Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vērojot visus notiekošos procesus Krievijā, reti kuram ienāktu prātā doma, ka kāda Krievijas valsts institūcija vai tās loceklis varētu atļauties pateikt ko tādu, kas nepatīk Kremlim un Putinam. Atzīšos, es arī tā domāju. Tomēr izrādās, ka es esmu smagi kļūdījies.

Tātad 2019.gada 10.decembrī Krievijas Federācijas (turpmāk – KF) Konstitucionālā tiesa pieņēma lēmumu lietā par KF likuma “Par politisko represiju cietušo reabilitāciju” 13.panta un Maskavas pilsētas likuma “Par Maskavas iedzīvotāju tiesībām uz dzīvojamo platību” 7.panta atbilstību KF Konstitūcijas 19.panta pirmajai un otrajai daļai, 40.panta trešajai daļai, 45.panta pirmajai daļai, 46.panta pirmajai un otrajai daļai, 52., 53. un 55.panta trešajai daļai.1

Par ko tad bija šī konstitucionālā sūdzība? Īsumā – vairāki Krievijas iedzīvotāji, kuri ir reabilitēti politisko represiju upuri, ir dzimuši izsūtījumā vai specnometinājumā, uz kurieni viņu vecāki izsūtīti 1930. – 1940.gadā, vēlējās saņemt dzīvokļus Maskavā, kur viņu vecāki pirms izsūtīšanas dzīvoja.

Iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst KF Konstitūcijai, jo tie izslēdz rehabilitēto personu, viņu ģimenes locekļu un bērnu, kas dzimuši izsūtījumā vai specnometinājumā, izmitināšanu, līdz viņi paši atgriežas iepriekšējā dzīvesvietā.

Iesniedzēji arī vērsa uzmanību uz papildu ierobežojumiem mājokļa iegūšanā, kas noteikti Krievijas Federācijas subjektu līmenī. Jo īpaši, lai iegūtu mājokli Maskavā, viņiem jādzīvo galvaspilsētā 10 gadus, viņiem nepieder un nav citu mājokļu, kā arī jābūt nabadzīgiem.2

Noteikti, ka tagad vairāki lasītāji uzdos jautājumu – kāds tam visam sakars ar manis sākumā rakstīto? Piekritīšu, jautājums vietā. Tātad šajā spriedumā Konstitucionālā tiesa izteica vienu būtisku secinājumu: PSRS ir valsts, ar kuras darbību ir saistīta kaitējuma nodarīšana, pēc būtības veidojot kaitējumu, kas faktiski ir neizskaitāms un neatgriezenisks.

Iepriekš minētais secinājums jau pats par sevi ir pretrunā kā ar Kremļa, tā arī Putina viedoklim par PSRS. Attīstot KF Konstitucionālās tiesas pausto viedokli, tās tiesnesis K.V.Aranovskis lēmumam pievienoja savas atsevišķās domas. Silti iesaku tās izlasīt. Tas ir to vērts.

Tiesneša atsevišķo domu sākumā tika norādīts: Es tomēr uzskatu, ka komentārs par “Krievijas Federāciju kā PSRS tiesību pārņēmēju, valsti, kuras darbība ir saistīta ar kaitējumu ...” ir jāprecizē. Šī interpretācija plaša tiesību un pienākumu vispārējās (vispārējās) pēctecības nozīmē neļauj noteikt lietas apstākļus, kuru priekšmets ir kaitējuma nodarīšana un atlīdzināšana politisko represiju upuriem. No vienas puses pat prasītos tieši pārtulkot visas atsevišķās domas, bet gan jau to citreiz. Izvilkšu atsevišķus būtiskākos secinājumus:

- tas vien padara strīdīgu pēctecību ar komunistiskās-padomju valdības saistību pārņemšanai Krievijai tās represīvajiem un terora aktiem. Tāpēc šķiet, ka piezīmes par to tiek izteiktas vienlaicīgi (obiter dicta) un diez vai rada tiesiskā stāvokļa izšķirošo daļu (ratio decidendi), kas attaisno pieņemto KF Konstitucionālās tiesas lēmumu;

- vaina nenoliedzami ir ilgstošā zvērībā, kad “padomju varas gados miljoniem cilvēku kļuva par totalitāras valsts patvaļas upuriem, tika pakļauti represijām par politisku un reliģisku pārliecību sociālu, nacionālu un citu iemeslu dēļ”;

