu ir paraugs, kā runāt ar ASV prezidentu atbilstošā valodā, lai uzlabotu mūsu nacionālās drošības situāciju. Starp citu, Baltijas valstu drošība drīzāk tika nostiprināta pirmajā Donalda Trampa prezidenta pilnvaru laikā, nevis vājināta.

Sekojam ASV norisēm, bet ģeogrāfija dara savu: mūsu uzmanība joprojām paliek uz agresorvalsts – Krievijas rīcību reģionāli un globāli. Šoreiz ieskatīsimies, kā Krievija asās varas[1] īstenošanā izmanto sabiedrisko attiecību uzņēmumus Izraēlā, Āfrikā un Latīņamerikā. Viens no Kremļa ietekmes aktivitāšu galvenajiem mērķiem ir mazināt atbalstu Ukrainai un veicināt Krievijas intereses atbalstošu uzskatu sistēmas nostiprināšanos kur vien tas ir iespējams. 

“Sociālie dizaineri”

Septembra sākumā Vācijas laikraksts “Süddeutsche Zeitung” un Vācijas televīzijas kanāli “Norddeutscher Rundfunk”, “Westdeutscher Rundfunk” nāca klajā ar informāciju par Maskavā bāzētās “Sociālā dizaina aģentūras” (SDA) destruktīvo darbību Izraēlā un Rietumu valstīs.

2017. gadā dibinātā SDA ir viena no daudzām firmām un organizācijām, kas Krievijas izlūkdienestu uzdevumā cenšas ietekmēt sabiedrisko domu visā pasaulē. Starp SDA dibinātājiem ir Iļja Gambašidze, kurš ir tiešā  kontaktā ar Kremļa amatpersonām. Šogad SDA ietekmes kampaņas galvenais mērķis ir bijusi Izraēla.

Žurnālistu rokās nonāca ar SDA darbību saistīti 2023. gadā ir detalizēti aprakstīta politiskā un sociālā situācija Izraēlā un nosaukti vairāki ietekmīgi Krievijas emigranti, kuru darbība būtu jāuzrauga. Kampaņas mērķis bija palielināt atbalstu Krievijai tās karā pret Ukrainu un stiprināt to izraēliešu īpatsvaru, kuri iestājas pret Ukrainu.

Vēl cits mērķis bija panākt, lai neviena no Knesetā pārstāvētajām politiskajām partijām neatbalstītu militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai. Tas īpaši neizdevās, bet, kā zināms, var tiesāt arī par mēģinājumu.

Humors informācijas karā

2017. gadā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (NATO StratCom) veica lielisku pētījumu, kurā Latvijā zināmi politoloģijas un komunikācijas eksperti detalizēti skaidroja humora izmantošanu stratēģiskās komunikācijas ietvarā.[2] 

Ir redzams, ka arī SDA ir iecienījuši humora instrumentalizāciju cīņā par prātiem un sirdīm. SDA vēstījumi tika iedzīvināti aptuveni 50 karikatūrās, kas katru mēnesi tika izplatītas sociālajos tīklos. Vienā no tādām karikatūrām, kas tika izplatītas Facebook (Meta), bija redzams, kā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis dedzina Izraēlas karogu. Minētais vēstījums iet roku rokā ar Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova teikto, ka bieži vien paši ebreji esot lielākie antisemīti.

Izraēla atteicībās ar Krieviju sāk atsalt. Jo Kremlis atbalsta teroristus, kuri nogalina ebrejus. Lavrovs, protams, noklusē jau gadsimtiem senās antisemītisma tradīcijas Krievijā. Cara laika Krievijā antisemītisms sita tik augstu vilni, ka daļa ebreju meklēja glābiņu boļševismā. Tas neattaisno, protams, lielinieku noziegumus, tomēr dod mums dziļāku izpratni par procesiem Krievijā.

Padomju laikā daudzi Krievijā dzīvojošie ebreji – kultūras darbinieki mainīja savus uzvārdus pret tādiem, kas skan slāviskāk, lai neapdraudētu savu karjeru. Kāpēc lai melu impērijas ministram interesētu patiesība?! Vieglāk ir īstenot savu īpašību projicēšanu uz pretinieku, kas ir tipiska informācijas kara metode.

