Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzsāktais karš pret Ukrainu ir neatgriezeniski mainījis abu valstu, Eiropas un visas pasaules vēsturi. Nekas vairs nav tā kā agrāk – kas reiz bija noslēpumi, beidzot ir nākuši atklātībā, un cēloņsakarības starp pagātnes un tagadnes notikumiem ir kļuvušas tik acīmredzamas, ka situāciju nav iespējams uztvert kā normālu vai pieļaujamu.

Krievija negaidīti novilka savu masku. Kas reiz šķita kā civilizēta valsts, kura pasaulei devusi Tolstoju, Puškinu, Ļermontovu, Čaikovski, Vasņecovu un citas kultūrā, mākslā un zinātnē atzītas personības, patiesībā izrādījās valsts ar imperiālistiskām ambīcijām un pārākuma kompleksu. Zem maskas vienmēr bijusi valsts, kas uzskata, ka tai ir tiesības spēlēties ar kaimiņvalstu likteņiem un mainīt to robežas.

Krievija, būdama Padomju Savienības mantiniece, mantoja no tās neremdināmo vēlmi paplašināties. Šos nolādētos gēnus Padomju Savienībai atstāja Krievijas cariste, kas arī nekad nebija apmierināta ar savas teritorijas apmēru un allaž kāroja paplašināties uz kaimiņvalstu rēķina. Īpaši izteikti tas bija gadījumos, ja konkrētā kaimiņvalsts cienīja brīvību un ja tās dzīves apstākļi bija kaut nedaudz labāki.

Viss sākās ar Maskavas caristi, kad Ivans III 1478. gadā iekaroja demokrātisko Novgorodas Republiku. Pamatojums šādiem iekarojumiem nekad nemainījās – valsts pastāvēšana bija apdraudēta. Vispirms tā bija Maskavas cariste, tad Krievijas impērija, pēc tam Padomju Savienība un visbeidzot Krievijas Federācija. Turklāt katrs jaunais krievu valsts veidols atradās arvien neapskaužamākā situācijā, jo vēlējās pārspēt savu priekšgājēju un nostiprināt savas tiesības ietekmēt savu kaimiņu un tālāku valstu likteņus.

Pašreizējais Krievijas valdnieks ir vissarežģītākajā situācijā. Jā, viņš mantoja valsti, taču tā ir ievērojami mazāka, nekā viņš to vēlētos. Ne tāda, kāda bija Nikolajam II, un ne tuvu tik liela kā Padomju Savienība. Turklāt pasaule ir mainījusies, un pēkšņi ir jāņem vērā tāda lietā kā starptautiskās tiesības – vismaz formāli, kaut nedaudz.

Mūsdienās nav pieņemts uzsākt karu bez pamatota iemesla, jo tas var novest pie politiskas izolācijas. Taču pasaule nestāv uz vietas, un izrādās, ka starptautiskās tiesības nav iespējams ievērot “tikai formāli, kaut nedaudz”. Mūsdienās vairs nevienu nepiemānīsi ar vārdiem “mēs tiekam apdraudēti”. Tagad visi zina, ka aicinājums “atbrīvot mūsu ticības brāļus” Nikolaja II laikā tāpat kā aicinājums “atbrīvot proletariātu” Staļina laikā ir tieši tāds pats slēpts aicinājums paplašināt valsts robežas kā Vladimira Putina skandētais: “Mums jāaizsargā krievvalodīgie pret diskrimināciju.”

Pašreiz novērojamā valstu vienotība palīdzēt Ukrainai atvairīt Krievijas pilna mēroga iebrukumu ir signāls, ka valstīm ir apnicis atrasties tik tuvu neparedzamam un agresīvam kaimiņam. Kaimiņam, kas sirgst ar maniakālu pārākuma kompleksu un uzskata, ka tam ir tiesības valdīt pār citiem. Tagad agresora kaimiņiem ir iespēja nomierināt to uz visiem laikiem un atgūt to, kas reiz nelikumīgi atņemts.

Tieši tā mums būtu jāuztver Japānas valdības paziņojums par to, ka tā uzskata tā dēvētās Ziemeļu teritorijas (Kuriļu salu arhipelāga dienvidu salas – Habomai, Šikotanu un Iturupu) par daļu no Japānas teritorijas.

