Kristovska simt tūkstošu: izrādās, ka viņa labi apmaksātais amats Ventspilī ticis likvidēts pat divkārt
N. Andersons09.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Jaunās Vienotības” pārstāvis Ģirts Valdis Kristovskis turpina saņemt aptuveni 3000 eiro mēnesī no Ventspils brīvostas pārvaldes, kaut gan viņa ieņemtais amats valdē, kā izrādās, ticis likvidēts jau 2019. gada beigās, bet pati pārvalde — šogad aprīlī.
Iepriekš jau ticis rakstīts, ka divarpus gadus pēc Ventspils brīvostas valdes likvidācijas tās bijušais valdes loceklis turpina saņemt vismaz 3000 eiro mēnesī, it kā šāds amats joprojām eksistētu. To Ģirts Valdis Kristovskis uzrādījis gan savās valsts amatpersonas deklarācijās, gan vēlēšanu kandidāta anketā – “Ventspils brīvostas pārvalde, valdes loceklis”, arī “valdes priekšsēdētāja vietnieks”.
Jāatgādina, ka 2019. gada decembrī, kad pēc Jāņa Bordāna un Jura Juraša brauciena uz Vašingtonu, kur šiem politiķiem izdevās izlūgties Latvijas valsts iestādes – Ventspils brīvostas pārvaldes – ievietošanu ASV sankciju sarakstā, Saeima sāka aktīvi mainīt likumus. 2019. gada 12. decembrī ar grozījumiem, kas stājās spēkā divas dienas vēlāk, Saeima samazināja Rīgas un Ventspils ostās valdes locekļu skaitu līdz četriem, izslēdzot pašvaldības pārstāvjus.
Jau 20. decembrī stājās spēkā nākamie grozījumi, kas tālāk noteica: “Līdz dienai, kad stājas spēkā likums, ar kuru tiek mainīts Latvijas ostu pārvaldības modelis […], Ventspils ostas pārvalde darbojas, ievērojot šādus nosacījumus: […] tās valdē ir četri valdes locekļi. Līdz šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienai Ventspils ostas valdē ieceltie locekļi turpina veikt savus pienākumus līdz atbrīvošanai vai līdz brīdim, kad iestājas cits tiesisks pamats valdes locekļa amata zaudēšanai.”
Šādas normas noteiktas Ostu likumā (iepriekšējais tā nosaukums – “Likums par ostām”), savukārt konkrēti Ventspils brīvostas likumā, kuru Saeima grozīja vienlaicīgi ar iepriekšminēto likumu, uz pusi jau samazinātā valde tika likvidēta pavisam.
No tā izrietēja: ar Ventspils brīvostas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2019. gada 20. decembrī, brīvosta kā tāda turpināja strādāt, taču no tās struktūras tika pilnībā dzēsta valde, jo no likuma tika izslēgts 6. pants, kurš paredzēja, ka jebkāda valde (neatkarīgi no tā, cik locekļu sastāvā) Ventspils brīvostas pārvaldē vispār ir.
Iepriekš šis pants noteica, ka “Brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Brīvostas valde. Tās locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Likuma par ostām 8. pantā noteiktajā kārtībā”. Taču kopš 2019. gada 20. decembra attiecīgais likuma pants, kurš paredzēja valdes eksistenci Ventspils brīvostas kopējā struktūrā, no likuma tika izslēgts pilnībā.
Stājoties spēkā grozījumiem Ventspils brīvostas likumā un zaudējot locekļa amatu valdē līdz tās likvidāciju, Ģirts Valdis Kristovskis (“Jaunā Vienotība”) turpināja saņemt vairāk nekā 3000 eiro mēnesī, “turpinot strādāt” neeksistējošajā valdē. Nākamajā gadā pēc Ventspils brīvostas valdes likvidēšanas Ģ. V. Kristovskis kā par nepastāvošā amata “pildīšanu” valdē saņēmis 37 131 eiro, tātad 3094 eiro mēnesī. 2021. gadā, tātad vairāk nekā pilnu gadu pēc Ventspils brīvostas valdes likvidēšanas, Ģ. V. Kristovskis no šīs valsts iestādes turpinājis saņemt vidēji 3034 eiro mēnesī, kas gadā veidojuši 36 468 eiro. Spriežot pēc vēlēšanu kandidāta anketas, nauda turpina ienākt arī šogad.
