Krimināllietu izmeklējusi inspektore, kas pati bijusi cietušās statusā: KNAB bezspēcīgs, Kalnmeiers un policija klusē

Iesaki rakstu:

Pietiek rīcībā nonācis KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstīts atzinums, no kura izriet, ka Rekalovs vērsies birojā ar sūdzību par Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja vecākās inspektores Irinas Petrovas rīcību.

Rekalovs gan lielākoties sūdzējies par, viņaprāt, pretlikumīgu ONAP darbinieku rīcību, taču šo sūdzības daļu KNAB nav skatījis kā neatbilstošu tā kompetencei. Toties birojs konstatējis, ka inspektore Petrova, piedaloties Rekalova lietas izmeklēšanā, ir nonākusi klajā interešu konfliktā, ko likums valsts amatpersonai aizliedz.

KNAB konstatējis, ka no Rīgas Latgales priekšpilsētas 2011.gada 26.septembra tiesas sprieduma izriet - inspektore Petrova lūgusi viņu atzīt par cietušo kriminālprocesā, kurā apsūdzētais ir šis pats Rekalovs. Cik zināms Pietiek, kriminālprocess saistīts ar ļoti asu Petrovas un Rekalova kā aizdomās turētā sarunu 2010. gada 5. jūlijā, no kuras Petrova izdarījusi secinājumu, ka Rekalovs viņai izteicis izrēķināšanās draudus.

Taču vienlaikus KNAB konstatējis, ka pat vēl gandrīz trīs mēnešus pēc šīs „sarunas”, 2010. gada septembra beigās Petrova, kas jau atzīta par cietušo, attiecībā uz Rekalovu kā aizdomās turēto narkotiku kontrabandas lietā veikusi „speciālo izmeklēšanas darbību (sakaru līdzekļu kontroli)”.

„Tādējādi tiesa secināja, ka pastāv Kriminālprocesa likuma 50.panta pirmajā daļa formulētie interešu konflikta apstākļi, kas liedz tiesai šo dokumentu pieļaut pierādījuma statusā šajā kriminālprocesā, pamatojoties arī uz Kriminālprocesa likuma 130.panta ceturto daļu,” atzinumā fiksējis Streļčenoks.

Faktiski KNAB konstatējis, ka vienas konkrētas personas – Rekalova – krimināllietu ir izmeklējusi policijas darbiniece, kas citā krimināllietā ir atzīta par cietušo no šī te paša Rekalova, līdz ar ko viņas objektivitāte izmeklēšanā bijusi vismaz apšaubāma.

Taču, kā izriet no Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem, ne ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, ne Valsts policijas vadība nekādas problēmas šajā situācijā nav saskatījusi.

Turklāt, kā izrādās, bezspēcīgs ir izrādījies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs: tas gan konstatējis normatīvo aktu pārkāpumu inspektores rīcībā, taču saistībā ar iestājušos noilgumu nekādu sodu nav varējis uzlikt.

„Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta ceturto daļu administratīvo sodu par šā kodeksa divpadsmitajā ,,c" nodaļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem (administratīvie pārkāpumi korupcijas novēršanas jomā) var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas,” konstatēts Streļčenoka parakstītajā atzinumā.

Ne KNAB, ne Ģenerālprokuratūra pirmdien nevarēja vai nevēlējās sniegt nekādus komentārus saistībā ar šo situāciju. Tās arī nevarēja vai nevēlējās atbildēt uz jautājumu, cik bieži Latvijā tiesībsargāšanas iestādēs krimināllietas izmeklē personas, kas pat formāli ir uzskatāmas par ieinteresētām un neobjektīvām, un kas tiek darīts, lai šādas situācijas nepieļautu.

Pietiek tuvākajās dienās informēs par to, kas tālāk noticis ar šo KNAB atzinumu un kāpēc pat šis KNAB lēmums tā arī nav stājies spēkā.

Seko mums