Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņēmīgie Latvijas baņķieri no bijušās Parex bankas, kas tagad pārdēvēta par AS Reverta, sākuši izmantot slavenās grāmatas Zelta teļš varoņa – kašķīgā večuka Paņikovska metodiku, kurš, kā zināms, sekoja upurim, pastāvīgi atkārtojot: „Dod miljonu, dod miljonu!” Šādi par Revertas neveiksmīgajām aktivitātēm Krievijā, faktiski neveiksmīgi mēģinot turpināt Parex bankas bijušo saimnieku shēmas, aizvadītajā nedēļā atsaucās populārais Krievijas laikraksts Moskovskij Komsomoļec.

Kamēr pati Reverta Latvijā stāsta par to, kā dažādi negodīgi Krievijas uzņēmēji un privātpersonas vēloties Latvijas nodokļu maksātājiem atņemt miljonus latu, ko citādi varētu atgūt Reverta, informācija pašā Krievijā liecina ko citu – Revertai bieži vien vienkārši nav reālu argumentu, ar kuru palīdzību atdabūt savulaik Parex bankas izsniegtos kredītus, iespaidīgi līdzekļi advokātiem tiek tērēti nelietderīgi, un to izvēlētās metodes Krievijas tiesās cieš vienu zaudējumu pēc otra.

Krievijas laikraksts apraksta vienu no šādām prāvām saistībā ar 100 miljonu dolāru kredītu, ko Parex banka izsniegusi kādam uzņēmumam Severorgsintez, taču nauda tā arī nav atdota, un nu Reverta mēģinājusi pieprasīt kredītu no tā galvotājiem.

„Tā ir parasta prakse, nekā pārsteidzoša tajā nav. Pārsteidzošs ir kas cits: Latvijas baņķieri faktiski sākuši paši „nozīmēt” cilvēkus par galvotājiem un pieprasīt no viņiem naudu!” raksta Krievijas laikraksts.

Tā, piemēram, par galvotāju „nozīmēts” uzņēmuma Severņeftj ģenerāldirektors Žans Hudoinatovs, kurš nekādus galvojuma līgumus nav parakstījis, taču Tieslietu ministrijas ekspertīze atzinusi, ka lietā atrodamais Hudoinatova paraksts ir viltots un tātad Latvijas uzņēmuma pretenzijas – nepamatotas.

„Nesanāca vienreiz – sanāks otrreiz,” – kā ironiski norāda Moskovskij Komosomoļec, tā acīmredzot nodomājuši „mūsu Baltijas kaimiņi” un uzņēmuma Energo-Holding regresa prasībā nolēmuši par kredīta galvotāju uzskatīt Mihailu Avsjaņņikovu. Taču tas nav bijis ar mieru un vērsies tiesā ar pretprasību.

„Un šeit sākas negaidītais. Parex bankas (tagad – Revertas) pārstāvji ar jebkuriem paņēmieniem cenšas iekļūt procesā starp Avsjaņņikovu un slēgto AS Energo-Holding. Baņķieru juristi neierobežo sevi metodēs. Piemēram, pēdējā mirklī iemet tiesā milzīgu dokumentu paketi, kaut gan paši tos no citām personām saņem laikus. Vai arī – paziņo par atklāti nepamatotiem lūgumiem. Ko vērts ir, piemēram, lūgums par prasītāja nopratināšanu liecinieka statusā!” raksta Krievijas laikraksts.

Saskaņā ar Krievijas laikraksta ironisko versiju „augstāk pieminētais Zelta teļa varonis savas karjeras labākajos gados meistarīgi tēloja aklo. Šķiet, arī banka Reverta tajos gados, kad tā saucās par Parex banku, nodarbojās ar apmēram to pašu. Jo ne ar ko citu kā ar redzes slimību nevar izskaidrot to, ka daudzmiljonu kredīti tiek izsniegti ar tādu personu galvojumiem, kas nebūt nav miljonāri.

Tiesa, Paņikovskis patiesībā akls nebija. Pieļaujam, ka arī Parex bankas līdzstrādniekiem, kas noslēdza šādus līgumus, ar redzi patiesībā viss bija kārtībā. Vismaz savu personisko labumu viņi, pēc visa spriežot, redzēja ļoti labi”.

Moskovskij Komosomoļec savu publikāciju beidz ar vārdiem: „Gribētos atgādināt, ka tuvāk savas karjeras beigām Paņikovskis nolaidās līdz zosu zādzībām un čuguna svaru bumbu zāģēšanai zelta meklējumos. Cerēsim, ka Latvijas baņķieriem no bijušā Pareksa, tagadējās Revertas tas ies secen.”

Krievijas laikraksts publikācijā gan nepiemin to, ka, spriežot pēc notikumu gaitas, pat gadījumā, ja aprakstītās metodes izrādītos efektīvas, Reverta var cerēt uz tikai nelielu daļu no izsniegtā 100 miljonu kredīta. Savukārt Revertas vadības atbildes ne uz vienu jautājumu saistībā ar šo tiesvedību un arī publikācijā izteiktajiem secinājumiem Pietiek tā arī nav izdevies saņemt.

Pilna Krievijas laikraksta publikācija lasāma šeit:

http://www.mk.ru/daily/newspaper/article/2012/12/09/784903-day-million.html

Attēlā (no Wikimapia) - fragments no Kijevā uzstādītā Paņikovska pieminekļa

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...