Iesaki rakstu: 
Līdz šim Latvijas informatīvajā telpā dominēja tikai politiska rakstura ziņas. Tagad par vienu no TOP tematiem ir kļuvis Kristīnes Misānes stāsts. Kaut arī visi jau ir lietas kursā par to, nedaudz atgādināšu.
Proti, Latvijas pilsone Kristīne Misāne uz Latviju ar bērniem atbēga 2018. gada maijā. Kristīne atzīst, ka tādējādi pārkāpusi jaunākā bērna - savas meitiņas saskarsmes tiesības ar tēvu – Dienvidāfrikas (turpmāk tekstā – DĀR) pilsoni.1
2018. gada decembrī Misāne devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču, šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu, tiesas lēmuma pārkāpšanu par bērna neizvešanu no valsts, krāpšanu un dokumentu viltošanu.2
Pašlaik Misāne atrodas Dānijā, kur cietumā viņa pavadījusi vairāk nekā gadu, taču viņai draud izdošana DĀR.3
Īsumā iepriekš minētie ir lietas pamatfakti. Pirms sāku, šķetināt tālāk notiekošo, nelielas pārdomas. Nereti plašsaziņas līdzekļos lasāmas ziņas par sievietēm, kuras devušās dzīvot pie savām otrām pusītēm uz visdažādākām eksotiskām un ne tik eksotiskām valstīm. Nereti šāda došanās beidzas ar skumjiem stāstiem.
Protams, ka sirdij nepavēlēsi, bet vai, uzsākot attiecības ar citu kultūru pārstāvjiem, ir tik grūti aizdomāties, ka pašos pamatos jau ir iekodēta konflikta iespējamība atšķirību dēļ kultūrā, reliģijā un tradīcijās? Labi, tās tikai pārdomas, pievērsīsimies tālāk faktiem.
K.Misānes stāstā tomēr svarīgākais ir tas, ka viņa ir pārkāpusi tās valsts likumus, kurā ir dzīvojusi. Izvēloties dzīvot vienā vai otrā valstī, ir jāsaprot, ka likumi ir jāievēro un ka par to neievērošanu var iestāties atbildība. Protams, ka apdraudējuma gadījumā nākas rīkoties, bet vai K.Misānes rīcībā nebija arī tiesisku līdzekļu? Vai viņa tos izmantoja, piemēram, meklējot aizsardzību tuvākajā Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībā?
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapā, sadaļā par DĀR ir rakstīts: „Ja esat nonācis ārkārtas situācijā: aicinām nekavējoties sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni: +371 26337711 vai e-pastu: [email protected]. Konsulāro palīdzību nepieciešamības gadījumā iespējams saņemt arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībās.4”
Pamatā valda princips, ka ar prettiesiskiem paņēmieniem tiesisku rezultātu nav iespējams sasniegt. Pārdomām – vai tiesnesis attaisnos zagli, kurš nozadzis veikalā desu, jo ļoti gribējies ēst? Šaubos.
Labi, vai K.Misāne ir vai nav izmantojusi visus iespējamos tiesiskos līdzekļus savas situācijas risināšanā, – nezinu. Publiskajā telpā šis jautājums tiek noklusēts, un vienīgā informācija ir tikai tik, cik pati K.Misāne ir stāstījusi.
Labi, ejam tālāk – viņu aizturēja Dānijā, jo DĀR bija izdevusi aizturēšanas orderi.
Pērnā gada janvārī Dānijas puse Latvijas Ģenerālprokuratūrai atsūtīja vēstuli, jautājot, vai Latvija, balstoties uz DĀR inkriminētajiem pārkāpumiem, kriminālvajāšanu varētu sākt šeit. Ģenerālprokuratūras atbilde bija noliedzoša.
Ģenerālprokuratūras skaidrojums šī lietas sakarā publiskajā telpā bija: prokurors Kaspars Kalniņš skaidro, ka, lai būtu pamats Latvijas pilsoni izprasīt no citas valsts, pārkāpumam būtu jābūt tik smagam, lai iespējamais sods būtu vismaz gads cietumā, tomēr K.Misānes pastrādāto noziegumu Latvijā uztver kā saskarsmes tiesību pārkāpumu, nevis bērna nolaupīšanu. Par to Latvijā var piespriest ne vairāk kā trīs mēnešus cietumā.5
Jāatzīst, prokurora skaidrojums ir atbilstošs normatīvajiem aktiem. Tas var patikt vai nepatikt, bet tas nemaina lietas būtību. Vai apzināti pārkāpt normatīvo regulējumu un K.Misānes nodarījumu kvalificēt neatbilstoši likuma normām tik tamdēļ, lai panāktu viņas izdošanu?
Te atkal jāatgādina manis iepriekš rakstītais – ar prettiesiskiem līdzekļiem tiesisku rezultātu nesasniegt. Varbūt no vienas puses prasītos, lai tā būtu arī darījuši, bet – vai tas nebūtu solis tuvāk tiesiskam nihilismam un patvaļai?
