Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Jaunās Vienotības” sarakstā augstu vietu guvis Ints Ķuzis — atvaļinātais Valsts policijas priekšnieks. Kādi tad ir viņa darba rezultāti līdz šim, un vai tikai viņam pakaļ nevelkas milzīga, asiņaina aste ar padoto noziegumiem?

Ints Ķuzis senākās intervijās nav slēpis, ka pats skolas laikā bijis grūti audzināmais ar noslieci uz huligānismu, taču vēlāk esot labojies. Sācis karjeru Tukumā, viņš pēc neizteiksmīga un neko neizsakoša iesākuma iekļuva arvien lielākos priekšniekos.

Inta Ķuža vadības laikā Tukuma policija kļuva par savā ziņā vissliktāko policijas pārvaldi Latvijā (vēlāk, reformējot Valsts policiju, to no pārvaldes pazemināja par iecirkni). Nepietika ar to, ka Tukumā un apkārtējos pagastos zēla ikdienišķi, sīki kriminālpārkāpumi — Tukuma policisti pilsētas kriminālos elementus izlaida visatļautībā tiktāl, ka vietējie karatistu grupējumi dzertuvēs rīkoja kautiņus, līdz vienu karatistu otrs nosita ar bāra ķebli.

Tā vietā, lai apvaldītu cilvēkus ar agresīvām un prettiesiskām tieksmēm, Inta Ķuža laikā aizsākās prakse tādus pieņemt darbā nekur citur kā... Tukuma policijā. Starp daudzajiem visvairāk izcēlās brāļi Hristoforidi (cēlušies no Melnās jūras grieķu ģimenes pēcteča, kas pēc dienesta padomju armijā palika Tukumā un apprecējās) — šie divi policisti vēlāk tika tiesāti par vairākām atkārtotām naudas izspiešanas epizodēm desmittūkstošu apjomā no uzņēmējiem Tukumā un Jūrmalā, “kreiso” ieroču kolekcionēšanu un to izmantošanu noziegumu veikšanā.

Visbeidzot attiecīgi 18 un 20 gadu cietumsodus viņiem piesprieda par bruņotu laupīšanu un slepkavību Jēkabpilī. Tur brāļi Hristoforidi kopā ar Arvo Žagaru un vēl trim bruņotiem bandītiem ar policistu apliecībām kabatās, izmantotojot nelegālus ieročus, spēļu zāles aplaupīšanas laikā nošāva savu dienesta biedru — Kārtības policijas kapteini Znotiņu, kā arī iebiedēšanas nolūkos sašāva kājas “Fēniksa” darbiniekam, kurš izdzīvoja.

Internetā var atrast, kāda bijusi Inta Ķuža (kurš tolaik jau bija pacēlies no Tukuma policijas vadīšanas uz Zemgales pārvaldi) reakcija uz to, ka vieni viņa padotie, aplaupot spēļu zāli, aukstasinīgi nošāvuši otru viņa padoto. Kad ilggadējais Tukuma ceļu policijas priekšnieks Vilnis Vecriņķis — ciets un nelokāms vīrs, kuru (pretstatā citiem Tukuma policistiem) iedzīvotāji vairāk cienīja, nekā baidījās no viņa — pēc drausmīgo faktu uzzināšanas pārskaities un iespēris pa pakaļu vienam no Hristoforidi brāļiem, priekšniecība meklējusi iespējas ierosināt disciplinārlietu pret Vecriņķi, nevis Jēkabpils pārvaldes kapteiņa slepkavības līdzdalībniekiem, naudas izspiedējiem un šāvējiem.

Jāpiebilst, ka vienlaikus tikpat svarīgi ir tas, ko Tukuma policija nedarīja: tā sistemātiski nerosināja kriminālprocesus par “Kampara tumbočku” (tā ir tieši Tukuma policistu kompetence, jo Kampars ar visām mēbelēm dzīvo Tukumā), par lokālajām Vienotības un vietējās sīkpartijas Tukuma Pilsētai un Novadam shēmām. Tāpēc diez vai kādu pārsteigs fakts, ka šobrīd Ints Ķuzis kandidē uz Rīgas domi tieši no Jaunās Vienotības saraksta — šajā partiju apvienībā ietilpst gan “vecā” Vienotība (ilggadējais ģenerālsekretārs — Artis Kampars), gan Tukuma sīkpartija.

Vēl vairāk: tieši laikā, kad Ints Ķuzis jau bija kļuvis par Valsts policijas priekšnieku, policija nekādi nespēja ierosināt tikpat kā nevienu lietu par OIK izkrāpšanas shēmām, kas izmaksājušas desmitus un simtus miljonu un par ko turpinām maksāt ik dienas — kā atceramies, OIK licences vismasveidīgāk izdevis tieši A. Kampars kā ministrs un Vienotības vadītās valdības.