Tātad 2019. gada nogalē bijusi situācija, kurā Ostu likuma pārejas noteikumos bijis definēts: “Līdz šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienai Ventspils ostas valdē ieceltie locekļi turpina veikt savus pienākumus līdz atbrīvošanai vai līdz brīdim, kad iestājas cits tiesisks pamats valdes locekļa amata zaudēšanai.” Redzams, ka šis cits tiesiskais pamats iestājies faktiski nekavējoties, jo no Ventspils brīvostas likuma valde izslēgta tajā pašā dienā. Turklāt Ventspils brīvostas likuma kā speciālā likuma normas jebkurā gadījumā ir augstākas nekā Ostu likuma normas, jo Ostu likums ir vispārējais tiesību akts (šādu tiesību normu hierarhiju nosaka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta 6. daļa).
Pēc šīs informācijas publicēšanas ar portālu sazinājās Ventspils brīvostas pārvalde, kura uzskatīja, ka šī informācija neesot pareiza un to vajagot atsaukt.
Pārbaudot situāciju, izrādījās vēl dīvaināk: ar jauniem likumu grozījumiem šobrīd likvidēta ir visa Ventspils brīvostas pārvalde, ne tikai tās valde.
Ventspils brīvostas likuma II nodaļas “pārvaldes organizācija” 5. pants “Brīvostas pārvalde” nosaka: “Brīvostas pārvaldīšanu veic Brīvostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Brīvostas pārvaldes kompetenci nosaka šis likums, Likums par ostām, Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums un Ventspils brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu.” Nākamais pants, kurš paredzēja to, ka Ventspils brīvostas pārvaldei ir valde, tika izslēgts 2019. gada 20. decembrī, kā jau minēts iepriekš.
Likums par ostām, kurš tagad pārdēvēts par Ostu likumu, iepriekš aprakstīja jebkuras ostas (ieskaitot arī tādu mazo ostu kā Mērsrags, Roja, Pāvilosta u.c.) pārvaldes struktūru, un konkrēti to darīja Ostu likuma 8. pants “Ostas pārvalde un tās struktūra”. Cita starpā šī panta apakšpunkti noteica: “(2) Ostas pārvaldes sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks. (3) Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē ir četri valdes locekļi […] Mazo ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26. pantu. (4) Rīgas ostas valdes un Ventspils ostas valdes locekļi, atklāti balsojot, no sava vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju. (5) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde.”
Ar šī gada 10. februārī pieņemtajiem grozījumiem, kas stājās spēkā 27. aprīlī, šis Ostu likuma 8. pants, kurš paredzēja ostas pārvaldnieka, valdes priekšsēdētāja, valdes locekļu utt. iecelšanas un darbības kārtību, ir no Ostu likuma izslēgts pilnībā.
Tas nozīmē, ka Ventspils brīvostas valde ir likvidēta pat divkārt (vispirms ar Ventspils brīvostas likuma grozījumiem, tagad arī ar vispārējā Ostu likuma grozījumiem), pie kam tagad likvidēta ir vienlaikus pati ostas pārvalde, kas iepriekš pārvaldīja Ventspils brīvostu. Vienīgā atsauce uz Ventspils ostas pārvaldi saglabājas pārejas noteikumos, kas nosaka ostas pārvaldes likvidācijas kārtību un saistību nodošanu kapitālsabiedrībai, kas turpmāk (saskaņā ar Ostu likuma 7. pantu, kurš nav no likuma izslēgts) no nākamā gada pildīs Ventspils ostas pārvaldes funkcijas.
Ostu likums: https://likumi.lv/ta/id/57435-ostu-likums
Ventspils brīvostas likums: https://likumi.lv/ta/id/41737-ventspils-brivostas-likums
Rīgas brīvostas likums: https://likumi.lv/ta/id/3435-rigas-brivostas-likums
https://likumi.lv/ta/id/249322-oficialo-publikaciju-un-tiesiskas-informacijas-likums
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