Kremļa kūrētās SDA darbības izpēte parādīja, ka viena no Krievijas ietekmes kampaņas mērķa grupām Izraēlā ir arābu kopiena. Krievi neslinko un tulko savu propagandas un  dezinformācijas saturu arābu valodā. Vienā no krievu “sabiedrisko attiecību” speciālistu rakstiem tika apgalvots, ka kara uzliesmojums Gazā 7. oktobrī esot devis krieviem lielisku iespēju virzīties uz priekšu savā frontē…

SDA, vērtējot paši savu sniegumu Izraēlā, ar gandarījumu konstatēja, ka viņu vēstījumi nonāca publiskajā diskursā un tos esot atbalstījuši arī viedokļu līderi. SDA izplatīja dezinformāciju par ieroču sūtījumiem “Hamās” vajadzībām no Ukrainas. Kremļa apetīte auga ēdot, un tika plānots veidot SDA biroju Izraēlā ar 1,2 miljonu ASV dolāru gada budžetu, kas ļautu īstenot vēl vērienīgākus plānus. Papildus minētajam SDA meklēja, kā ietekmēt Izraēlas politiku ar atsevišķu politiķu starpniecību. Vēl vairāk – tika plānots dibināt imigrantu partiju, kas varētu iegūt no 3 līdz 4 vietām Knesetā.

Putinisti kā ļeņinisti

Putinisti domā tikpat globāli, kā to spēja arī ļeņinisti pirms simt gadiem. Ja lielinieki sapņoja par vispasaules proletariāta diktatūru, tad Putina dienesti meklē, kā aplaupīt tautas, jo Krievija nevēlas reformēties un pievērsties pacietīgam darbam valsts iekšienē. Aizraujošāk ir skatīties Štirlica “septiņpadsmit pavasara mirkļus” un rullēt pāri robežām ar dažāda veida slepenām operācijām, tai skaitā Latīņamerikā.

ASV varas iestādes jau pirms gada nāca klajā ar informāciju par to, ka Krievijas finansēta dezinformācijas kampaņa notiek visā Latīņamerikā. Tās mērķis ir graut atbalstu Ukrainai un diskreditēt ASV un NATO. ASV Valsts departaments norādīja uz trim uzņēmumiem: “Sociālā dizaina aģentūrai” (SDA), “Interneta attīstības institūts” (kurš gan ir pret interneta attīstību?!) un “Structura” (skan daudzsološi). 2023. gada jūlijā Eiropas Savienība noteica sankcijas pret SDA un “Structura” par propagandas izplatīšanu, kas atbalsta Krievijas karu Ukrainā.

Krievija sevišķu uzmanību savās kampaņās ir pievērsusi Latīņamerikas un Āfrikas galēji kreisām un labējām politiskajām grupām. Latīņamerikas mediju vides atvērtība palīdz prokremliskajiem komunikatoriem viegli izplatīt savu propagandu. Kampaņās parasti tiek pieņemti darbā vietējie žurnālisti un sabiedriskās domas līderi. Šāda vietējā komanda ir atbildīga par Krievijā radītā satura “lokalizāciju”; viņi to pārskata, rediģē un publicē vietējos medijos. Vienlaikus satura saikne ar Krieviju tiek slēpta, jo asā vara darbojas kā vilks aitas izskatā. Galvenais vēstījums, ko Kremlis cenšas nodot Latīņamerikas lasītājiem, ir tāds, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir taisnīgs un latīņamerikāņi var apvienoties ar Krieviju, lai cīnītos pret neokoloniālismu.

Krievu pēdas Āfrikas sarkanajās smiltīs smiltīs

Analītiskais portāls “The Insider” norāda, ka Krievija aktīvi vairo savu ietekmi Āfrikā kopš 2018. gada, konkurējot ar ASV, Franciju un citām Eiropas valstīm.[3] 

Galvenā loma šajā procesā ir Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) Ceturtajai pārvaldei, kas ir atbildīga par Tuvajiem Austrumiem un Āfriku. Sava loma ir arī FSB Operatīvās informācijas un starptautisko attiecību dienestam (FSB “Piektais dienests”).

