Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem. "Krievu latvieši", "ukraiņu latvieši" vai "baltkrievu latvieši" ir daudz labāk.

Reizēm tā nešķiet, bet Latvija kopumā ir ļoti veiksmīga multietniska demokrātija. Lai gan vardarbība starp dažādām etniskām un reliģiskām grupām pasaulē ir plaši izplatīta (piemēram, Balkānu valstīs, Izraēlā, Indijā, Ķīnā), Latvija jau 30 gadus ir iztikusi bez asas vardarbības. Šajā ziņā pievienojamies elitāram veiksmīgo multietnisko demokrātiju klubiņam, ko pārsvarā veido ASV, Kanāda un Rietumeiropas valstis. Pat Igaunijā šajos 30 gados ir bijuši daudz nopietnāki etniskās vardarbības uzplaiksnījumi nekā pie mums.

Tomēr zema līmeņa etniskā spriedze Latvijā nenoliedzami ir klātesoša. To var novērot Saeimas debatēs, priekšvēlēšanu kampaņās un pat faktā, ka nozīmīgai daļai Latvijas pilsoņu ir maz tuvu draugu no citām etniskajām grupām. Aizejiet uz jebkuras Latvijas augstskolas pirmo kursu un pavērojiet, kā pirmajās nedēļās organiski izveidojas etniski samērā segregētas draugu grupiņas. Draudzīgu sarunu trūkums ļauj plaukt dažādiem nepamatotiem mītiem par citām sabiedrības grupām. Vairāk etniski daudzveidīgu pamatskolas draugu grupu ir vienīgais drošais veids, kā ilgtermiņā mazināt šo spriedzi.

Etnisko spriedzi gadiem ilgi ir veicinājusi Krievijas atsaldētā, bet efektīvā propaganda, kuras interesēs ir vājināt vienotas Latvijas pilsoniskās nācijas veidošanos un maksimāli uzturēt identitātes krīzi un piederības putru, kas novērojama ģimenē krieviski runājošo cilvēku starpā. Tikpat nozīmīgs devums ir bijis vietējiem "politiskajiem uzņēmējiem", kuriem dažādu etnisko grupu aktivizēšana un pretnostatīšana ir bijis vienkāršs un paredzams veids, kā krāt Latvijas pilsoņu balsis. Pat seksuālo minoritāšu jautājumi vai mazpilsētu pretnostatīšana pret Rīgu Latvijā nav bijusi ne tuvu tik veiksmīga taktika kā etnisko grupu pretnostatīšana.

Daudziem "politiskajiem uzņēmējiem" šī taktika nodrošina viņu politisko pastāvēšanu. Asiņainākās valstīs, kā, piemēram, Izraēlā, taktikā ietilptu arī tādas "spriedzes smirdumbumbas" kā dažādi terorakti vai jaunas nelegālas apmetnes. Latvijā parasti notiek vien garlaicīga ņemšanās ap pieminekļiem, gājieniem vai pensionāriem. Tā Tatjana Ždanoka vai Liāna Langa kļūst par Eiroparlamenta deputātēm.

Lai gan neizgulētas vēsturiskas traumas noteikti ir bijis ražīgs lauciņš "politiskajiem uzņēmējiem", taktikas atdevi tomēr līdz šim ir pamatīgi ierobežojis tas, ka šeit dzīvojošās etniskās grupas kulturāli nav pārāk tālas cita no citas [1]. Piemēram, starp Latvijas pamata etniskajām grupām nav diži plašu reliģisku atšķirību. Latvija joprojām uz pasaules fona ir bijusi ļoti veiksmīga, miermīlīga valsts.

