Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Divu dienu laikā Ministru prezidents Māris Kučinskis nav spējis paskaidrot ne to, kā ir aprēķināti trešdienas rītā televīzijā izziņotie dati par 50 miljoniem eiro, kas neesot nomaksāti nodokļos „auto tirdzniecības shēmās”, ne to, kur ar tiem var iepazīties un kāda tad ir viņa pieminēto „shēmu” būtība

„Auto tirdzniecības shēmās, izmantojot "ss.lv" platformu, nodokļos nav nomaksāti 50 miljoni eiro, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS),” – šādi premjera paziņojumu trešdienas rītā atspoguļoja aģentūra LETA.

Jau drīz pēc šī paziņojuma Kučinska preses sekretārs, kādreizējais žurnālists Andrejs Vaivars pavēstīja, ka „nedaudz pārpratums” un ka patiesībā „50 miljoni gadā netiek nomaksāti auto tirdzniecības shēmās kopumā”. Taču ne uz vienu citu jautājumu saistībā ar Kučinska paziņojumu nespēja atbildēt ne pats tā izteicējs, ne arī viņa preses sekretārs.

Premjeram saistībā ar viņa publisko paziņojumu un tajā minēto iespaidīgo summu tika lūgts precizēt - par kādu laika periodu ir runa un kāpēc Ministru prezidents neminēja šo laika periodu, kā tieši ir veikti aprēķini, kas uzrādījuši tieši šādu summu, kas tos veicis, kad, pēc kādas metodikas, kāda ir trīs biežāk izmantoto shēmu būtība un kā tieši katrā no šīm shēmām ir tikusi izmantota "ss.lv platforma"?

Tāpat Kučinskim tika lūgts atbildei pievienot attiecīgo informācijas apkopojumu, no kura viņš kā Ministru prezidents ir smēlies šo informāciju, bet, ja gadījumā šim apkopojumam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, minēt dokumenta nosaukumu, personu, kas noteikusi šo statusu, statusa noteikšanas pamatojumu un šī statusa termiņu.

Līdz ar šiem precizējošajiem jautājumiem tika izteikta cerība, ka, „tā kā Ministru prezidents šo informāciju sniedza personiski un publiski, nebūs ne mazāko problēmu atbildēt uz šiem precizējošajiem jautājumiem”.

Taču ir izrādījies, ka precizēt sniegto informāciju pašreizējam valdības vadītājam ir nevis problemātiski, bet vienkārši neiespējami, - no viņa preses pārstāvja reakcijas izrietēja, ka patiesībā Kučinskim nekādi šādi dati vispār nav bijuši un ka skaitli „50 miljoni” viņš vienkārši padzirdējis no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

„Par to premjeru informēja VID vadību. Līdz ar to dažādas detaļas arī pareizāk būtu prasīt VID,” – tas ir viss, ko uz precizējošajiem jautājumiem Kučinska vārdā ir spējis atbildēt viņa preses sekretārs. Savukārt VID uz gandrīz identiskiem jautājumiem jau divas dienas „gatavo atbildes”.

Tas, ka premjers nav spējīgs sniegt izsmeļošus skaidrojumus, no kurienes un kādā veidā ņemti publiski nosauktie iespaidīgie skaitļi, nav pārsteidzoši: vēl tikai dienu iepriekš VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, tāpat neminot neko konkrētāku, izteicās pat par izkrāptiem un valsts nesaņemtiem 100 miljoniem eiro auto shēmu rezultātā, bet nu, kā redzams, skaitlis jau divreiz samazinājies.

Tikmēr Neatkarīgā Rīta Avīze ceturtdienas rītā atgādināja: „Vēl 2015. gada pavasarī Valsts ieņēmumu dienests publiskā pasākumā solīja, ka autošeptmaņu labajai dzīvei tūliņ tiks pielikts punkts. Veiksmīgi aizklapējis ciet 775 kaktu autoservisus, VID grasījās izpurināt Rumbulu un visus pārējos autosalonus – attiecīgi slēgt vai piespiest iznākt laukā no pelēkās ekonomikas. Taču sludinājumu portāla ss.lv slēgšanas skandāls ir apliecinājums tam, ka no šā plāna nekas nav izdevies.”

