Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz šim Latvijas informatīvajā telpā dominēja tikai politiska rakstura ziņas. Tagad par vienu no TOP tematiem ir kļuvis Kristīnes Misānes stāsts. Kaut arī visi jau ir lietas kursā par to, nedaudz atgādināšu.

Proti, Latvijas pilsone Kristīne Misāne uz Latviju ar bērniem atbēga 2018. gada maijā. Kristīne atzīst, ka tādējādi pārkāpusi jaunākā bērna -  savas meitiņas saskarsmes tiesības ar tēvu – Dienvidāfrikas (turpmāk tekstā – DĀR) pilsoni.1 

2018. gada decembrī Misāne devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču, šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu, tiesas lēmuma pārkāpšanu par bērna neizvešanu no valsts, krāpšanu un dokumentu viltošanu.2 

Pašlaik Misāne atrodas Dānijā, kur cietumā viņa pavadījusi vairāk nekā gadu, taču viņai draud izdošana DĀR.3

Īsumā iepriekš minētie ir lietas pamatfakti. Pirms sāku, šķetināt tālāk notiekošo, nelielas pārdomas. Nereti plašsaziņas līdzekļos lasāmas ziņas par sievietēm, kuras devušās dzīvot pie savām otrām pusītēm uz visdažādākām eksotiskām un ne tik eksotiskām valstīm. Nereti šāda došanās beidzas ar skumjiem stāstiem.

Protams, ka sirdij nepavēlēsi, bet vai, uzsākot attiecības ar citu kultūru pārstāvjiem, ir tik grūti aizdomāties, ka pašos pamatos jau ir iekodēta konflikta iespējamība atšķirību dēļ kultūrā, reliģijā un tradīcijās? Labi, tās tikai pārdomas, pievērsīsimies tālāk faktiem.

K.Misānes stāstā tomēr svarīgākais ir tas, ka viņa ir pārkāpusi tās valsts likumus, kurā ir dzīvojusi. Izvēloties dzīvot vienā vai otrā valstī, ir jāsaprot, ka likumi ir jāievēro un ka par to neievērošanu var iestāties atbildība. Protams, ka apdraudējuma gadījumā nākas rīkoties, bet vai K.Misānes rīcībā nebija arī tiesisku līdzekļu? Vai viņa tos izmantoja, piemēram, meklējot aizsardzību tuvākajā Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībā?

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapā, sadaļā par DĀR ir rakstīts: „Ja esat nonācis ārkārtas situācijā: aicinām nekavējoties sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni: +371 26337711 vai e-pastu: [email protected]. Konsulāro palīdzību nepieciešamības gadījumā iespējams saņemt arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībās.4

Pamatā valda princips, ka ar prettiesiskiem paņēmieniem tiesisku rezultātu nav iespējams sasniegt. Pārdomām – vai tiesnesis attaisnos zagli, kurš nozadzis veikalā desu, jo ļoti gribējies ēst? Šaubos.

Labi, vai K.Misāne ir vai nav izmantojusi visus iespējamos tiesiskos līdzekļus savas situācijas risināšanā, – nezinu. Publiskajā telpā šis jautājums tiek noklusēts, un vienīgā informācija ir tikai tik, cik pati K.Misāne ir stāstījusi.

Labi, ejam tālāk – viņu aizturēja Dānijā, jo DĀR bija izdevusi aizturēšanas orderi.

Pērnā gada janvārī Dānijas puse Latvijas Ģenerālprokuratūrai atsūtīja vēstuli, jautājot, vai Latvija, balstoties uz DĀR inkriminētajiem pārkāpumiem, kriminālvajāšanu varētu sākt šeit. Ģenerālprokuratūras atbilde bija noliedzoša.

Ģenerālprokuratūras skaidrojums šī lietas sakarā publiskajā telpā bija: prokurors Kaspars Kalniņš skaidro, ka, lai būtu pamats Latvijas pilsoni izprasīt no citas valsts, pārkāpumam būtu jābūt tik smagam, lai iespējamais sods būtu vismaz gads cietumā, tomēr K.Misānes pastrādāto noziegumu Latvijā uztver kā saskarsmes tiesību pārkāpumu, nevis bērna nolaupīšanu. Par to Latvijā var piespriest ne vairāk kā trīs mēnešus cietumā.5 

Jāatzīst, prokurora skaidrojums ir atbilstošs normatīvajiem aktiem. Tas var patikt vai nepatikt, bet tas nemaina lietas būtību. Vai apzināti pārkāpt normatīvo regulējumu un K.Misānes nodarījumu kvalificēt neatbilstoši likuma normām tik tamdēļ, lai panāktu viņas izdošanu?

Te atkal jāatgādina manis iepriekš rakstītais – ar prettiesiskiem līdzekļiem tiesisku rezultātu nesasniegt. Varbūt no vienas puses prasītos, lai tā būtu arī darījuši, bet – vai tas nebūtu solis tuvāk tiesiskam nihilismam un patvaļai?

