„Krievu spiega” Buraka vēstule no cietuma apstiprina romānā „Nāve” aprakstīto – Valsts drošības dienests safabricējis spiegošanas lietas materiālus
PIETIEK14.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada augustā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piesprieda 15 gadu cietumsodu spiegošanā apsūdzētajam bijušajam Iekšlietu ministrijas Informācijas centra darbiniekam Oļegam Burakam. Savukārt nule klajā nākušajā Indriķa Latvieša romāna „Nāve” pirmajā daļā viena no sižeta līnijām saistīta ar „caurcaurēm izdomātu” „Iekšējo lietu ministrijas” amatpersonu Oļegu Burlaku, kura spiegošanas lietu acīmredzami safabricējis „Valsts drošuma dienests” un kurš mēģina piesaistīt „Satversmes apsardzības biroja” direktora Jāņa Mīzīša un citu amatpersonu vērību, kā šķiet, ārkārtīgi nopietniem faktiem, kas var reāli ietekmēt Latvijas valsts pastāvēšanu.
Pietiek šodien publicē unikālu dokumentu – trīs desmitus lappušu garu krievu valodā rakstītu vēstuli rokrakstā, ko no cietuma izdevies izsūtīt pavisam īstajam Oļegam Burakam. Šī vēstule, kurā detalizēti aprakstīta Valsts drošības dienesta rīcība, safabricējot lietas materiālus, lai tiktu pie noķerta „īsta” krievu spiega, faktiski pilnībā apstiprina jaunajā romānā aprakstīto un sniedz vielu pārdomām par Latvijas valsts drošības iestāžu metodēm un motivāciju.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
