Kriminālpolicija nolemj sākt resorisko pārbaudi par Bērziņu ģimenes atpūtas centru
L. Lapsa26.06.2011.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek pārstāvja iesnieguma policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde nolēmusi uzsākt resorisko pārbaudi par Lauku atbalsta dienesta līdzekļu izlietošanu jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ģimenes locekļiem piederošajā „aktīvās atpūtas kompleksā”, kas pretēji publiskajiem paziņojumiem nemaz nealkst pēc atpūtniekiem „no malas”.
Bērziņa meitai Evai Manavadugei oficiāli piederošā un viņa dēla Aigara Bērziņa vadītais uzņēmums Kājiņas B jau kopš 2004.-2005. gada, kad tas saņēma 178 tūkstošus latu lielu Lauku atbalsta dienesta finansējumu „aktīvās atpūtas kompleksa celtniecībai”, visās oficiālajās atskaitēs apgalvo: „Plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu.”
Taču, kā ziņots, pašā iespaidīgajā kompleksā ar tenisa kortiem, personisko slēpošanas kalnu un slēgtu peldbaseinu un tā apkaimē Amatas krastā nekas neliecina, ka šeit tiktu gaidīts kāds viesis, izņemot Bērziņu ģimenes locekļus, radus un draugus.
Lauku atbalsta dienests gan apgalvo, ka uzņēmums Kājiņas B par katru gadu no 2005. līdz 2010. gadam sniedzis atskaites un tajās parādoties gan uzņemto viesu skaits, gan uzņēmuma apgrozījums, taču šie it kā iesniegtie dati ir pasludināti par ierobežotas pieejamības informāciju.
Pats Bērziņš tā arī vēlējies sniegt atbildes par savas ģimenes īpatno „aktīvās atpūtas kompleksu” un to, cik lietderīgi un pamatoti izmantoti minētie 178 tūkstoši latu. Tomēr presei viņš ir apliecinājis, ka nedēļu beigās pats braucot uz šo savu lauku īpašumu.
Kā nu oficiāli informē Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis, šie fakti, kas bija izklāstīti Pietiek pārstāvja iesniegumā, ir izvērtēti, un uz to pamata pieņemts lēmums „savas kompetences ietvaros uzsākt resorisko pārbaudi”.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