Tomēr te arī ir akmentiņš, vai precīzāk – milzīgs laukakmens Ģenerālprokuratūras dārziņā. Vai, sniedzot viedokli, Dānijai nevarēja uzreiz norādīt, ka, neskatoties uz to, ka K.Misānes nodarījums saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu nav tik smags, lai pārņemtu kriminālprocesu, tomēr Dānija K.Misāni neizdotu DĀR, jo tur ieslodzījuma vietās ir necilvēciski apstākļi, ko apstiprina gan ANO, gan arī starptautiskās cilvēktiesību organizācijas “Amnesty Inernational” atzinumi.

Iespējams, ka Ģenerālprokuratūra, savā vēstulē Dānijai piemirsa, ka kā Dānija, tā arī Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un tai ir saistošs Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas (turpmāk tekstā – Harta) 19.panta 2.punkts. Nocitēju to pilnībā: nevienu nedrīkst pārvietot, izraidīt vai izdot kādai valstij, ja ir liela iespējamība, ka attiecīgo personu tur sodīs ar nāvi, spīdzinās vai citādi necilvēcīgi vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs.6

Vai kādam ir kaut mazākās šaubas par to, ka DĀR ieslodzījumu vietās ir necilvēciski vai pazemojoši apstākļi7?

Tas, ka tieši uz šo argumentu Ģenerālprokuratūra nelika vislielāko uzsvaru, visas lietas garumā ir visneizprotamākākā lieta. Manā ieskatā tagad kā minimums nepieciešams veikt dienesta pārbaudi, kā tika pieļauts, ka netika ievērota Harta.

Pieļauju domu, ka viena daļa cilvēku īsti nezina tās spēku, tamdēļ paskaidrošu: Hartu svinīgi proklamēja Parlaments, Padome un Komisija 2000. gadā Nicā. 2007. gadā pēc grozīšanas tā tika proklamēta vēlreiz. Taču tieši piemērojama Harta kļuva vien līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu 2009. gada 1. decembrī, kā paredzēts LES 6. panta 1. punktā, līdz ar to kļūdama par vienu no saistošajiem primāro tiesību avotiem.8

Varbūt Latvijas pusei tieši šis arguments ir jāmin Dānijai, kādēļ K.Misāni nedrīkst izdot DĀR. Tiesa, cerams, ka tas jau nav nokavēts.

Te nu vietā jautājums - kā varētu izmainīt situāciju, ja Dānija K.Misāni tik tiešām izdos DĀR?

Teorētiski pēc Kristīnes nogādāšanas Dienvidāfrikā ir divas iespējas – vai nu lūgt pārņemt tur sākto krimināllietu izmeklēšanai Latvijā, vai arī jau pēc tiesas lēmuma lūgt soda izciešanu Latvijā. Prokuratūra to arī gatavojoties darīt. Taču Latvijai nav nekādu savstarpējo līgumu ar šo valsti, tādēļ nevienā no institūcijām nevar atbildēt, cik reāli būtu to panākt.9

Neviens ierēdnis vai politiķis neuzdrošinās pateikt to, ko pēc pieredzes jau zina vai var vismaz nojaust – pat labākās notikumu sakritības gadījumā K.Misānes izdošanas jautājumu risināšana prasīs gadus.

Neskatoties uz to, ka K.Misāne pati sākumā ir ielikusi palielu artavu, lai situācija pašlaik būtu tāda, kāda viņa ir, Ģenerālprokuratūra ar savu šauro un ietiepīgo skatījumu ir izdarījusi visu iespējamo, lai K.Misānei tuvākie dzīves gadi būtu izaicinājumu un pārbaudījumu pilni.

Tiesa, es ļoti ceru, ka notiks brīnums un viss K.Misānei atrisināsies veiksmīgi, kā arī, ka Ģenerālprokuratūrā kādam būtu jāatbild par savu neizdarību.

1 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/prokuratura-latvietes-kristines-izdosanu-dar-nenoversa-nepietiekami-smagu-parkapumu-del-14233588

2 https://www.apollo.lv/6869300/vai-nauda-ir-vertigaka-par-divu-mazu-bernu-mates-dzivibu-jaunaka-informacija-par-kristines-misanes-lietu

3 https://bnn.lv/ltv-generalprokuraturas-bezdarbibas-del-latvijas-pilsonei-draud-ieslodzijums-dienvidafrikas-republika-352699

4 https://www.mfa.gov.lv/component/content/article/719-celojuma-bridinajumi/28456-dienvidafrikas-republika

5 https://bnn.lv/ltv-generalprokuraturas-bezdarbibas-del-latvijas-pilsonei-draud-ieslodzijums-dienvidafrikas-republika-352699

6 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12016P/TXT&from=FR

7 https://www.prison-insider.com/countryprofile/prisonsinsouthafrica

8 http://www.europarl.europa.eu/factsheets/lv/sheet/146/pamattiesibu-harta

9 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/prokuratura-latvietes-kristines-izdosanu-dar-nenoversa-nepietiekami-smagu-parkapumu-del-14233588

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...