- atšķirībā no tiesību un pienākumu pārmantotājiem, valstij ir tiesības pašai izlemt, ar kādām metodēm un līdzekļiem tā veic rehabilitāciju un kā to sākt - sākot ar kolektivizāciju, ar Lielo teroru vai no Sarkanā terora ar pārtikas pārpalikumiem un miljoniem bada nāves Volgas un Urālu reģionos, kopā ar Kronštati un zemnieku sacelšanās no Solovku nometnēm un Gulaga un, iespējams, no demonstrācijas apšaušanas, aizstāvot Satversmes sapulci 1918. gada janvārī;

- no KF Konstitucionālās tiesas 1992. gada 30. novembra lēmuma Nr. 9-P izriet, ka "ilgu laiku valstī valdīja neierobežots režīms, kura pamatā ir šauras komunistu funkcionāru grupas vardarbība. Saskaņā ar 1991.gada 7. augusta sarakstu PSKP Centrālajā komitejā bija 7 tūkstoši cilvēki, kuri ieņēma vadošos amatus, ar to ne tikai veidojot šauru sazvērnieku grupu, bet gan valdīja valsti no augšas uz leju kā izšķirošs varas nesējs. Krievija nevar būt šādas valsts pēctece, vēl vairāk, uzskatīt to par Padomju Savienības Komunistiskās partijas un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas (turpmāk – KPFSR) Komunistiskās partijas tiesību pārņēmējiem, kuri bija piesavinājušies valsts varas pilnvaras un aktīvi tās īstenoja.

Vai ir iespējams, ka sākotnēji nelikumīgās partiju-valsts iestādes var tikt uzskatītas par konstitucionālās valsts varas priekštečiem? Nav nepieciešams idealizēt Krievijas valstiskumu, bet nav iemesla to saistīt ar totalitārā režīma pēctecību, īpaši ar represijām pret zemnieku saimniecību un uzņēmējdarbību, ar Gulagu un Lielo teroru, kad partijas-padomju varas iestādes katru dienu miera pusotra gada laikā nogalināja 1500 savus pilsoņus, kā to darītu ienaidnieka armija kara laikā;

- spriežot pēc 1990. gada 12. jūnija Deklarācijas par KPFSR valsts suverenitāti 10.-15. punkta noteikumiem un jo īpaši pēc KF Konstitūcijas preambulas ar citiem tās noteikumiem, Krievijas valsts netika atjaunota kā komunistiskās varas turpinātājs, bet gan atjaunoja suvereno valstiskumu pēc konstitucionālajiem principiem, kura tiek atjaunota totalitārā režīma vietā, lai turpmāk apturētu vērienīgo cilvēku brīvības un cieņas aizskaršanu;

- komunistiskā režīma nākotnes plāni, protams, neietvēra Krievijas Federācijas izveidošanu uz konstitucionāla pamata. Tieši pretēji, 1992. gada 30. novembra lēmumā Nr. 9-P KF Konstitucionālā tiesa balstījās uz faktu, ka komunistiskā valdība līdz pēdējām dienām iebilda un draudēja Krievijas suverenitātei un konstitucionālai sistēmai;

- Krievijas Federācija neturpina iepriekšējās valsts tiesības, bet aizvieto valsti, kura tika nelikumīgi izveidota tās teritorijā, kas tai uzliek par pienākumu rēķināties ar iepriekšējās valsts darbības sekām, ieskaitot politiskās represijas;

- tiesa, federālais likums “Par Krievijas Federācijas valsts politiku attiecībā uz tautiešiem ārvalstīs” pasludina Krievijas Federāciju par ne tikai gadsimtiem vecās Krievijas valsts (un pārejošās Krievijas republikas), bet arī KPFSR un PSRS pēcteci, it kā Krievija savulaik būtu tiesiski kļuvusi par KPFSR un tas neradīja traģisku pārtraukumu nacionālās valsts tradīciju pārkāpšanā. Šāds plašs vispārinājums tiek diezgan pieticīgi īstenots atsevišķos pilsonības likuma pantos, ar nodomu atbalstīt ārvalstu tautiešus pilsonisko, politisko, sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību izmantošanā, saglabāt identitāti un mudināt viņu izvēli par labu reliģiskām, kultūras un juridiskām saitēm ar KF.