Mūsdienu Krievijas izlūkdienesti izmanto bijušās padomju rezidentūras, kas pastāv jau no Aukstā kara laika, lai vervētu aģentus starp vietējiem politiķiem, militārpersonām un žurnālistiem. Lai paplašinātu savu ietekmi, Krievija ir izveidojusi vairākas “konsultāciju firmas”, tostarp ”Bureau Legint” ar gada budžetu 1 miljons ASV dolāru apmērā. Šo piesega uzņēmumu dibināja “bijušais” GRU virsnieks Viktors Bojarkins un viņa sieva Tatjana, kura iepriekš strādāja par grāmatvedi GRU galvenajā mītnē Maskavā. 2005. gadā Bojarkins vadīja kompānijas “RUSAL” īpašnieka Oļega Deripaskas drošības dienestu un veica savus īpašos uzdevumus Āfrikā.

“Krievu pasaule” – arī tur, kur siltāk

Papildus ”Bureau Legint” Viktors Bojarkins nodibināja Ekonomiskās sadarbības ar Āfrikas valstīm asociāciju, kas sadarbojas ar asās varas ieroci – fondu “Russkij Mir” (krievu pasaule), lai īstenotu programmu “Krievija-Āfrika: draudzība cauri laikiem un attālumiem”. Viens no tās uzdevumiem ir izplatīt Kremļa propagandu, iesaistot sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, kosmonautu Sergeju Kudu-Sverčkovu, kurš Senegālā vietējos studentus pārliecināja par draudzības ar Krieviju priekšrocībām.

Līdzīgi propagandas pasākumi, kuros iesaistīts Kuds-Sverčkovs, plānoti Tunisijā, Marokā, Angolā, Namībijā, Zimbabvē, Kotdivuārā un Zambijā. Krievi strādā arī pa diplomātiskajiem kanāliem, organizējot, piemēram, Āfrikas valstu diplomātu sievu ārvalstu braucienus, tādējādi veidojot papildus operatīvās iespējas.

Bojarikins ir visai ražīgs spiegs; vēl cits viņa auklējums ir “Uzņēmējdarbības konsultāciju padome Lībijai”. Jo, kurš gan var būt pret uzņēmējdarbības veicināšanu?! Minētā padome tapa ar FSB atbalstu, kas meklēja iespējas veicināt savu klātbūtni Tuvajos Austrumos.

Lai uzņēmējdarbība labi veiktos, par padomes izpilddirektoru tika iecelts FSB Sestā dienesta darbinieks Jevgēņijs Sosonkins.[4] Pirms kļūšanas par Lībijas uzraugu viņš absolvēja FSB Akadēmijas Informācijas drošības fakultāti un strādāja par Sīrijas ekspertu Tuvo Austrumu un Centrālāzijas pētījumu centrā. Metode ir vienkārša; spiegu dibināti pētījumu centri un nodibinājumi darbojas kā Krievijas specdienestu piesegorganizācijas.

Nobeigumā

Krievijas izlūkdienesti mērķtiecīgi strādā pie tā, lai nogādātu savus propagandas un dezinformācijas vēstījumus gan tuvu, gan tālu. 9.-10. novembrī Sočos tiek rīkots “Krievijas un Āfrikas partnerības forums”, kurā piedalās konsultāciju firmas, kas saistītas ar Krievijas slepenajiem dienestiem. Viss turpinās, Krievija tērē lielus līdzekļus drošības sfērai, jo tauta klusē un ļauj vadonim plosīties. Krievi ir gatavi iet pāri puspasaulei, lai tikai kādu savervētu, un lai tikai kādiem ieriebtu, apbrīnojama centība! Ja Krievijas varas iestādēm būtu tik pat daudz ambīciju savu iekšējo, sociālo un ekonomisko jautājumu sakārtošanā…

[1] Kudors A. Russia and Latvia: A Case of Sharp Power. NY: Routledge, 2023. https://www.routledge.com/Russia-and-Latvia-A-Case-of-Sharp-Power/Kudors/p/book/9781032534923.

[2] StratCom laughs: in search of an analytical framework. Riga: NATO StratCom, 2017. https://stratcomcoe.org/publications/stratcom-laughs-in-search-of-an-analytical-framework/201. 

[3] Сергей Канев. Частно-государственное шпионство. Как ГРУ и ФСБ подключили к своей работе по всему миру частную компанию из Екатеринбурга. The Insider, Oct. 10, 2024. https://theins.ru/politika/274838.

[4] Turpat.

Pārpublicēts no latvijasdrosiba.lv

Seko mums