Kučinska un Čakšas „rotaļas” ar reformu un "rīcības" plāniem un to termiņiem

Iesaki rakstu:

Pašlaik jau daļai no plāna uzdevumiem būtu jābūt izpildītiem, un to saka arī Kučinskis, tomēr, ieejot Pārresoru koordinācijas centra mājas lapā, kur apkopoti valdības rīcības plāna rezultāti, lielāka daļa ir iezīmēti ar dzeltenu kā izpildīti, un komentāros rakstīts, ka darbs noris atbilstoši termiņiem. Taču, salīdzinot termiņus plānā, kas tika apstiprināts 2016. gadā, un šobrīd ir virkne punktu, kuriem jau bija jābūt izpildītiem pašlaik, taču termiņi nu jau ir pavisam citi.

Spilgts piemērs ir veselības aprūpe, kur bijušais ministrs Guntis Belēvičs visai ambiciozi lielākai daļai punktu termiņu bija uzlicis 2016. gada nogali, bet tagad termiņš atrodams pat 2018. gada beigās. Plānu izstrādājot, nebija ne mazākās pazīmes, ka Belēvičs taisās pamest ministra amatu vai arī nejauši iekritīs paša nesakārtotās sistēmas izliktos slazdos.

Arī premjers Kučinskis atzinīgi vērtēja Belēviča plānu, sakot, ka nevar atlikt obligāto veselības apdrošināšanu ilgāk, jo tā, starp citu, ir ierakstīta arī valdības deklarācijā. Tagadējā veselības ministre, toreizējā ministra padomniece Anda Čakša klusējot piekrita visiem plāniem, nesakot, ka tie ir nereāli vai neatbilst Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām par obligāto apdrošināšanu, un neminot kļūdas, kas plānā būtu pieļautas.

Situācija strauji mainījās, kad pati Čakša kļuva par ministri, - kā viņa pati apgalvoja Saeimas frakcijās, pie darbiem ķeršoties bez iesildīšanās perioda un visus plānus un deklarācijas darbus pildīšot pēc labākās sirdsapziņas.

Patiesībā līdz ar Čakšas nākšanu amatā atplauka vadošie darbinieki visās pakļautības iestādēs, Austrumu slimnīcas valde saglabāja amatus, un nozarē iestājās miers un laime, jo jaunā ministre pretēji solījumiem neķērās pie darbiem un nemaz taisījās ko darīt. Viņas pirmais solis bija atteikties no jebkādas obligātās veselības apdrošināšanas idejas, histēriski uzstājot, ka nozarei vajag naudu un viss. Nauda risinās visas problēmas.

Gan premjers, gan Latvijas banka iepriekš norādīja uz veselības aprūpes neefektīvo darbu, zemo darba ražīgumu un neskaidru finanšu plūsmu, taču, neskatoties uz to, šī gada budžetā tikai iedots par 50 miljoniem eiro vairāk (un papildus vēl 16 miljoni eiro Stradiņu slimnīcai).

Turklāt gada beigās atkārtoti piešķirti vairāki miljoni no dažādiem budžetiem un pat no Saeimas vēl 22 miljoni, kur atkal 16 miljoni tika Stradiņu jaunā korpusa būvniecībai, - kaut šomēnes uz Saeimas Revīzijas komisijas jautājumiem par finansējuma izlietojumu ne Veselības ministrija, ne Stradiņu slimnīcas valde nespēja uzrādīt nevienu pārliecinošu dokumentu.

Neadekvāti liela naudas novirzīšana liecina, ka šis valdības un koalīcijas prioritāte ir nevis mediķi un veselības aprūpes nozare, bet gan vienas superslimnīcas būvniecība, kur tiek celts viss jauns un iekārtas tiek pirktas pilnīgi jaunas, jo esošās jau laikam nekam neder. Mediķu arodbiedrība visu mediķu algām prasīja vien 26,5 miljonus eiro, kas ir mazāk, nekā paredzēts Stradiņu jauno iekārtu un aprīkojuma iegādei vienam korpusam.

Neveiksmi gan piedzīvoja Čakšas agresīvā vēlme uzspiest visiem ģimenes ārstiem e-veselību, jo atklājās, ka nav veikts valdības un Valsts kontroles uzdevums par pusgada pilotprojekta veikšanu, pēc kura rezultātiem varētu izvērtēt faktisko e-veselības sistēmas darbu. Izmantojot sabiedriskās attiecības, tika ziņots, cik līgumi noslēgti un cik e-receptes izrakstītas - un ka “VM visi priecājas kā bērni” par VM pirmo saņemto darba nespējas lapu e-formātā.

Gada beigās papildus piešķirtā nauda onkoloģijai iedarbināja zaļo koridoru, kur šie bija vienīgie ienākumi dažiem ambulatorā sektora pakalpojuma sniedzējiem, jo citas kvotas jau sen bija beigušās. Tiesa, izņemot ambulatoro posmu dažām onkoloģijas diagnozēm, tālāk operācijās, terapijā, paliatīvajā aprūpē nekādu pozitīvu pārmaiņu nav.