Ja tomēr izrādījās, ka Tukuma iecirkņa un Zemgales pārvaldes policisti strādā tik bezcerīgi slikti, ka viņus jāmet ārā pat no turienes, tad viņi atrada darbu vēl vienā struktūrā, uz kuru Tukuma policija, prokuratūra un (vēlāk) arī visa Valsts policijas priekšniecība, kad par “lielo” priekšnieku bija kļuvis Ķuzis, sistemātiski pievēra acis — tā ir bēdīgi slavenā “apsardzes firma” TM Security, kas iepriekšējās krīzes laikā bija uzblīdusi jau tiktāl, ka līdzinājās nelielai privātai armijai. Šos algotņus varēja nolīgt jebkurš uzņēmumu vai nekustamo īpašumu sagrābējs — vajadzēja tikai maksāt milzīgus ciparus. Līdz ar to šī firma gan ieņēma Ventbunkera teritoriju, kad šo uzņēmumu ar spēku dalīja Oļega Stepanova un Rūdolfa Meroni grupējumi, gan TM Security figurēja viesnīcas Elefant un arhitektu biroju nama Skolas ielā ieņemšanā Rīgā, gan visādās citās shēmās.

Rīcība vienmēr bija viena un tā pati — privātais bruņotais formējums iegāja telpās un vairs nelaida iekšā ne tur strādājošos, ne līdzīpašniekus, dažreiz pat likumīgo uzņēmuma valdi, kam izteica mājienus par fizisku vardarbību un it kā “nejauši” demonstrēja ieročus. Tikmēr Valsts policija noskatījās uz to no malas, bet Ķuzis nekad pat ar vārdu nekomentēja notiekošo. Piemēram, Ventbunkera teritoriju no šāda privātā bruņotā formējuma, ko (pēc mūsdienu mērauklas) varētu salīdzināt drīzāk ar Donbasa separātistu bandu, ne apsardzes firmu, pēc vairāku mēnešu “ziemas kariņa” beigās attīrīja Liepājas policisti, kas tobrīd neatradās Ķuža pakļautībā un tāpēc nebija ietekmējami.

Arī uz vietas Tukumā visas lietas bija sakārtotas: pēc Ķuža aiziešanas Tukuma policijā par vietējo priekšnieku kļuva... nepilngadīgo lietu inspektors Janeks Bahs, kuram līdz tam nebija gandrīz nekāda sekmīga pieredze ne operatīvajā darbā, ne izmeklētāja amatā. Kāpēc tā? Tukumā tiek uzskatīts, ka Janeks Bahs esot Ķuža “krustdēls”, taču iespējams arī, ka patiesība ir sarežģītāka — Ķuzim, iespējams, esot bijusi civilsieva, ar kuru savukārt J. Baham esot bijušas radniecības saites.

Lai nu kā, drīz vien Janeks Bahs kopā ar vietējo Kārtības policijas priekšnieku Māri Trēdi un Kriminālpolicijas priekšnieku Sandri Stemperu nodibināja paši savu apsardzes firmu, kas pilnīgi likumīgi “jumtoja” vietējos biznesus un apsargāja pat vietējo Tukuma prokuratūru. To pašu prokuratūru, kurai vajadzēja saukt pie kriminālatbildības ne tikai “tumbočkas” shēmu, bet arī visas pārējās. Tikmēr daudzi citi policisti regulāri piestrādāja par apsargiem uz naftas vada, šajā darbā pelnot vairāk nekā policijā, raisot aizdomas par interešu konfliktiem — vai tikai viņiem dīzeļdegvielas zagšanas lietu izmeklēšanā nebūs lielāka lojalitāte pret LatRosTrans (kas, neaizmirsīsim, pilnībā pieder ārzemniekiem, tajā skaitā Kremļa kompānijai Transņefķeprodukt).

Piesegšanas ziņā Ķuža aiziešana uz Jelgavu un vēlāk uz Rīgu nebija nekāds zaudējums — tas drīzāk tikai atbrīvoja rokas darboties gan lokālajā, gan valsts līmenī: kamēr Vienotības darboņu un vietējās satelītpartijas intereses bija nosegtas Tukumā, tikmēr Valsts policija neko nedarīja, lai sauktu pie atbildības OIK shēmotājus valsts līmenī.

