Kučinski interesē tikai budžeta pieņemšana, bet ne savas valsts iedzīvotāju veselības aprūpes uzlabošana
Pietiek lasītājs27.08.2017.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Jau tūlīt klāt būs 1. septembris, kad Veselības ministrijai (VM) bija jābūt gatavam un jāiesniedz jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, taču jau šobrīd var teikt, ka termiņi tiek pārlikti un nu jau tas varētu būt oktobris. Nav brīnums, ka tas tā notiek, jo veselības ministre Anda Čakša visu savu amata laiku nav izcēlusies ar augstām darba spējām, savlaicīgi risinātiem jautājumiem, lēmumiem vai vispār to, ko varētu saukt par labu ministres darbu. Līdzīgi kā savās iepriekšējās darbavietās – slimnīcu valdēs vairāk dara citi, nevis pati, un tad nav, ko sevi pārpūlēt, tikai alga valsts medicīnas aprūpes iestādēs „komplektā” sasniedza 150 000 eiro gadā salīdzinoši ar šobrīd necilajiem pāris tūkstošiem mēnesī
Jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums aptver finanšu plūsmu veselības jomā, taču nav pieejami aprēķini vai prognozes par reālajiem ieguvumiem un riskiem dažādos aspektos. Patiesībā ir dīvaini, ka VM mājas lapā ir rakstīts - galvenais ministrijas uzdevums ir izstrādāt un īstenot valsts politiku sabiedrības veselības nodrošināšanai veselā vidē, veicinot profilaksi, popularizējot veselīgu dzīvesveidu, kā arī radot nosacījumus, lai iedzīvotāji saņemtu izmaksu efektīvus, pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.
Šobrīd A.Čakša rada nosacījumus, lai 300 000 Latvijas iedzīvotājiem padarītu nepieejamus veselības pakalpojumus, kur par veselības pakalpojumu uzlabojumiem vai kvalitāti sistēmā līdz šim nav iesniegti nekādi vērā ņemami priekšlikumi un normatīvie akti.
VM tieši tāpat kā viss valsts aparāts tiek uzturēta no nodokļu naudas, un visiem tiek maksāts gan ienākumu nodoklis, gan sociālais nodoklis un vēl piepirkta privāta veselības apdrošināšana, un viss valsts aparāts iekļaujas jaunajā A.Čakšas modelī kā personas, kas saņems visu valsts garantēto veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Tiesa, jāsaka, ka pēc pieejamās informācijas arī šis grozs nebūs tik plašs kā šobrīd un daļa pakalpojumu var atrasties ārpus tā, līdz ar to par tiem būs jāmaksā pilna cena vai jāpērk privāta apdrošinātāju veselības polise. Maksāt par medicīnu gan lielākā daļa iedzīvotāju jau ir pieraduši, jo vairāk nekā 40 % no visas medicīnas apritē esošās naudas ir iedzīvotāju līdzmaksājumi vai pakalpojumi par pilnu cenu visām vecuma grupām...
Lasot VM sagatavotos dokumentus, rodas jautājums, kas mūsu valstī tiek saprasts ar vārdiem „neatliekamā palīdzība”, jo ne tikai dažādās veselības iestādes, bet pat vienā pacientiem ar vienādiem simptomiem uzņemšanas nodaļā tiek sniegta dažāda palīdzība, kas bieži atkarīga nevis no stāvokļa nopietnības, bet gan kvotu izpildes dotajā mēnesī – līdzīgos saslimšanu gadījumos viens saņem rēķinu no uzņemšanas nodaļas par izdarītām analīzēm, sniegto konsultāciju un nozīmētām rekomendācijām turpināt veikt izmeklējumus ambulatori, jo ir sūdzības, turpretī citam ir iespēja doties uz nodaļu, kur gan arī vēlāk saņem rēķinu par gultas dienām un manipulācijām, kas bieži pašā slimnīcā ir jāgaida rindā, jo izmeklējumi un speciālists ir pieejami tikai dažas stundas darba dienās.
Kaut arī valdības rīcības plāns paredzēja izstrādāt vismaz vadlīnijas, ja ne standartus, tadējādi garantējot visiem pacientiem vienādu aprūpi un ārstēšanas pieeju, tas nav izdarīts, nemaz nerunājot par kvalitātes sistēmu, kas šo procesu uzraudzītu. Tagad katram ārstam ir sertifikāts, un katrs ārstē, kā grib. Turklāt ir jāmaksā pilna cena par neatliekamo palīdzību uzņemšanas nodaļā, kaut palīdzību sniedz māceklis - rezidents, kas principā neatbild par neko.
Nesenais Valsts kontroles revīzijas ziņojums parādīja, ka arī primārajā aprūpē ģimenes ārsti strādā ļoti atšķirīgi – daži veic manipulācijas, daži nē, citi sūta pie speciālistiem krietni vairāk nekā vidēji ES, citi atkal sūta, bet pacienti neapmeklē. Ja jau šobrīd VM nespēj noteikt konkrētu primārās medicīnas apjomu, kur nav skaidrs, kā kompetencē ir izņemt pēcoperācijas šuves – ģimenes ārsta vai ķirurga, tad jaunais likums šādas nianses nerisina vispār. Tikai VM neredz, ka aiz katra gadījuma ir konkrēts cilvēks, kurš griežas pie mediķiem, jo ir problēmas ar veselību un paša spēkiem tikt galā nevar, kas var novest pie neatgriezeniskam sekām.
Ir dīvainas premjera Māra Kučinska bažas nevis par savas valsts iedzīvotājiem, kā uzlabot veselības aprūpi, pieņemot jaunu regulējumu, bet - vai jaunais likums neietekmēs valsts budžeta apstiprināšanu un vai nez kādu iemeslu dēļ bijušais ZZS pārstāvis Raimonds Vējonis varētu tieši dēļ šī likuma atdot budžetu Saeimā, kas nozīmētu neuzticību valdībai.
Neviens nesatraucas par sliktajiem veselības rādītājiem valstī, nespēju nodrošināt pilnīgu un pieejamu bezmaksas aprūpi bērniem, vājo valsts slimnīcu darba organizāciju, kurām tiek novirzīta gandrīz puse veselības budžeta, bet vienīgais, kas izskan - ir jānodrošina mediķu algas. Par to, ka valstī netiek maksāti nodokļi, atbildīgi ir darba devēji, kas tagad ar savu Latvijas Darba devēju konfederāciju ir iezīmējušies kā galvenais virzītājspēks visiem procesiem valstī, tikai gan – sev vēlamā virzienā. Ja ir vāja valdība, tad vara netiek zaudēta, to paņem sev kāds stiprāks un izmanto savās interesēs, - tas nav nekas jauns. Šādu izveicību ir izrādījušas vairākas uzņēmēju biedrības, kas nu jau vēlas ietekmēt gandrīz visas jomas valstī, tai skaitā veselības aprūpes uzraudzību.
Iedzīvotāju intereses tautas kalpi liekas aizmirsuši, cilvēki jūtas nedroši par savu iespēju izdzīvot, jo nu jau mēs maksājam par pilnīgi visu – par sliktu augļu un dārzeņu ražu, jo cenas ir par pusi augstākas nekā pērn, par visaugstākajām sviesta cenām Eiropā, drīz maksāsim par plūdiem Latgalē, jo sējumi nav apdrošināti, par dubultām OCTA cenām, par pilnīgi visu, ja gribam dzīvot savā valstī un runāt savā valodā. Šī cena ar katru gadu pieaug, diemžēl pretī netiek saņemts nekas...
Foto no valmieraszinas.lv
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
