Kriminālprocess saistībā ar "Meļņika shēmām" un Ukrainas naftas platformu iestrēdzis Finanšu policijā

Iesaki rakstu:

Pirmo kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai organizētā grupā, Latvijas Valsts policija sāka 2012. gadā, taču ar šo lietu Meļņiks vismaz oficiāli nebija saistīts. Šis kriminālprocess tika ierosināts saistībā ar pirmo Ukrainas iegādāto naftas urbšanas platformu, un sakarā ar to tika minēta Lielbritānijā reģistrēta kompānija Highway Investments Processing LLP ar uz laiku arestētu kontu Trasta komercbankā un direktoru - diezgan leģendāru nabadzīgu pensionāru Ēriku Vanagelu (acīmredzami - fiktīvu uzņēmuma vadītāju).

Kā izrādās, šis process jau sen ir beigts - galvenokārt tāpēc, ka toreizējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča valdība paziņojusi, ka šajā darījumā viss esot bijis godīgi. "Lai konstatētu, vai ir līdzekļi iegūti nelegālā vai legālā veidā, Valsts policijai bija jāsūta tiesiskās palīdzības lūgums Ukrainai, jo bija aizdomas, ka tur varētu būt notikusi krāpšana. Taču tika saņemta atbilde no Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm, ka krāpšana šajos gadījumos nav bijusi un viņi pēc pārbaudēm ir konstatējuši, ka visi darījumi ar šo summu bijuši legāli. Līdz ar to, tā kā Ukrainā procesu sākt nebija pamata, arī Latvijā aresti tika atcelti un kriminālprocess tika izbeigts," skaidro Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Taču pagājušā gada sākumā Finanšu policijā ar iesniegumu par otro Ukrainas naftas platformu, kuras iegādes darījumā nozīmīga loma ir bijusi tieši Meļņika kontrolētajai Rīgas kuģu būvētavai, ir vērsusies uzņēmuma mazākumakcionāru izveidotā biedrība Korvet, vainojot Meļņiku un viņa kompanjonus gan nodokļu shēmās, gan arī naudas atmazgāšanā. Tomēr, kā liecina Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija, nekādus rezultātus šajā lietā nav pamata gaidīt, jo nekādas izmeklēšanas darbības tajā faktiski nenotiek un lieta ir "iesaldēta".

Nekādus oficiālus komentārus Valsts ieņēmumu dienests par šo kriminālprocesu nesniedz, tikmēr Pietiek publisko mūsu rīcībā nonākušā Korvet iesnieguma fragmentu, kas attiecas uz šo "gadsimta darījumu", no kura nezināmā virzienā aizplūdušie līdzekļi pēc apjoma atgādina tos nepilnos 40 miljonus dolāru, ko Meļņiks ieguldījis sava Pietiek jau aprakstītā Londonas kazino izveidē:

"Vēlamies paziņot par faktiem, kas rada reālu pamatu uzskatīt, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums un izvairīšanās no nodokļiem grupā ar lielā apmērā kā arī noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija.

2011.gada 2.novembrī a/s „Rīgas kuģu būvētava” (turpmāk – RKB) noslēdza līgumu Nr.1219 par pašpaceļošās urbšanas iekārtas (naftas platformas) piegādi Ukrainas uzņēmumam VAS „Černomorneftegaz” (turpmāk – ČNG). Piegādes termiņš 2012.gada decembris. Līguma summa 399 800 000 USD .

Ņemot vērā, ka šādas naftas platformas standarta būvniecības termiņš sastāda 2 gadus, tad tieši šo platformu vēl 2010.gada decembrī bija pasūtījis norvēģu uzņēmums „Standard Drilling”. Platformas ražotājs Singapūras uzņēmums „Keppel Fels”. Šī līguma cena sastādīja 179 000 000 USD. Tā ir publiska informācija.

Acīmredzot viss darījums par naftas platformas iegādi ir koruptīvs un saistīts ar līdzekļu piesavināšanos un naudas līdzekļu atmazgāšanu. Ukraiņu pusi pārstāvēja šajā darījuma V.Janukovičam pietuvinātas personas, kuras šobrīd ir izsludinātas meklēšanā un iekļautas ES sankciju sarakstā. RKB šajā nodarījuma bija paredzēta starpnieka loma, kas tika veikta šādi.

2011.gada novembrī Vasilijs Meļņiks (RKB valdes priekšsēdētājs) ar RKB starpniecību iegādājās Anglijas uzņēmumu “Northsale Logistics Limited” (turpmāk -NSL), kura ir dibināta tikai 11.06.2011, tātad, uzņēmumam nebija ne pieredzes, ne vēstures, ne personāla. Uzņēmums faktiski bija tikai tukša čaula. Šim uzņēmumam tika atvērts konts Latvijas bankā – „Unicredit Banka”, konta Nr. LV72VBRI0212000061001 – USD, šajā pašā bankā atrodas RKB papildus konts (pamata konts ir Nordea bankā), konta Nr. LV72VBRI2011000140018. Tas tika veikts ar mērķi, lai V.Meļņiks personīgi varētu kontrolēt visas naftas platformas darījuma finanšu plūsmas un slēpt tās no viņam nelojāliem padomes un valdes locekļiem.

Parakstiesīgās personas abiem kontiem bija RKB un NSL direktori, viņi arī V.Melņika radinieki – Einārs Buks un Irina Rudzāte. Tādā veidā visi no ČNG saņemtie maksājumi Nordea bankā tika pārskaitīti uz RKB kontu Unicredit bankā, bet pēc tam un NSL kontu šajā pašā bankā. No šī konta tad arī tālāk tika veikti maksājumi reāliem ražotājiem, piegādātājiem un citiem labuma guvējiem.