Identitātes un piederības krīze

Īss atgādinājums par Latvijas iedzīvotājiem, kuri ģimenē runā krieviski – tā ir ārkārtīgi dažāda, neviendabīga cilvēku grupa ar dziļu identitātes krīzi. Šāds novērojums neiet pie sirds ekstrēmi noskaņotiem cilvēkiem, kuru totālais pasaules redzējums spiež triju sekunžu laikā izveidot kategorijas – "visi latvieši ir vienādi", "visi uzņēmēji ir vienādi", "visi vīrieši ir vienādi", "visi krievi ir vienādi". Tomēr lielākā daļa no mums labi apzinās, ka tā nav, jo ikdienā sev tuvumā novērojam gan cilvēkus, ar kuriem 2022. gada 24. februārī plecu pie pleca piketējām pie Krievijas vēstniecības, gan cilvēkus, kuri šobrīd Ostankinā pavairo čekistu fašistisko, slepkavniecisko propagandu. Katrs cilvēks ir citāds, un viņa vērtības un izvēli nenosaka vecāki vai gēni.

Pa Rīgas ielām klīst neskaitāmi jaunieši, kuri uzauguši gan ar Juriju Dudju un Morgenšternu, gan ar Lauri Reiniku un Ziedu Viju. Viņu viedokļi tāpēc nav viendabīgi. Pat ja viņu vecvecāki pēc Latvijas aneksijas tīšām vai netīšām bija daļa no Padomju Savienības sistemātiskās rusifikācijas politikas (to ļoti viegli saprast, skatoties uz politiku, kas šobrīd tiek realizēta Krimā vai pilsētās Ukrainas austrumos), jaunajai paaudzei ar tā laika procesiem vairs nav nekādas acīmredzamas saistības. Viņus vainot par šo politiku noteikti nevar.

Jaunāko paaudzi, kas ģimenē runā krieviski, labāk raksturot kā apjukušo paaudzi, kas nereti īsti nezina, kas viņi paši ir. Viņi ir Latvijas pilsoņi, daudzi no viņiem lieliski prot ar komatiem atdalīt divdabja teicienus, lielākajai daļai riebjas vecvecāku dievinātais Putins, tomēr apkārtējie par latviešiem viņus nesauc. Arī viņi paši reizēm jūtas, reizēm nejūtas kā latvieši. Režisora Staņislava Tokalova dokumentālā filma "Viss būs labi" neslikti izgaismo šo apjukuma dinamiku.

Poļu amerikāņi, nevis Amerikas poļi

Par pasaules pārliecinoši veiksmīgāko multietnisko demokrātiju es uzskatu ASV. Jebkurš cilvēks var kļūt par amerikāni, un daudzi no imigrantiem arī kļūst gan par veiksmīgiem uzņēmējiem vai zinātniekiem, gan arī par lieliem patriotiem un amerikāņu demokrātisko vērtību aizstāvjiem. Amerikā ir sava vēsture ar sarežģītām rasu attiecībām, bet etniskā spriedze ir reta.

Lasot par ASV, interesanti novērot, ka viņu kultūrā un domās vispār neeksistē termini "Amerikas poļi", "Amerikas itāļi", "Amerikas korejieši", kad jārunā par dažādu etnisko grupu ASV pilsoņiem. Tā vietā vienmēr tiek teikts "poļu amerikāņi" (Polish Americans), "itāļu amerikāņi" (Italian Americans), "korejiešu amerikāņi" (Korean Americans).

Man šāda domāšana šķiet simpātiska un racionāla, jo ļauj cilvēkam pilnībā neatteikties no savas ģimenes etniskajām saknēm un tradīcijām, bet vienlaikus justies kā patiesam, pilnvērtīgam amerikānim. ASV pilsonis, kura vecāki ir imigranti no Polijas, var gan turpināt atzīmēt dažādas poļu tradīcijas, gan ar lepnumu iet ar ASV karogu un piedalīties dažādos pilsoniskos rituālos. Apkārtējie ļaudis nekad neuzdrīkstēsies apgalvot, ka šis cilvēks nav "īsts amerikānis", jo negrasās pilnībā atteikties no savām poļu saknēm. Pamēģiniet Arnoldam Švarcenegeram pateikt, ka viņš patiesībā ir "Amerikas austrietis", nevis amerikānis!