Tāpat arī Moldovas prezidente Maija Sandu ir pieprasījusi, lai Krievija izvāc savu karaspēku no neatzītās Piedņestras Moldāvu Republikas, jo tā ir neatdalāma Moldovas sastāvdaļa. Turklāt Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir oficiāli atzinusi Piedņestru par Krievijas okupētu teritoriju.

Ukraina nekad nebeigs atgādināt par to, kā 2014. gadā Krievija tai atņēma Krimu; arī Somijai vajadzētu padomāt par teritorijām ap Lādogas ezeru, kuras Padomju Savienība tai atņēma pēc Ziemas kara, kas ilga no 1939. līdz 1940. gadam.

Ir vēl kāda nelikumīgi atņemta teritorija, par kuru vēl pagaidām neviens nav atļāvies runāt šādā kontekstā – Kaļiņingradas apgabals ar tās galvaspilsētu Kaļiņingradu (agrāk – Kēnigsberga).

Protams, krievi uzskata, ka saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem šī ir viņiem piederoša teritorija, un viņi šo uzskatu ir gatavi aizstāvēt ar putām uz lupām. Taču fakts ir tāds, ka Padomju Savienība ieguva šo teritoriju uz 50 gadiem, sākot ar Potsdamas konferenci (1945. gada 17. jūlijs – 2. augusts). Tieši tad Staļins ieguva to, ko iekāroja jau Teherānas konferencē (1943. gada 28. novembris – 1. decembris), t.i. daļu Austrumprūsijas teritorijas, ieskaitot tās galvaspilsētu Kēnigsbergu.

Taču formulējums nebija tāds, kā Staļins to vēlējās – tas nebija uz mūžu, bet gan uz 50 gadiem. Turklāt teritorijai nebija paredzēts tikt iekļautai Padomju Savienības sastāvā, bet gan būt tās pārvaldītai. Potsdamas konferences dalībniekiem (PSRS, ASV, Lielbritānija) ar Vācijas līdzdalību 1995. gadā bija kopīgi jāpieņem galīgais lēmums par šī reģiona statusu. Kad Staļins Teherānas konferences laikā runāja par Kēnigsbergu, viņš uzstāja, ka Padomju Savienībai ir nepieciešama neaizsalstoša osta Baltijas jūrā. Otrā pasaules kara uzvarētāji vēlējās Vācijas demilitarizāciju, denacifikāciju un demokratizāciju, taču nevienā brīdī netika pieprasīta tās likvidācija.

Tiklīdz Padomju Savienība saņēma šo Austrumprūsijas teritoriju, tā pārvērta to militārā anklāvā un ieveda tajā karavīrus un militāro tehniku vesela militārā apgabala apmērā, kas ir kļuvis par pastāvīgu militāro draudu Eiropas valstīm. Kopš pirmās dienas Padomju pārvaldībā miermīlīgie vācu iedzīvotāji pilnībā sajuta, ko nozīmē zaudēt karā - zaudētāju liktenis ir būt uzvarētāja žēlastības varā.

Pēc tam nāca 1946.-1948. gadu deportācijas uz Padomju okupācijas zonu, kas vēlāk kļuva par Vācijas Demokrātisko Republiku jeb Austrumvāciju. Katra deportētā ģimene drīkstēja līdzi ņemt mantas, kas svēra ne vairāk kā 300 kilogramus. Vācieši nedrīkst to aizmirst.

Tāpat Vācijai ir laiks atbrīvoties no vainas apziņas par to, ka tā uzsāka Otro pasaules karu, kā arī no milzīgās pateicības krieviem par to, ka tie atļāva apvienot Austrumvāciju un Rietumvāciju. Vēsturnieki jau sen ir izgaismojuši Padomju Savienības lomu kara uzsākšanā – neatkarīgi no tā, vai krieviem tas patīk, vai ne.

Apvienošanās eiforijā Vācijā parakstīja dokumentu par to, ka tā atsakās no jebkādām pretenzijām uz teritorijām, kas atrodas ārpus Austrumvācijas un Rietumvācijas robežām. Taču neapstrīdams ir fakts, ka tieši šajā brīdī PSRS pārkāpa Potsdamas konferences vienošanos. Kad pienāca 1995. gads, Potsdamas konferences dalībnieki nepieņēma nevienu lēmumu par Kaļiņingradas apgabala statusu. Un tagad viss ir atkarīgs no tā, vai Vācija vēlas sākt runāt par Kaļiņingradas-Kēnigsbergas un pārējā reģiona atgūšanu. Šis ir īstais brīdis rīkoties.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...