Publiski tika paziņots , ka 2011. gada 3. novembrī starp KB  un NSL tika noslēgta apgādes aģentēšanas vienošanās NR.001/11/2011 par pašpaceļošās peldošās urbšanas iekārtas piegādi. NSL iecelta par ekskluzīvu aģentu, kurš nodrošināja apgādi, pakalpojumu sniegšanu un produktu piegādi. Aģenta atlīdzība noteikta līdz 0,2 procenti no noslēgtā Apgādes līguma summas

21.12.2012 tika parakstīts naftas platformas pieņemšanas nodošanas akts starp RKB un ČNG. 28.12.2012, tas ir, pēc darbu un norēķinu pabeigšanas NSL tika steidzami pārreģistrēts uz citu personu, lai izvairītos no pienākumu iesniegt Valsts Ieņēmumu dienestam konsolidēto gada pārskatu. Sekojoši, NSL darījumi kļuva par nepieejamiem Latvijas nodokļu administrācijai. Taču par NSL direktoriem līdz pat 2013.gada 14.augustam palika E.Buks un I.Rudzāte. Jauns direktors tika iecelts 2013.gada 14.februārī. Tas ir sens V.Meļņika līdzdalībnieks dažādos projektos, tajās skaitā, Kattegat Dredging Ltd.,  Lielbritānijas pilsonis Valerijs Smirnovs. Viņš arī ir NSL jaunais īpašnieks.

Saskaņā ar NSL 31.12.2012.gada pārskatu, kuru 10.04.2013 ir parakstījis V.Smirnovs, NSL kreditori  3 938 333 USD, debitori - 776 000 USD. Saskaņā ar Anglijas likumu (section 477 of the Companies Act 2006 relating to small companies) NSL deklarēja, ka ir “maza kompānija”, tas ir, tās apgrozījums nepārsniedz 10 070 000 USD. Šādām kompānijām ir tiesības neiesniegt peļņas zaudējumu aprēķinu un NSL nav to izdarījis.

Taču faktiski caur NSL kontiem ir pārskaitīti vairāk nekā 390 000 000 USD. Acīmredzot šie darījumi tika slēpti no Anglijas uzraugošajām iestādēm, jo darījumi tika veikti no nedeklarēta NSL konta Latvijā Unicredit bankā, bet Latvijā tie netika uzrādīti, jo netika iesniegts konsolidētais gada pārskats. Tāpat ievērības cienīgs ir fakts, ka RKB nav saņēmis par NSL „pārdošanu” nekādus naudas līdzekļus, kas tika apliecina šī darījuma fiktīvo raksturu.

Saskaņā ar RKB gada pārskatu  31.12.2012. uzņēmuma kontos atradās naudas līdzekļi 23 600 000 LVL apmērā ( 44 000 000 USD), taču jau 31.03.2013 RKB kontos bija palicis tikai 600 000 LVL. Tas nozīmē, ka 2013.gada pirmo trīs mēnešu periodā RKB pārskatīja NSL kontā Unicredit bankā 39 951 000 USD. Šie pārskaitījumi ir nepamatoti, jo pats NSL deklarē, ka viņam uz 31.12.2012 parādnieki bija tikai 776 000 USD apmērā, bet naftas platforma jau bija nodota un visi darbi pabeigti. Tāpēc nevar uzskatīt, ka šie pārskatījumi ir novirzīti iepriekšējo saistību segšanai.

Šajā gadījumā acīmredzami ir konstatējama noziedzīga V.Meļņika rīcība – piesavināšanās un krāpšana lielā apmērā, faktiski nozogot RKB piederošos naudas līdzekļus vismaz 40 000 000 USD apmērā.

Saskaņā ar mūsu rīcībā esošām ziņām, 46 500 000 USD laika periodā no 25.10.2012 līdz 15.03.2013 tika pārskaitīti no NSL konta nepazīstamam Turcijas uzņēmumam «EMARİNE MÜHENDİSLİK SANAYİ VE TİCARET LİMİTED ŞİRKETİ» (turpmāk - EMARINE). Šī uzņēmuma pamatkapitāls sastāda tikai 30 000 EUR un tas darbojas kuģu motoru remonta jomā. Tajā šobrīd strādā tikai viens cilvēks - Murat Bayrak. Taču šis milzīgais naudas līdzekļu apjoms tika apgūts nieka 3 mēnešu laikā, lai arī ir zināms , ka Turcijā tika veikts tikai viens darbs – tika demontēti un pēc tam atjaunoti naftas platformas balsti. Taču šos darbus veica platformas ražotājs Keppel Fels un šo darbu summa, ieskaitot Turcijas krasta infrastruktūras pakalpojumus (piestātnes, apgāde) nepārsniedz 3 000 000 USD. Tad par kādiem pakalpojumiem nelielam Turcijas uzņēmumam Emarine tika pārskatīti no NSL 46 500 000 USD?

Acīmredzams ir darījuma ar EMARINE fiktīvais raksturs - šis uzņēmums ir izmantots kā vēl viens starpnieks fiktīvo darījumu ķēdē ar mērķi rast formālu pamatu naudas līdzekļu piesavināšanai un to turpmākai legalizācijai.

Augstāk minētie fakti ļauj secināt, ka ir saskatāmas Krimināllikuma 177.pantā un 179.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes un RKB ir nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Tāpat pastāv reāls pamats uzskatīt, ka šī summa ir pārskaitīta uz fiktīva darījuma pamata, izvairoties no nodokļu nomaksas un ļaujot V.Meļņikam legalizēt noziedzīgi iegūtos RKB līdzekļus par ko ir paredzēta atbildība Krimināllikuma 195.pantā un 218.pantā."

Seko mums