Tomēr te arī ir akmentiņš, vai precīzāk – milzīgs laukakmens Ģenerālprokuratūras dārziņā. Vai, sniedzot viedokli, Dānijai nevarēja uzreiz norādīt, ka, neskatoties uz to, ka K.Misānes nodarījums saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu nav tik smags, lai pārņemtu kriminālprocesu, tomēr Dānija K.Misāni neizdotu DĀR, jo tur ieslodzījuma vietās ir necilvēciski apstākļi, ko apstiprina gan ANO, gan arī starptautiskās cilvēktiesību organizācijas “Amnesty Inernational” atzinumi.
Iespējams, ka Ģenerālprokuratūra, savā vēstulē Dānijai piemirsa, ka kā Dānija, tā arī Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un tai ir saistošs Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas (turpmāk tekstā – Harta) 19.panta 2.punkts. Nocitēju to pilnībā: nevienu nedrīkst pārvietot, izraidīt vai izdot kādai valstij, ja ir liela iespējamība, ka attiecīgo personu tur sodīs ar nāvi, spīdzinās vai citādi necilvēcīgi vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs.6
Vai kādam ir kaut mazākās šaubas par to, ka DĀR ieslodzījumu vietās ir necilvēciski vai pazemojoši apstākļi7?
Tas, ka tieši uz šo argumentu Ģenerālprokuratūra nelika vislielāko uzsvaru, visas lietas garumā ir visneizprotamākākā lieta. Manā ieskatā tagad kā minimums nepieciešams veikt dienesta pārbaudi, kā tika pieļauts, ka netika ievērota Harta.
Pieļauju domu, ka viena daļa cilvēku īsti nezina tās spēku, tamdēļ paskaidrošu: Hartu svinīgi proklamēja Parlaments, Padome un Komisija 2000. gadā Nicā. 2007. gadā pēc grozīšanas tā tika proklamēta vēlreiz. Taču tieši piemērojama Harta kļuva vien līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu 2009. gada 1. decembrī, kā paredzēts LES 6. panta 1. punktā, līdz ar to kļūdama par vienu no saistošajiem primāro tiesību avotiem.8
Varbūt Latvijas pusei tieši šis arguments ir jāmin Dānijai, kādēļ K.Misāni nedrīkst izdot DĀR. Tiesa, cerams, ka tas jau nav nokavēts.
Te nu vietā jautājums - kā varētu izmainīt situāciju, ja Dānija K.Misāni tik tiešām izdos DĀR?
Teorētiski pēc Kristīnes nogādāšanas Dienvidāfrikā ir divas iespējas – vai nu lūgt pārņemt tur sākto krimināllietu izmeklēšanai Latvijā, vai arī jau pēc tiesas lēmuma lūgt soda izciešanu Latvijā. Prokuratūra to arī gatavojoties darīt. Taču Latvijai nav nekādu savstarpējo līgumu ar šo valsti, tādēļ nevienā no institūcijām nevar atbildēt, cik reāli būtu to panākt.9
Neviens ierēdnis vai politiķis neuzdrošinās pateikt to, ko pēc pieredzes jau zina vai var vismaz nojaust – pat labākās notikumu sakritības gadījumā K.Misānes izdošanas jautājumu risināšana prasīs gadus.
Neskatoties uz to, ka K.Misāne pati sākumā ir ielikusi palielu artavu, lai situācija pašlaik būtu tāda, kāda viņa ir, Ģenerālprokuratūra ar savu šauro un ietiepīgo skatījumu ir izdarījusi visu iespējamo, lai K.Misānei tuvākie dzīves gadi būtu izaicinājumu un pārbaudījumu pilni.
Tiesa, es ļoti ceru, ka notiks brīnums un viss K.Misānei atrisināsies veiksmīgi, kā arī, ka Ģenerālprokuratūrā kādam būtu jāatbild par savu neizdarību.
1 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/prokuratura-latvietes-kristines-izdosanu-dar-nenoversa-nepietiekami-smagu-parkapumu-del-14233588
2 https://www.apollo.lv/6869300/vai-nauda-ir-vertigaka-par-divu-mazu-bernu-mates-dzivibu-jaunaka-informacija-par-kristines-misanes-lietu
3 https://bnn.lv/ltv-generalprokuraturas-bezdarbibas-del-latvijas-pilsonei-draud-ieslodzijums-dienvidafrikas-republika-352699
4 https://www.mfa.gov.lv/component/content/article/719-celojuma-bridinajumi/28456-dienvidafrikas-republika
5 https://bnn.lv/ltv-generalprokuraturas-bezdarbibas-del-latvijas-pilsonei-draud-ieslodzijums-dienvidafrikas-republika-352699
6 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12016P/TXT&from=FR
7 https://www.prison-insider.com/countryprofile/prisonsinsouthafrica
8 http://www.europarl.europa.eu/factsheets/lv/sheet/146/pamattiesibu-harta
9 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/prokuratura-latvietes-kristines-izdosanu-dar-nenoversa-nepietiekami-smagu-parkapumu-del-14233588
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.