Savukārt VID nevēlējās ne atklāt attiecīgo informācijas apkopojumu, no kura Ministru prezidents varētu būt smēlies šo informāciju, ne arī – gadījumā šim apkopojumam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss – minēt dokumenta nosaukumu, personu, kas noteikusi šo statusu, statusa noteikšanas pamatojumu un šī statusa termiņu. Tāpat VID arī atteicās atklāt „VID izmantotās zaudējumu aprēķina metodoloģijas”. Toties uz citiem arī Kučinskim uzdotajiem jautājumiem VID atbildes tika sniegtas – publicējam tās pilnībā:

1) par kādu laika periodu ir runa?

VID provizorisks novērtējums iespējamiem nodokļu zaudējumiem no vieglo automašīnu tirdzniecības portālā ss.lv izvietotajiem sludinājumiem gada laikā ir 49,3 milj. EUR, kas iekļauj sevī zaudējumus PVN, IIN, VSAOI un UIN maksājumiem.

2) kā tieši ir veikti aprēķini, kas uzrādījuši tieši šādu summu? Kas tos veicis, kad, pēc kādas metodikas? Kā tie saskan ar VID pašreizējās ģenerāldirektores iepriekš publiski minētajiem skaitļiem?

Lai aprēķinātu provizoriskos nodokļu zaudējumus, var tikt izmantoti dažādi avoti, piemēram, tiešie dati, kas raksturo uzskaites neatbilstības; trešo pušu informācija par risku; kontrolē atklāto riska gadījumu profilēšana; vispārējā statistika; normatīvā akta analīze; ekspertu viedokļi, netiešie dati par faktiem, kas saistīti ar pētāmo parādību utt.

Veicot zaudējumu novērtējumu konkrētajā gadījumā, tika izmantota statistika par portālā www.ss.lvpublicētajiem sludinājumiem par vieglo automašīnu pārdošanu 2017.gada pirmajos četros mēnešos, atlasot datus par automašīnām, kuru pārdošanas vērtība nav mazāka par 5 tūkst. EUR, iekļaujot tikai unikālu piedāvājumu vērtības.

Nosakot iespējamo zaudējumu summu, VID izmantoja vairākus datu avotus un ekspertu viedokļus:

- Pēc Auto asociācijas ekspertu viedokļa, nelegāli pārdoto lietoto automašīnu īpatsvars Latvijā ir 80%;

- Sludinājumos izvietoto transportlīdzekļu pārdošanas koeficients ir 60% (VID ekspertu viedoklis, kas balstīts uz portālā ilgstoši pieejamo sludinājumu īpatsvaru);

- Veicot nedeklarētā apgrozījuma novērtējuma transformāciju nodokļu zaudējumos, tika veikts pieņēmums, ka nedeklarētajām auto tirdzniecības transakcijām veidotos līdzīgs nodokļu slogs kā legālajam auto tirgum.

Ņemot vērā analīzes un zaudējumu aprēķina metožu dažādību, kā arī zaudējumu novērtēšanas procesa tiešo saikni ar nodokļu pakļaušanas riska vadības procesu, publiski nav pieejama informācija par VID izmantotajām zaudējumu aprēķina metodoloģijām.

3) kāda ir trīs biežāk izmantoto shēmu būtība? kā tieši katrā no šīm shēmām ir tikusi izmantota "ss.lv platforma"?

Kā jau publiskajā telpā ir izskanējis, tirgū ir sastopamas trīs biežāk izmantotās “shēmas”, kuru būtība galvenokārt ir atkarīga no tā, vai tajās kā auto pārdevējs un pircējs ir iesaistītas juridiskas un/vai fiziskas personas.

