Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saimnieks dzīvo atbilstoši savai rocībai. Stingri uzmanot tēriņu nepieciešamību. Liekot lietā aprēķinus, ko var atļauties, ko ne, kas tērējams tagad, kas vēlāk un bez kā jāiztiek. Tā ir lietu kārtība, kas saprotama un pamatojama ikvienā saimniecībā, uzņēmumā, ģimenē, mikro, makro ekonomikā. Kur sava daļa darbam un iztikai, sava attīstībai, sava veselībai, izglītībai, mākslai un citam dvēseliskajam.

Kultūra nav saimnieka lieta?
Andris Upenieks 
Saimnieks dzīvo atbilstoši savai rocībai. Stingri uzmanot tēriņu nepieciešamību. Liekot lietā aprēķinus, ko var atļauties, ko ne, kas tērējams tagad, kas vēlāk un bez kā jāiztiek. Tā ir lietu kārtība, kas saprotama un pamatojama ikvienā saimniecībā, uzņēmumā, ģimenē, mikro, makro ekonomikā. Kur sava daļa darbam un iztikai, sava attīstībai, sava veselībai, izglītībai, mākslai un citam dvēseliskajam.
 Īsi sakot, saimnieks var atļauties tik, cik var atļauties, ar skaidru galvu uzmanot vajadzības un to secību, lai saimniekošana būtu gudra un kulturāla. Tā vajadzētu būt arī valstī. Bet valstī ziņo, ka Dziesmu svētkiem pietrūkst vēriena. Ka iedzīvotāju kļūst aizvien mazāk, bet estrādei jākļūst aizvien lielākai. Arī tai būvdarbu tāmē, kā jau tas valsts pasūtījumiem, iepirkumiem gluži piedienīgi, izskatās, ka rēķina summai vienas nulles par daudz.
Kurš gan tagad riskētu ar tādu tumsonību, teikdams, ka mums nevajadzēja būvēt Gaismas pili? Vajadzēja! Bet nevis pili, bet bibliotēku ar veselīgām un drošām grāmatu krātuvēm, ar mājīgām un ērtām lasītavām, modernām tehnoloģijām aprīkotu bibliotēku, nevis stikla kalnu ar restorānu, kura nosaukuma izdoma vien sapinas nekulturālajā, nemaz nerunājot par to, - kāda zīmuļa (velna) pēc nacionālajā gudrību krātuvē vajadzīgs restorāns? Saimnieka lieta prasa, kurš saimnieks būvē sev māju ar tukšu vidu, ar gaisa kubikmetriem, kuri jāapsilda tik un tā? Būvē ēku ar stikla sienām, jumtu, kas ziemā saldē, vasarā karsē un kvēpinās, būvē ēku, kura tik dārgi mazgājama no iekšpuses un ārpuses, būvē ēku, kas saimnieka makam nav viegli uzceļama un ir tik satriecoši smagi uzturama, ka jau tagad prasa 22 miljonus gluži jaunas ēkas remontiem…
Tas, ka kultūra allaž pabērna lomā, arī diez vai taisnība. Varbūt īstenība tur, ka saimnieks (valsts) ar kultūras (valsts) naudu nerīkojas kulturāli. Piemēram? Bibliotēka varēja paredzēt un tai bija jāparedz, ka jumtu knābās putni un ka superdārgās flīzes būs jālauž augšā, ja mezglus un komunikāciju mezglus sameistaro pa roku galam - gluži tāpat kā maximās ar šaušalīgām sekām… Kultūra ar savu (nodokļu maksātāju) naudu allaž uzvedas kulturāli, kad mērķis (naudīgu ambīciju izskatā) attaisno līdzekļus? Nu nē! Piemērus? Lūdzu! 
Kultūras centra vai ministrijas (kāda starpība?) atvēzienu tādā nozīmē, ka simtgades dziesmu un deju svētki nevar iztikt bez vairāk kā miljonu eiro vērta tautiska uzveduma, par kautrīgu un kulturālu nesauksi. Vēl vairāk, ja mērķi sapinas apšaubāmos līdzekļos. Tautiskā iecere ar to vien grūti iedomājama, ja senlatviešu gars jāietērpj stilizētā auduma matērijā, kas importējama no ārzemēm un šujama par naudu, kuras kultūras vadonībai nav… Toties Augstprātības kundze no ministrijas aizpļāpājas arī līdz demagoģijai: nu, ja dejotāji grib ietaupīt (ministres kundze negrib?), lai šuj paši… Vēl viens piemērs. Labi zināmajam deju virsvadītājam pēkšņi piedzimst ģeniāla (ie)doma – jāizrauj no zemes daži tūkstoši dzīvu eglīšu ar visām saknēm, tādām pašam dzīvām jānodīrā āda, un tikai ar tādu oriģinālu pieeju dejā būs redzama vien pašam pārcilvēkam saprotama enerģija, simbolika, kas bez ādu maukšanas nav iespējama… Un kā ar domāšanu dziļumā un plašumā, ja doma pat nesniedzas līdz tam, ka arī sponsoru nauda, kas izmesta vējā, ir valsts nauda, kas, ieguldīta ekonomikā, pildītu valsts budžetu, no kuras pārtiek arī kultūra, ja uzvedas kulturāli…
Vai kultūras gudrībai nav jāizsver savas darbošanās rocība un kārtība, nevis jāizslejas pazemotās un apvainotās stājā, kura tik ērta ar apnikušo – mēs prasām, mums nedod, mūs nesaprot!? Pašai valstij arī beidzot jāatzīst, ka no miljonu vērtiem svētkiem, kuri mums notiek vienā laidā, kulturāla summa jāatvēlē jumtiem, griestiem, grīdām, stutēm, mutēm, atsakoties no tā salūta, no tā ūdens ekrāna, no tā tēriņu krāna un no tām svētku plaukšķenēm, kuras nevar atļauties Saimnieks nevienā ģimeniskā, nevienā valstiskā nozarē. Saimnieka prioritāte ir saimniekošanas rocība un kultūra, nevis tukši, dārgi un banāli blīkšķi debesīs. 