Pēc Belēviča plāna gan zaļais koridors kādu laiku jau bija izveidots, un pati Čakša nespēja Stradiņu slimnīcā to iedarbināt, turklāt atklājās nopietnas problēmas Bērnu slimnīcas ambulatorās sistēmas darbā, un Belēvičs draudēja pat ar valdes atlaišanu. Bet nu tā Čakšai ir tikai vēsture, - viņa kas jau tik ilgus gadus vēlējās ieņemt ministra krēslu, izmantojot arī iepriekšējā prezidenta Andra Bērziņa sakarus un draugus Vienotībā. Ir jauki, ka sapņi piepildās. Taču nu - pie darbiem.

Veselības aprūpē ir nepieciešami papildu līdzekļi, taču, pirms dod naudu, ir jāzina, kur tā tiks novirzīta un vai tiks likvidēta līdzšinējā nevienlīdzība attiecībā uz izdevīgiem un neizdevīgiem pakalpojumiem. Tāpēc ir jāizrēķina precīzi tarifi jeb pakalpojumu cenas: Valdības rīcības plāna pirmajā versijā šiem datiem bija jābūt gataviem uz 01.07.2016., taču šobrīd - tikai 31.12.2018.

Bez pakalpojumu cenām jābūt skaidram atalgojuma modelim, kā arī precīziem statistikas datiem: kā parādīja Pasaules bankas pētījums, šobrīd tie ir ļoti vāji un rīcības plānā vispār nefigurē. Bet, ja nav zināma cena un daudzums, tad kā var zināt - cik naudas vajag?

Arī tā saucamā māsterplāna aprises tiek novirzītas nu jau par gadu vēlāk, turklāt nav noteikts, kādu tieši informāciju un kādu laika periodu šis plāns ietvers. Kādi kvalitātes kritēriji, vadlīnijas vai standarti savā darbā būs jāizpilda, lai slimnīcas iekļūtu kartē un tajā paliktu.

Jāatzīmē ir pašvaldību vēlēšanu tuvošanās, kas, iespējams, likušas arī šos datumus pārvirzīt, - bet vai Saeimas vēlēšanas neliks atkal pārskatīt datumus? Mazsvarīgs nav fakts, ka pašvaldībām būs reāli zaudējumi - gan kā uzņēmumu (slimnīcu) vērtību kritums bez valsts pasūtījuma, bezdarba draudi un ienākuma nodokļa kritums savā teritorijā.

Savukārt par farmācijas nozares ietekmes mazināšanu vai medikamentu cenu samazināšanu Čakša atšķirībā no saviem Lietuvas kolēģiem vispār nerunā, - kaut tie ir izstrādājuši veselu pasākumu plānu, kā medikamentus iedzīvotājiem padarīt pieejamākus.

Bardaks pakalpojumu apmaksā skaidri redzams Rīgas dzemdību nama dumpī, kur pati Čakša iesaka brīvi interpretēt Nacionālā veselības dienesta maksāto pakalpojuma tarifu, novirzot vairāk algām, mazāk kaut kam citam.

Netiek vērtēts arī Rīgas dzemdību nama menedžments, kur puse no darbiniekiem nav saistīti ar medicīnu un liela daļa - tai skaitā izremontētās - telpu stāv tukšas. Vadība nav mācējusi attīstīt papildu pakalpojumus, bet strādājusi padomju laika stilā, uzturot šauru profilu. Tas gan netraucēja nu jau bijušo dzemdību nama vadītāju I. Kreicbergu bez konkursa iecelt par Stradiņa slimnīcas vadītāju no Čakšas puses kā, viņasprāt, vislabāko kandidātu.

Tieši tādēļ, ka nav nekas izdarīts, arī slaidi par padarīto veselības aprūpē ir ļoti pieticīgi, un konkrēti ministres Čakšas nopelns tur nav nekāds. Tieši reformām tika novirzīts 1% no budžeta deficīta, bet VM tās nespēj uzrādīt, - jo ne jau pakalpojumu skaita pieaugums saskaņā ar esošo tarifu ir reforma. Arī Ingrīda Circene rādīja šādus slaidus, - tas nozīmē, ka reforma jau ir ar vecuma piegaršu.

Saeimā iesniegtie 10 000 paraksti par 10 miljonu eiro novirzīšanu jaunākajiem medikamentiem saplūst ar 12 miljoniem, ko iedala VM un nosauc par jauna plāna izstrādāšanu. Beidzot veikt C hepatīta ārstēšanu ar jauniem, efektīviem medikamentiem - tā ir reforma? Varbūt vajag vienoties, ka jebkura novitāte vai dokuments no VM puses jau tiek saukti par reformām, - tad vismaz būs skaidrs, ka neko būtisku nav ko gaidīt. Vienīgā reforma, ko gaida, ir medicīnas finansējuma avota reforma, kas garantēs milzīgu līdzekļu pieaugumu un pietiks visiem.

Kučinskis, pieņemot Rīcības plānu, stingri noteica, ka, ja darbi netiks veikti atbilstoši plānam un termiņiem, ministriem būs jāpamet amati, bet par to, ka paklusām pārcels termiņus, runa gan nebija. Redzēsim, cik ilgi ZZS piekops šādu taktiku arī citās jomās un kā tiks galā ar skaļi pieteikto nodokļu reformu, kur termiņus tik viegli pārcelt nevarēs.

Seko mums