Krievijas sankciju ēnā baņķierim Belokoņam neafišēta tikšanās ar augstistāvošu ES diplomātu
PIETIEK07.08.2014.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Dienu pēc tam, kad banku uzraugi paziņoja, ka Latvijas bankās iesaldēti daži miljoni eiro, kas atradušies Eiropas Savienības (ES) pret Krieviju skartu personu kontos, Pietiek Vecrīgā fiksēja neafišētu tikšanos starp nerezidentu iecienītās Baltic International Bank (BIB) īpašnieku Valēriju Belokoņu un, iespējams, šobrīd ietekmīgāko latviešu diplomātu - ES Ārējo attiecību dienesta Rietumu un Centrālās Āfrikas direktoru Pēteri Ustubu. Lai gan Ustuba tiešā kompetence attiecas uz specifisku reģionu, viņa plašais kontaktu loks un autoritāte ES diplomātiskajās aprindās, Ustubu padara par vērtīgu informācijas avotu un, iespējams, arī noteiktas pozīcijas lobētāju.
Klusajā Vecrīgas šķērsieliņā Kalēju ielas 43 namā ES Ārlietu dienesta diplomātam durvis atvēra pats Belokoņs un šī Pietiek nejauši novērotā sagaidīšana parāda īpašu attieksmi pret viesi. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) dienu iepriekš, 6. augustā, neminot konkrētas bankas un neidentificējot noguldītājus, bija apstiprinājusi, ka Latvijas bankās iesaldēti "daži miljoni eiro", kas atradušies fizisku vai juridisku personu kontos, uz kuriem attiecinātas ES sankcijas pret Krieviju.
BIB komentāru par tikšanās apstākļiem un apspriestajām tēmām Pietiek uz ceturtdienas pēcpusdienā nosūtītajiem jautājumiem tā arī nesagaidīja. Pēteris Ustubs Pietiek telefoniski apgalvoja, ka saruna ar Belokoņu neesot bijusi par Krievijas krīzi un kādiem finanšu jautājumiem, bet - Āfriku.
BIB bankas Mārketinga un komunikāciju vadītājai Ildzei Magazeinai Pietiek nosūtīja vairākus jautājumus, uz kuriem dienas gaitā atbildes netika saņemtas. Vairākkārt zvanot uz banku, tika apgalvots, ka atbildīgā darbiniece tobrīd ir izgājusi vai aizņemta.
Ņemot vērā, ka ceturtdien Valērijam Belokoņam BIB telpās bija tikšanās ar ES Ārējo attiecību dienesta Rietumu un Centrālās Āfrikas direktoru Pēteri Ustubu, un kontekstā ar ES ieviestajām sankcijām pret Krieviju, kas skar arī Latvijas bankās esošus Krievijas fizisku un juridisku personu kontus, Pietiek vēlējās saņemt bankas atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kas bija tikšanās organizētājs un iniciators? Kas vēl piedalījās sarunā - vai starp tiem bija arī esošas vai bijušas valsts amatpersonas?
2. Kāds tēmu loks tika apspriests tikšanās laikā? Vai tika apspriestas ES jau ieviestās un plānotās sankcijas pret Krieviju un to ietekme uz Latvijas bankām, tostarp BIB? Pēteris Ustubs ir augstistāvošs ES diplomāts ar plašu sakaru loku un pieeju informācijai, kas kontekstā ar ES sankcijām pret Krieviju viņu padara par vērtīgu sarunu partneri un, iespējams, informācijas avotu vai kokrētas pozīcijas lobētāju ietekmīgu ES amatpersonu vidū.
3.FKTK oficiāli apstiprinājusi, ka, saistībā ar ES ieviestajām sankcijām pret Krieviju, Latvijas bankās iesaldēti vairāki miljoni eiro kontos, kas pieder trim juridiskām vai fiziskām personām. Vai BIB ir starp šīm bankām?
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