Lipīga, moderna, atvērta latvietība

Latvijā nerunā par dažādiem latviešiem. Ir "latvieši" un ir "Latvijas krievi", "Latvijas ukraiņi" un "Latvijas baltkrievi" – pat tad, ja runājam par Latvijas pilsoņiem, kuri sabiedriskajā dzīvē runā latviski. Ekstrēmāk noskaņoti ļaudis, domājot par "Latvijas krieviem", automātiski pludina kopā Krievijas pilsoņus un Latvijas pilsoņus, ignorējot milzīgās atšķirības starp šīm grupām. Šie Latvijas pilsoņi nevar viegli justies kā latvieši, jo apkārtējie viņus par tādiem nesauc.

Kādēļ Latvijas kultūrā, valodā un domā joprojām valda šie 19. gadsimta termini? Kādēļ mēs neļaujam daudziem lojāliem, mūsu sabiedrībai piederīgiem cilvēkiem kļūt par latviešiem? Kādēļ caur pašreiz izmantoto valodu un domu daudziem Latvijas pilsoņiem neļaujam piedalīties mūsu kopīgajos pilsoniskajos un biedrošanās rituālos? Piemēram, kā lai krieviski runājošā ģimenē uzaudzis Latvijas pilsonis piedalās Vispārējos latviešu (!) Dziesmu un Deju svētkos, ja apkārtējie viņu nesauc par latvieti?

Man ir priekšlikums – no šodienas vienkārši beidzam izmantot šo apputējušo "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" konceptu! Ja cilvēks ir Latvijas pilsonis, sabiedriskās situācijās ārpus ģimenes sazinās latviski, ciena Latvijas valsti un demokrātiskās vērtības, saucam viņu par "krievu latvieti" vai "ukraiņu latvieti"! Lai cilvēkam, kurš to pats vēlas, ir vieglāk tikt pāri savai identitātes krīzei un kā latvietim izveidot spēcīgāku emocionālu saikni ar Latviju. Lai mēs paši viņu uztvertu par savējo un vieglāk sadraudzētos un sadarbotos. Lai krievu latvietis var nekautrēties no tā, ka viņa vecvecāki vai vecāki ir ieradušies no Krievijas un ka viņš turpina uzturēt dažādas savas ģimenes tradīcijas. Ir jādod iespēja pakāpeniskai iekļuvei latviskumā, pilnībā neatsakoties no savām saknēm.

Ir svarīgi, lai krievu latvietis bez kautrēšanās varētu piedalīties visos latviešu pilsoniskajos un biedrošanās rituālos. Sākot ar Dziesmu svētkiem, turpinot ar dalību politiskajās partijās, beidzot ar darbošanos dažādās NVO un Zemessardzē. Ir jārada pretspars Krievijas propagandai un dažiem "politiskajiem uzņēmējiem", kas sistemātiski mēģina Latvijas krievvalodīgajās ģimenēs veicināt gan identitātes krīzi, gan nepamatotu mūžīgā upura sajūtu.

Šāda valodas un domas maiņa nedzims ierēdniecībā, tādēļ tas jādara mums pašiem. No šodienas tā vienmēr teikšu, rakstīšu un domāšu pats, un lūgšu tā darīt arī saviem draugiem. Ceru, ka arī šī raksta lasītāji iesaistīsies! Jaunlatvieši negaidītu uz desmit gadus novēlotiem Valsts valodas centra noteikumiem, bet sāktu domāt un rīkoties paši.

Daudzas Rietumeiropas valstis 20. gadsimta otrajā pusē caur asarām un puņķiem ir nonākušas līdz šādam modernam, atvērtam skatījumam uz savu nāciju, kas ļauj dažādu etnisko grupu cilvēkiem nodemonstrēt savu piederību un pilnvērtīgi pievienoties politiskajai nācijai. Riši Sunaks nav Lielbritānijas indietis, viņš ir brits. Arī latviešiem – tai skaitā krievu latviešiem – ir šāda iespēja. Latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu, un jebkuram Latvijas pilsonim jāspēj kļūt par latvieti, ja viņš sabiedrībā runā latviski un tic Latvijas demokrātiskajām vērtībām.


[1] Kaprāns, M., Mieriņa, I., Saulītis, A. Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi LatvijāPētījuma ziņojums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2020.

* Pārpublicēts no nodokļu maksātāju līdzekļus šķinošās vietnes satori.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...