Iesaki rakstu: 
Lai gan valdība otrdien pieņēma lēmumus, kas ietekmēs gandrīz ikvienu sabiedrības locekli un iedzīvotāju maciņus padarīs vēl plānākus, kā arī nopietni ietekmēs gandrīz ikvienu tautsaimniecības nozari, sabiedrības reakcija uz kārtējo nodokļu paaugstināšanu ir ignorējoši vienaldzīga. Pat sociālie un valdības partneri nav bilduši nevienu asu vārdu. Vai tiešām sabiedrība samierinājusies ar kārtējo nodokļu celšanu, vai arī izprot šo soļu neizbēgamību? To Pietiek jautāja sabiedrisko attiecību speciālistam un sabiedrisko procesu komentētājam Kristianam Rozenvaldam.
„Vienaldzība, ar kādu sabiedrība uzņēma valdības lēmumu par nodokļu paaugstināšanu, patiesībā ir vēl bīstamāka par jebkuru skaļu protesta formu, jo vienaldzība un ignorēšana, kā zināms, saskarsmē ir visagresīvākā rīcība.
Sabiedrībā jau valda tāda apātija, tāda vienaldzība, ka ir vienalga, kādus lēmumus pieņem valdībā. Vienreiz noticēja, cerēja - vīlās. Otrreiz cerēja, atkal vīlās. Tad atkal parādījās mazs cerību stariņš, bet atkal nekā. Tagad daudzi cilvēki vairs netic rītdienai, ka te vispār kaut kas labs reiz var būt. Viņi izvēlas „atslēgties”.
Patlaban sabiedrībai vairs pavisam nav vajadzīgi arī regulārie ekspertu un mediju atgādinājumi par valdības nespēju, savtīgumu un nekompetenci, jo tas jau ir pašsaprotami un šāda permanentā kritika neveicina pārmaiņas, tikai rada vēl lielāku bezcerību.
Daudzi cilvēki dzīvo katarses gaidās - ka notiks kaut kas tāds, kas visu šo murgu pārraus. Vieni cer uz brīnumu, citi savukārt sper neadekvātus soļus, lai izrautos no ikdienas jebkādā veidā.
Nelīdzēs arī tādi projekti kā „Latvija var”, jo viena uzņēmuma veiksme nebūt neliecina par līdzīgām perspektīvām citiem, turklāt jāņem vērā arī tas, ka šos mudinājumus var uztvert tikai uzņēmēji, taču to īpatsvars Latvijā ir pārāk mazs.
Vēl viena problēma ir, ka patlaban Latvijā pie varas visdažādākajos līmeņos ir četrdesmitgadnieku paaudze, kura ir „izdegusi”. Lielākā daļa no viņiem sāka savu biznesu empīriski bez jebkādām psiholoģiskām zināšanām un sagatavotības. Gan pirmskrīzes laikā, gan arī pēdējos gados viņi ir „izdeguši”. Tāpēc arī tagad, kad tas tik ļoti nepieciešams, nav enerģijas, nav ideju, nav vīziju.
Tagad ir vajadzīgs ceļveži, lai noticētu rītdienai. Bet šī valdība uz to diemžēl nav spējīga. Neredzot kopīgo nākotni, nav cerību arī katram individuāli.
Maz ticams, ka politiķu dienaskārtībā turpmāk dominēs sabiedrības intereses. Jāatmet ilūzijas un par sevi vairāk jādomā pašiem, rosinot kaut utopiskas, bet idejas un vīzijas, kuru tik ļoti pietrūkst. Un idejām jābūt nevis tikai globālām un visaptverošām, bet arī ļoti specifiskām nozarēm, reģioniem un sociālajām grupām. Piemēram, kādas ir izredzes pensionāriem, Latvijas skolām un augstskolām, kur un kā radīsies solītās darba vietas utt. Tagad ir jāatrod spēks sapņiem!”
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