Viena no biežāk sastopamajām shēmām ir tāda, ka juridiska persona Vācijā pārdod auto fiziskai personai Latvijā. Tā savukārt nereģistrē šo auto Latvijā, bet gan pārdod  tālāk jau citai fiziskai personai, kura to reģistrē CSDD, norādot, ka pati ir iegādājusies Vācijā.

Kā noprotams, šādas shēmas rezultātā attiecīgā persona (kura pārdod auto) nodokļus no gūtā ienākuma nesamaksā.

Otra sastopamā shēma ir šāda. Auto ieved no citas valsts, iegādājoties no juridiskas personas (bez PVN), un tās tiek turētas fiktīva Latvijas uzņēmuma krājumā (bez PVN), taču patiesībā auto tirgo tieši pircējam Latvijā (bez PVN). Pirkuma līgumā tiek norādīts, ka auto iegādājas Latvijas pircējs, pats atvedot auto tieši no, piemēram, kāda Vācijas privātā īpašnieka. Savukārt, iegādes līgumi, kas tiek iesniegti CSDD, ir fiktīvi.

Šī ir viena no izplatītākajām shēmām, kas tiek pielietota tieši dārgāku lietoto auto tirdzniecībā, jo ļauj izvairīties no PVN samaksas, automātiski padarot auto par PVN tiesu lētākus tirgū, salīdzinājumā ar godīgu komersantu piedāvāto.

Trešā shēma tiek īstenota, fiktīvi piemērojot PVN likuma 138.pantu kā komisijas darījumu lietotām precēm no privātpersonas, kaut gan patiesībā preces ir pirktas no juridiskas personas, un tām PVN ir jāpiemēro. Tādā veidā tiek tirgotas automašīnas bez PVN.

Piemēram, komersants ieved automašīnu no Vācijas par 10 000 EUR, pārdod par 12 000 EUR, jāsamaksā PVN 21 %, t.i. - EUR 2172.89. Taču SIA dokumentos norāda, ka pārdod auto, piemērojot īpašu režīmu un tad PVN veido 347,11 EUR, jo tiek aprēķināts no starpības, t.i. (12 000 EUR – 10 000 EUR) : 1,21= 1652,89 EUR,  1652,89 EUR x 21 % = 347,11 EUR. Tādējādi nesamaksātais nodokļu apjoms pie tikai šāda viena darījuma ir 2172.89 EUR.

Šādas shēmas arī pārsvarā izmanto negodprātīgie auto tirgotāji, izvietojot sludinājumus interneta vietnēs, tajā skaitā ss.lv. Tas viņiem dod iespēju zināmā mērā saglabāt savu anonimitāti, jo sludinājumos tiek publicēts tikai tālruņa numurs un attiecībā uz automobiļu sludinājumiem nav redzams arī e-pasts (tiek piedāvāta tikai iespēja tiešsaistē nosūtīt ziņu pārdevējam).

Ņemot vērā, ka pircējs pārsvarā ir fiziskā persona, kuru interesē auto ar iespējami lētāko cenu, nevis tās pārdevējs, tas ļauj pārdevējam palikt anonīmam. Līdzšinējā pieredze arī liecina, ka pircējs neatceras vai nesniedz informāciju par auto pārdevēju, ar kuras palīdzību to varētu identificēt. Savukārt dokumentos, kas tiek iesniegti CSDD, reģistrējot auto, ir norādīta jau pavisam cita informācija. Tādā veidā interneta sludinājumu vietnes tiek izmantotas, lai negodprātīgie pārdevēji slēptu savu identitāti. Un tas nozīmē, ka tikai portāla rīcībā ir ziņas gan par IP adresēm, gan arī par personu, kas sludinājuma izvietošanu ir apmaksājusi, kā arī par citiem šīs personas izvietotajiem sludinājumiem.

Kā jau iepriekš minēts, šādu shēmu rezultātā attiecīgā persona (kura pārdod auto) nodokļus no gūtā ienākuma nesamaksā, kā arī neuzņemas nekādu atbildību par pārdotā auto tehnisko stāvokli, kvalitāti, drošību u.c. būtiskiem aspektiem.” 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...