Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevēloties stingri ievērot normatīvos aktus, kas saistīti ar informācijas sniegšanu, vai arī vienkārši tos nepārzinot, par profesionalitāti bieži slavētais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš neilgi pirms savas piespiedu aiziešanas no amata sagādājis viņa vadītajai iestādei administratīvo lietu par Informācijas atklātības likuma normu pārkāpšanu.

Informācijas atklātības likums visām valsts un pašvaldību iestādēm ļoti skaidri noteic – jebkuras personas pieprasītā informācija tām jāsniedz divu nedēļu laikā, bet, ja informācija ir papildus jāapstrādā, šis termiņš var „izstiepties” līdz pat mēnesim, taču tādā gadījumā šo te divu nedēļu laikā par to jāpaziņo informācijas pieprasītājam.

Taču daudzas iestādes un amatpersonas uzskata, ka tām likums nav rakstīts, tāpēc uzskata, ka pat visvienkāršākā informācija prasa „papildu apstrādi” un ka informācijas pieprasītāji nav tā vērti, lai viņiem par to paziņotu likumā noteikto divu nedēļu laikā. Lai ierēdņus disciplinētu, Pietiek pēdējās nedēļās šai sakarā administratīvajā tiesā ir iesniedzis aptuveni desmit pieteikumu saistībā ar tieši šo likuma pārkāpumu.

Šo likuma normu, saņemot pieprasījumu par Valsts kancelejas izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, bija „piemirsis” arī nu jau bijušais Valsts kancelejas direktors Krieviņš, - arī viņš uzskatīja, ka likuma norma uz viņu neattiecas.

Tomēr administratīvā rajona tiesa ir bijusi citās domās, - tā ir pieņēmusi nepārsūdzamu lēmumu pieņemt „pieteikumu par Valsts kancelejas pieļauta būtiska procesuālā pārkāpuma konstatēšanu faktiskās rīcības veikšanas ietvaros (sniedzot informāciju par Valsts kancelejā nodarbinātajām personām, kas laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ir saņēmušas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma) un pienākuma uzlikšanu Valsts kancelejai atvainoties par pieļauto būtisko procesuālo pārkāpumu un ierosināt administratīvo lietu”.

Tāpat tiesa nolēmusi pieaicināt atbildētājas Latvijas Republikas pusē iestādi - Valsts kanceleju un noteikt atbildētājai sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu. Tāpat tiesa uzlikusi Valsts kancelejai par pienākumu kopā ar paskaidrojumu iesniegt tiesā visus administratīvās lietas materiālus, kuriem ir nozīme lietas izlemšanā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...