Īsi sakot, saimnieks var atļauties tik, cik var atļauties, ar skaidru galvu uzmanot vajadzības un to secību, lai saimniekošana būtu gudra un kulturāla. Tā vajadzētu būt arī valstī. Bet valstī ziņo, ka Dziesmu svētkiem pietrūkst vēriena. Ka iedzīvotāju kļūst aizvien mazāk, bet estrādei jākļūst aizvien lielākai. Arī tai būvdarbu tāmē, kā jau tas valsts pasūtījumiem, iepirkumiem gluži piedienīgi, izskatās, ka rēķina summai vienas nulles par daudz.

Kurš gan tagad riskētu ar tādu tumsonību, teikdams, ka mums nevajadzēja būvēt Gaismas pili? Vajadzēja! Bet nevis pili, bet bibliotēku ar veselīgām un drošām grāmatu krātuvēm, ar mājīgām un ērtām lasītavām, modernām tehnoloģijām aprīkotu bibliotēku, nevis stikla kalnu ar restorānu, kura nosaukuma izdoma vien sapinas nekulturālajā, nemaz nerunājot par to, - kāda zīmuļa (velna) pēc nacionālajā gudrību krātuvē vajadzīgs restorāns? Saimnieka lieta prasa, kurš saimnieks būvē sev māju ar tukšu vidu, ar gaisa kubikmetriem, kuri jāapsilda tik un tā? Būvē ēku ar stikla sienām, jumtu, kas ziemā saldē, vasarā karsē un kvēpinās, būvē ēku, kura tik dārgi mazgājama no iekšpuses un ārpuses, būvē ēku, kas saimnieka makam nav viegli uzceļama un ir tik satriecoši smagi uzturama, ka jau tagad prasa 22 miljonus gluži jaunas ēkas remontiem…

Tas, ka kultūra allaž pabērna lomā, arī diez vai taisnība. Varbūt īstenība tur, ka saimnieks (valsts) ar kultūras (valsts) naudu nerīkojas kulturāli. Piemēram? Bibliotēka varēja paredzēt un tai bija jāparedz, ka jumtu knābās putni un ka superdārgās flīzes būs jālauž augšā, ja mezglus un komunikāciju mezglus sameistaro pa roku galam - gluži tāpat kā maximās ar šaušalīgām sekām… Kultūra ar savu (nodokļu maksātāju) naudu allaž uzvedas kulturāli, kad mērķis (naudīgu ambīciju izskatā) attaisno līdzekļus? Nu nē! Piemērus? Lūdzu! 

Kultūras centra vai ministrijas (kāda starpība?) atvēzienu tādā nozīmē, ka simtgades dziesmu un deju svētki nevar iztikt bez vairāk kā miljonu eiro vērta tautiska uzveduma, par kautrīgu un kulturālu nesauksi. Vēl vairāk, ja mērķi sapinas apšaubāmos līdzekļos. Tautiskā iecere ar to vien grūti iedomājama, ja senlatviešu gars jāietērpj stilizētā auduma matērijā, kas importējama no ārzemēm un šujama par naudu, kuras kultūras vadonībai nav… Toties Augstprātības kundze no ministrijas aizpļāpājas arī līdz demagoģijai: nu, ja dejotāji grib ietaupīt (ministres kundze negrib?), lai šuj paši… Vēl viens piemērs. Labi zināmajam deju virsvadītājam pēkšņi piedzimst ģeniāla (ie)doma – jāizrauj no zemes daži tūkstoši dzīvu eglīšu ar visām saknēm, tādām pašam dzīvām jānodīrā āda, un tikai ar tādu oriģinālu pieeju dejā būs redzama vien pašam pārcilvēkam saprotama enerģija, simbolika, kas bez ādu maukšanas nav iespējama… Un kā ar domāšanu dziļumā un plašumā, ja doma pat nesniedzas līdz tam, ka arī sponsoru nauda, kas izmesta vējā, ir valsts nauda, kas, ieguldīta ekonomikā, pildītu valsts budžetu, no kuras pārtiek arī kultūra, ja uzvedas kulturāli…

Vai kultūras gudrībai nav jāizsver savas darbošanās rocība un kārtība, nevis jāizslejas pazemotās un apvainotās stājā, kura tik ērta ar apnikušo – mēs prasām, mums nedod, mūs nesaprot!? Pašai valstij arī beidzot jāatzīst, ka no miljonu vērtiem svētkiem, kuri mums notiek vienā laidā, kulturāla summa jāatvēlē jumtiem, griestiem, grīdām, stutēm, mutēm, atsakoties no tā salūta, no tā ūdens ekrāna, no tā tēriņu krāna un no tām svētku plaukšķenēm, kuras nevar atļauties Saimnieks nevienā ģimeniskā, nevienā valstiskā nozarē. Saimnieka prioritāte ir saimniekošanas rocība un kultūra, nevis tukši, dārgi un banāli blīkšķi debesīs. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...