Kriminālpolicijā pagarināts pārbaudes termiņš saistībā ar vairākus gadus slēpto lidostas auditu
PIETIEK21.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) ir pagarināts resoriskās pārbaudes termiņš saistībā ar vairākus gadus slēpto auditu, kas atklāja nopietnus pārkāpumus starptautiskajā lidostā Rīga, kuru tolaik vadīja Andris Liepiņš (attēlā).
Pārbaude augustā tika sākta pēc tam, kad LR Ģenerālprokuratūra bija nosūtījusi Valsts policijai pēc trīs gadus ilgas slēpšanas atklātībā nonākušos skandalozos dokumentus, kuri detalizēti rāda - par kādiem tieši pārkāpumiem un nesaimnieciskumu pirms trim gadiem amatu zaudēja starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Liepiņš.
Pateicoties tam, ka šie dokumenti netika ne publiskoti, ne arī nodoti tiesībsargāšanas iestādēm, Liepiņš pēc tam varēja sekmīgi turpināt "saimniekot" VAS Latvenergo padomē, no kuras kopā ar Baibu Rubesu tika atlaists tikai pavisam nesen.
Audita veicēju ziņojumā par iepirkuma procedūru īstenošanu VAS Starptautiskā lidosta Rīga bija izdarīti secinājumi par iespējamiem nopietniem normatīvo aktu pārkāpumiem.
Audita darba grupa bija konstatējusi, ka Liepiņa vadībā lidostā iepirkumu process netiek veikts, ievērojot krietna un rūpīga saimnieka rīcību ar kapitālsabiedrības līdzekļiem.
Tika arī secināts, ka lidostā pastāv finanšu līdzekļu nelikumīgas un nelietderīgas izlietošanas risks, kā arī korupcijas risks un pamatotas šaubas par lēmumu pieņemšanu, balstoties uz lietderības apsvērumiem, kā arī valsts amatpersonu ētikas ievērošanu.
ENAP priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska skaidro, ka resoriskā pārbaude sākta jau pirms divarpus mēnešiem – 9. augustā, taču tās beigu termiņu ir nācies pagarināt, jo objektīva lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams pieprasīt papildu informāciju.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.