Piekritīsiet, šāds viedoklis KF Konstitucionālās tiesas lēmumā sevī ietver pavisam citu svaru un nozīmi nekā atsevišķu indivīdu izteikumi. Ja augstas raudzes jurists (konstitucionālās tiesās citādāki nemaz nestrādā) izsaka šādas domas, tad tikai laika jautājums, kad tās nonāks plašākas sabiedrības retorikas dienas kārtībā.

Kādas sekas iestātos, ja šīs atsevišķās domas iegūtu dominējošo atbalstu? Nu, principā Putina Krievija sabruktu pat vēl ātrāk nekā kāršu namiņš. Proti, ja dzīvē tiek nostiprināts konstatētais, ka KF nav PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāja, tad tai nepienākas pastāvīgā locekļa vieta ANO Drošības padomē, no kodolieroču lielvaras statusa arī jāatvadās, nemaz nerunāšu par dalību starptautiskās organizācijās un noslēgtajiem starpvalstu līgumiem. Faktiski – viss jāsāk no baltas lapas. Pēc idejas – tad, kad bijušās PSRS republikas atguva savu neatkarību, tās visu sāka no baltas lapas. Skatoties uz šo jautājumu no tāda skata leņķa, – tiesneša izteiktajām domām var tikai piekrist.

Tad kāda rezonanse ir bijusi šīm atsevišķajām domām? Oficiālajās publikācijās un paziņojumos bez pārsteigumiem. KF Konstitucionālā tiesa pasteidzās paust, ka distancējas no K.V.Aranovska atsevišķajām domām.3 Kremlis vienkārši paziņoja, ka nepiekrīt tiesneša domām, un, ka uzskata, ka Krievija de jure un de facto ir PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāja.4 Bez šaubām, parādījās arī daudzi raksti, kuru mērķis bija parādīt K.V.Aranovski nepievilcīgā gaismā. Pat tāda niansīte, ka tiesnesis tagad tiek pasniegts kā Dmitrija Medvedeva protežē. 5

Savukārt saucamā “vienkāršā” tauta šīs ziņas uzņem dalīti. Nevar teikt, ka visi atbalsta tiesneša teikto, bet nevar arī teikt, ka visi to noliedz. Tas nozīmē, ka Krievijā ir arī cilvēki, kuri uzskata, ka PSRS režīms jau pašos pamatos veidots nekonstitucionāli, vara iegūta ar ieročiem un noturēta ar teroru. Vai tiesnešu viedoklis tuvākajā laikā iegūs lielākās daļas sabiedrības atbalstu – šaubos. Zinot Kremļa un Putina “labvēlību” pret citādāk domājošiem - visticamāk, ka tikai laika jautājums, kad ar tiesnesi kaut kas notiksies.

Izlasot kā tiesneša atsevišķās domas, tā arī paustos cilvēku viedokļus, jāsecina, ka viena daļa Krievijas iedzīvotāju PSRS režīmu un visu, kas ar to saistīts, uztver daudz kritiskāk nekā dažs labs Latvijā dzīvojošs cilvēks. Varbūt kādam krievvalodīgam plašsaziņas portālam vajadzētu publiskot tiesneša atsevišķās domas? Domāju, ka arī latviešu portālam nekaitētu, tik jāiztulko. Varbūt tad daži sāktu vairāk domāt. Īpaši, tuvojoties vēlēšanām un klausoties Saskaņas, GKR un viņiem līdzīgo partiju pausto pozīciju par PSRS laikiem.

1 http://doc.ksrf.ru/decision/KSRFDecision442846.pdf?fbclid=IwAR1iJqT53Wc1aNXimnQSW-dHfFQ1JYqW0l7EyzzsVGb-hlDb0ZNuq7vsIRY

2 http://www.ksrf.ru/ru/News/Pages/ViewItem.aspx?ParamId=3513

3 https://www.interfax.ru/russia/695672

4 https://www.kommersant.ru/doc/4258967

5 http://zavtra.ru/events/sud_ya_konstitutcionnogo_cuda_rf(protezhe_medvedeva)_ob_yavil_sushestvovanie_sccr_nezakonnim

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...