Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daļa sabiedrības ir stingri pārliecināta, ka azartspēles kā kaitīga un morāli nepieņemama nodarbe valstī ir jāaizliedz. Jā, līdz ar to valsts budžetā naudas būs mazāk, nāksies pieņemt darbā jaunus kontrolierus un uzraugus, kas sekos, lai aizliegums nepaliek tikai uz papīra, taču tā ir jārīkojas, jo nauda, ko valstij ienes azartspēles, pretēji senā romieša teiktajam tomēr smird un nav lietojama. Arguments ir arī bēdīgā atkarīgo pieredze un viņu liktenis.

Otra (mazākā) iedzīvotāju daļa tomēr ir daudz pielaidīgāka pret spēlmaņiem. Argumenti ir visdažādākie – sākot no tā, ka pieauguši cilvēki paši var izlemt, spēlēt vai nē, tāpat kā lemt par alkohola vai tabakas baudīšanu, beidzot ar atgādinājumu, ka diemžēl tie, kas aizliegto augli gribēs nobaudīt, atradīs iespēju pie tā piekļūt par spīti aizliegumam. Viņi norāda, ka nekur pasaulē – pat ne Ziemeļkorejā – vēl nav izdevies panāk aizliedzošu likumu pilnīgu ievērošanu.

Tā kā pieņemts uzskatīt, ka pirmā iedzīvotāju grupa ir krietni lielāka par otro, tad tai parasti piebalso arī politiķi, kas vismaz vārdos ir “pret” (ja neskaita finanšu ministrus un tamlīdzīgus šīs profesijas pārstāvjus).

3. aprīlī Saeima apstiprināja Ministru kabineta 2. aprīļa lēmumu noteikt papildu pasākumus ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas laikā, kā arī virkni grozījumu likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".

Pretstatā atbildīgajā Saeimas komisijā lemtajam deputāti ņēma un noraidīja no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nākušo priekšlikumu ārkārtējās situācijas laikā joprojām atļaut azartspēles internetā.

Grūti pateikt, kā lemtais sekmēs Covid-19 apkarošanu, taču spēlmaņiem internetā nekas īpaši nemainīsies. Licencētās, Latvijā reģistrētās spēļu vietnes viņi nomaina ar nelegālām, ārvalstīs reģistrētām spēlē tieši tāpat, kā spēlēja agrāk, tikai tā “smirdīgā” nauda, kas agrāk nonāca valsts un pašvaldību budžetos, tagad plūst kaut kur citur. Kur? To īsti neviens nevar pateikt – varbūt uz Krieviju, varbūt uz Ukrainu, varbūt uz rietumvalstīm vai vēl eksotiskākos virzienos, bet Latvijā tā nepaliek, tas nu ir skaidrs.

Apgalvojumam, ka visas nelegālās vietnes iespējams nobloķēt un spēlmaņiem ir problēmas iemaksāt naudu, spēlēt, kā arī saņemt laimestus, tic tikai tie, kas ar internetu patiešām ir pamatīgi uz “jūs”. Labi zināms, ka internets, kur notiek arī azartspēles, kontrolei īsti nepadodas, un jebkurš Latvijas interneta lietotājs, augstākais, desmit minūtēs atradīs vismaz dažus brīvi pieejamus nezin kur reģistrētus interneta kazino un spēļu zāles.

Runā, ka šādu savdabīgu lēmumu Saeima pieņēmusi pēc paša premjera Krišjāņa Kariņa lūgumiem un pierunāšanas, viņam kārtējo reizi valdības glābšanas vārdā „uzklausot” bordānistus un personiski sazinoties ar Saeimas frakcijām un dažādās toņkārtās lūdzot rīkoties tieši šādi. Respektīvi, premjers ir darbojies kā klasisks lobists, kura rīcības rezultātā daži nepamatoti ir ieguvēji.

Varbūt nodomi bija cēli? Pēkšņi parādījies lieks miljards eiro, kāds iepriekš nekad nav bijis, un beidzot ir arī iespēja atteikties no smirdīgās naudas budžetā? Valstij nav problēmu arī izmaksāt bezdarbnieku pabalstus atlaistajiem darbiniekiem – galvenais, ka kaite izbeigsies? Kur koku cērt, tur skaidas lec – neko nevar darīt, ja naudu, kas iepriekš papildināja valsts budžetu, tagad savās kabatās iebāzīs kāds tēvocis Vaņa Krievijā vai Džons, kurš mīt tropiskā salā?

Tomēr pavisam neloģisku un pat ar “politisko loģiku” neizskaidrojamu šādu lēmumu un Kariņa darbošanos padara fakts, ka vienlaikus pilnās burās atļauts strādāt valstij piederošajam azartspēļu uzņēmumam “Latvijas Loto”, kurš savā mājaslapā “Latvijas Loto Labo mērķu programmā” norāda: “Mēs sniedzam cilvēkiem augstākās klases spēles iespēju sociāli atbildīgā veidā, un mūsu loterijās iegūst visi - daži laimestus, bet visi - jauku izklaidi un apziņu, ka palīdz finansēt projektus, kas svarīgi mums visiem Latvijā”.

Premjera un koalīcijas atbalstu saņēmusi arī alkohola tirdzniecība. 20. martā Saeima Covid-19 izplatības laiku atļāva grādīgos dzērienus iegādāties arī internetā. Šādas izmaiņas esot virzītas, lai veicinātu cilvēku palikšanu mājās un pašizolācijas ievērošanu.

Ja Kariņa mērķis nav azartspēļu cienītājus pārorientēt uz tradicionālākiem, sabiedrībā krietni plašāk izplatītiem un jau akceptētiem atkarību veidiem, tad jāuzdod mūžsenais jautājums – kam tas ir izdevīgi? Ne jau nu spēlmaņiem, viņu ģimenēm un sabiedrībai.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...