Interesanti, ka tieši laikā, kad Ķuža “noderīgums” Valsts policijas priekšnieka amatā sāka kristies, kas beidzās ar viņa aiziešanu no amata, sāka bālēt arī TM Security bizness, bet SIA VP Apsardze pazaudēja biznesu tik ļoti, ka jau tika izslēgta no PVN maksātāju reģistra. Ķuzim esot prom no amata, pirmo reizi vēsturē Tukuma tiesa spējusi piespriest notiesājošu sodu vietējam koģenerācijas uzņēmumam par OIK izkrāpšanu divarpus miljonu apmērā — firma izrādījās saistīta ar to pašu TM Security.

Atsevišķas statistikas vērtas varētu būt krimināllietas, kas saistītas ar dažādām kremlinu aktivitātēm Rīgā. Pēc tam, kad Ķuzis 2013. gadā saņēma no Rīgas toreizējā mēra Nila Ušakova dāvanu — 300 latus vērtu velosipēdu, kuru mēģināja (protams) nenodeklarēt, Valsts policija Ķuža vadībā sistemātiski rosinājusi kriminālprocesus pret dažādiem pilsoniskajiem aktīvistiem vai pat vienkārši garāmgājējiem, kas iestājušies pret putinismu un tā propagandu.

Tā, piemēram, kādas protesta demonstrācijas laikā pie Krievijas vēstniecības Ķuža vadītā Valsts policija arestēja nevis kādu Kremļa apmaksātu provokatoru, bet gan pret Krievijas agresiju plakātu izritinājušo Latvijas Ukraiņu kongresa vadītāju Mikolu Pavļuku. Tajā pašā reizē Ķuža policisti saņēma ciet arī TV3 ziņu operatoru.

Visiem zināma ir valsti apkaunojošā “salauztā slotaskāta” lieta. Savukārt reiz 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa Valsts policija saņēma ciet nevis aizliegtas totalitārisma simbolikas izmantotājus, bet gan kādu aktīvisu Aini Sproģi, kurš turēja plakātu, aicinot visus mācīties valsts valodu. Vēlāk Ķuža vadītā policija ierosināja lietu arī pret karikatūristu, kurš bija atļāvies uzzīmēt vizuālu komentāru par notiekošo.

Vēl pirms Ķuzis atstāja amatu, policija paspēja kārtējo kriminālprocesu ierosināt nevis par okupācijas slavināšanu un kara noziegumu attaisnošanu, bet gan par paskaidrojoša uzraksta “OKUPANTI” izvietošanu uz Pārdaugavas “uzvarekļa”! Dažus gadus iepriekš 16. marta atceres pasākumos Ķuzis tika pieķerts, sēžam policijas busiņā un uzklausām norādījumus no kremlinu “antifašista” Korena — ironiski, ka atmaskojošo fotogrāfiju toreiz uzņēma žurnālists, kurš pats ir ortodoksāls ebrejs un pie Brīvības pieminekļa bija atskrējis ar jarmulki galvā pa taisno no sinagogas.

Pēc tam, kad Ints Ķuzis beidzot aizgāja no Valsts policijas priekšnieka amata, nepagāja ne mēnesis, kad viņš jau paziņoja par nolūku kandidēt gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās, kad koronavīruss tās atļaus noturēt. No kura saraksta? Nu protams, ka no OIK “lieldraugu” Jaunās Vienotības saraksta!

Gadiem krājušās ziņas par Ķuzi:

 https://www.pietiek.com/raksti/kas_patiesiba_notiek_policijas_iecirknos_un_regionalajas_parvaldes

https://www.pietiek.com/raksti/kuzis_ja_reiz_ministrs_piespieda_atklat_datus_par_fotoradariem,_ko_jus_vel_gribat

https://www.pietiek.com/raksti/no_kampara_firmas_darijuma_ar_bibliotekas_telpam_tukuma_labumu_guvusi_visi,_kam_shema_butu_jaizmekle,_-_pat_vadosie_tukuma_policisti

https://www.pietiek.com/raksti/kampara_tumbockas_saiknes_izgaismojas_vietejo_tukuma_policistu_iesaiste

https://www.pietiek.com/raksti/kuzis_atzist_-_ar_usakova_uzdavinato_velosipedu_gadijies__parpratums_

https://www.pietiek.com/raksti/tukuma_policistiem_sakusies_jauni_treknie_gadi,_kuzis_un_pareja_vadiba_piever_acis

https://www.pietiek.com/raksti/pie_administrativajam_lietam_tikusi_gan_meligie_celu_policisti,_gan_ari_kuzis

https://www.pietiek.com/raksti/prokuratura_sakusi_parbaudi_par_to,_cik_likumigi_girgens_pieskiris_kuzim_milzigo_kompensaciju

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...