Kukuļņēmējs Štrams nodibinājis mākslas projektu fondu un meklē naudu
PIETIEK04.03.2018.
Komentāri (16)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
canny
05.03.2018. 11:49terminju atseedeeja, savu sodu sanjeemaa, - lai njemaas tagad. galvwnais - lai idziivo godiigi un taadaa gdiijumaa noveelu, lai viss izdodas!
rokoko
05.03.2018. 11:08Vai tas, ka viņš ir bijis cietumā, nozīmē to, ka vairs dzīvē neko nedrīkst darīt? Viņš piespriesto sodu ir nosēdējis, viss, punkts, kāpēc tagad viņam karināt birku - kukuļņēmējs? Katram ir tiesības atgriezties normālā dzīvē.
hh
05.03.2018. 07:40»
lieciet
cilvēkam mieru, viņš savu jau izcietis
Laiks zaudēts sēžot tagad atkal jāsaspringst uz piķi kur noslaukt.
100 gadei
04.03.2018. 23:15Āzis par dārznieku mākslas lietās. Tāds pats Leiškalns ar savu meitu jau ir priekšā, kur auni tur cirpēji un solītāji. Interesanti, kur tie arhitekta projekti?
Roberts B
04.03.2018. 19:46»
?
brīnos tikai par Vitu Liberti.. kā ar šitādu blēdi
Jūs laikam absolūti neziniet Vitu Liberti!
nu patik meiteneem
04.03.2018. 16:26»
?
brīnos tikai par Vitu Liberti.. kā ar šitādu blēdi
tetoveeti ''urkas''
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
