Iesaki rakstu: 
A/s Latvijas kuģniecība tiešām sāk izslīdēt no Aivara Lemberga ietekmes sfēras - otrdien daži Uzņēmumu reģistra (UR) pieprasītie formālie labojumi piektdien ekstremāli notikušās akcionāru sapulces lēmumos tika izdarīti, un izmaiņas uzņēmuma padomē un valdē, ar kurām posteņus tajās zaudē "Lemberga cilvēki", ir reģistrētas.
Vajadzēja novilcināt laiku
Jau pirmdienas priekšpusdienā kuluāros runāja, ka, lai novilcinātu laiku, UR pirmdien, lemjot par LK akcionāru sapulces reģistrēšanu, atradīšot sīkumus, pie kuriem „piekasīties”. Ap pieciem, kad UR lēmumu paziņoja, kuluāros runātais apstiprinājās: valsts notārs konstatēja sīkas, pēc satura nebūtiskas detaļas, kam saskaņā ar speciālistu vērtējumu parasti nekāda uzmanība netiekot pievērsta, – neuzrakstītu viena valdes locekļa adresi un neieliktu divpunkti.
Šo UR valsts notāra norādīto trūkumu novēršanai LK akcionāru sapulces dokumentos tika dots laiks līdz 19. februārim, taču bija noprotams, ka tie tiks novērsti nekavējoties, lai jau otrdien dokumentus atkārtoti iesniegtu UR. Jau otrdien UR izmaiņas LK padomē un valdē arī ir reģistrējis.
Iepriekš tika izteiktas šaubas, ka ar Lemberga ietekmi saistīti juristi UR varētu iesniegt kādu jaunu dokumentu – policijas vai tiesas lēmumu par pārreģistrācijas aizliegumu, kas UR liegs pieņemt lēmumu. Tad varētu saglabāties līdzšinējā situācija, kad LK ir divas valdes un padomes un ir strīds par to, kura no tām ir leģitīma.
UR, kuram jāreģistrē izmaiņas LK padomē, darbojas Vienotības pārstāvja, tieslietu ministra Aigara Štokenberga pārraudzībā. Viņš Pietiek nekādus komentārus par gaidāmo lēmumu un tā politiskajām sekām nevēlējās sniegt, uzsverot, ka UR savus lēmumus pieņem neatkarīgi. Jautāts, vai gadījumā, ja izmaiņas LK tiks apstiprinātas, tas nesarežģīs attiecības koalīcijā, Štokenbergs atgādināja, ka „Lembergs jau nav akcionārs un viņš akcionāru sapulcē nepiedalījās”.
Kā Pietiek norādīja kāds informēts avots, UR pirmdien pieņemtais lēmums, lai gan neietver piektdien notikušās LK akcionāru sapulces atzīšanu par notikušu, juridiski tomēr uzskatāms par tās atzīšanu. Līdz šim UR ir turējies pie tāda likuma normu tulkojuma, kas ļāvis LK saglabāt Lembergam izdevīgo spēku samēru. UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis šonedēļ atrodas slimības atvaļinājumā.
ZZS varētu atspēlēties
Tas, ka ZZS patronam Lembergam izšķirošais UR lēmums par izmaiņu reģistrēšanu LK padomē bija gaidāms tieši dienā, kad Saeima lēma par 2011. gada budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā, parlamentā budžeta balsojuma gaidīšanai piešķīra papildu nervozitāti.
Debates par budžetu ieilga, un bija skaidrs, ka gala balsojums notiks jau pēc pulksten 17, kad UR līdz ar darba laika beigām paziņos lēmumu par LK. Kuluāru runas, ka UR pirmdien galīgo lēmumu nepieņems, radīja pārliecību, ka ZZS tomēr nobalsos par budžeta pieņemšanu. „Mēs esam laimīgi, ka [UR] gala lēmums būs rīt,” pirmdienas pēcpusdienā īsi pirms pulksten 17 Pietiek atzina kāds vadošs Vienotības politiķis ar nosacījumu, ja netiks oficiāli citēts.
Balsojums par budžetu notika īsi pēc pulksten 19, un par tā pieņemšanu disciplinēti nobalsoja visi zaļo zemnieku deputāti. 2011.gada budžetu pieņēma ar 54 valdošās koalīcijas – Vienotība + ZZS – balsīm.
Tomēr jau budžeta debašu gaitā pirmdien ZZS sāka raidīt signālus, ka varētu nenobalsot par grozījumiem 2011.gada budžetā, kas, visticamākais, būs nepieciešami drīz pēc tā pieņemšanas.
„Vēl jau par budžeta grozījumiem ir jānobalso,” pirmdien Saeimas kuluāros zīmīgi izmeta ZZS lēmumu pieņēmējiem pietuvinātais Kārlis Boldiševics, kad Pietiek viņam kā LK līdzšinējam padomes loceklim pajautāja, vai viņš cer saglabāt šo amatu.
Šī replika piešķir citu saturu ZZS pāris stundu vēlāk Saeimas frakcijas līdera Augusta Brigmaņa izteiktajam brīdinājumam, ka Valda Dombrovska valdībai var nebūt zaļo zemnieku balsu, ja sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem tiks panākta vienošanās par budžeta grozīšanu 2011. gada sākumā, meklējot, kā deficītu konsolidēt vēl par papildu 50 miljoniem latu.
To, ka Lemberga kontrolētā ZZS pirmdien izvēlējās raidīt publiskus signālus par draudiem budžeta grozījumu pieņemšanai, iespējams, var tulkot arī kā zīmi, ka nekāda aizkulišu politiskā vienošanās par LK nav panākta.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
