Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras ministrija viltus pētījumu (pseidozinātnes) popularizēšanas ietvaros uzsākusi kārtējo naudas apgūšanas kampaņu – “viltus ziņas ir lipīgas”.

Kampaņas ietvaros izveidoti vairāki videorullīši, grafiki, slaidi, ieteikumi un citi uzskates materiāli, kuriem it kā vajadzētu sniegt pamācības - kā atpazīt viltus ziņas un kā tās atšķirt no patiesām. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, uzreiz pateikšu - absolūta pseidoinformatīva draza, par kuru, ja ieinteresētam pasūtītājam būtu jāmaksā no savas kabatas, neviens nemaksātu pat eirocentu. Pilnīgs bezjēgas bulšits.

Lai saprastu, kāds ir šo uzskates materiālu līmenis, atliek kaut dažas sekundes paskatīties galveno videorullīti, kur divi seniori sēž pie galda un fonā pa televizoru rāda it kā ziņas, kurās kariķēta diktore viegli izsmējīgā intonācijā stāsta, ka zinātnieki noskaidrojuši, ka zeme esot plakana. Pilnīgai stila tīrībai trūkst tikai aizkadra smieklu. Citādi viss atbilst labākajiem filmu franšīzes “Dumjš un vēl dumjāks” standartiem.

Naudas apguvējiem, kas šo kampaņu veido, protams, licies, ka viss ir pilnīgā kārtībā. No naudas apgūšanas viedokļa droši vien tā arī ir. Taču, ņemot vērā pašas problēmas nopietnību, šo kampaņu ir lietderīgi izvērtēt rūpīgāk. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tāda patiesi būtu nepieciešama. Tikai ar patiesu mērķi, nevis vienkārši kā naudas apgūšanas instruments.

Vispirms noskaidrosim mērķus. Minētajā videorullītī dezinformācija ir tik uzkrītoša, ka apmuļķot var tikai absolūtus plānprātiņus, kuriem neviena kampaņa saprātu neatgriezīs. Šāda pieeja skaidri liecina, ka ne jau dezinformētie seniori ir šīs kampaņas mērķauditorija.

Iedomāsimies kampaņu pret krāpniekiem, kuri ar dažādiem viltus solījumiem izkrāpj no padzīvojošiem cilvēkiem viņu uzkrājumus, īpašumus vai citus labumus. Un tagad brīdinājuma videofilmiņu, kurā pie seniora durvīm klauvē vīrietis garā lietusmētelī, dziļi pār acīm uzvilktu hūti, melnās brillēs un plānām, tumšām ūsiņām. Respektīvi, tieši tāds, kādu komiksu klišejās zīmē blēdi. Tas, ka viņš ir krāpnieks, viņam rakstīts uz pieres, un skaidrs, ka uz viņa āķa diez vai kāds uzķersies.

Visticamāk, reālajā dzīvē krāpnieks būs gluži citāds - laipns, uzticību viesošs, vienmēr izpalīdzīgs un savus nelāgos nodomus rūpīgi slēpjošs. Ja jūs patiesi gribat palīdzēt senioriem izbēgt no šādiem viltus labdariem/krāpniekiem, tad īpaši jāvērš uzmanība, ka iesākumā šie blēži var tēlot lielāko laipnības, iejūtības un izpalīdzības iemiesojumu. Vispirms viņi iegūst jūsu uzticību, un tikai pēc tam sākas ķibeles...

Līdzīgi būtu jāveido kampaņa pret viltus ziņām medijos, ja vien tāds būtu kampaņas veidotāju mērķis. Taču viņu mērķis ir pavisam cits. Acīmredzami tiek “atstrādāts numurs”, par kuru tiek saņemta ne pārāk liela, bet tomēr pietiekama atlīdzība, lai pievakarē varētu bezbēdīgi tviterī ierakstīt: gribēju tā kā iet uz sporta zāli, bet rezultātā atvēru “Prosecco”...

Ja būtu patiesa vēlme cīnīties pret dezinformāciju, tad videorullīša scenārijs varētu būt šāds. Sēž senioru pāris pie galda. Kundze dzer kafiju, kungs lasa grāmatu. Pēkšņi kundze satraukti iesaucas: “Gandrīz nokavējām! Ātri slēdz iekšā televizoru! Tūlīt Arnītis runās.” Ekrānā parādās TV3 diktors Arnis Krauze un stāsta par Cimdara “viltus sertifikātu”. Nākamajā kadrā viņu nomaina uzraksti “Naids!!!” ar trijām izsaukuma zīmēm dzelteni sārtu liesmu fonā un stāsts par Tukuma geja dedzināšanu. Šīs ir divas plašāko auditoriju sasniegušās Latvijas viltus ziņas, ko izplatīja mediji, kurus daudzi līdz tam uzskatīja par uzticamiem.

Diemžēl situācija ar tā dēvēto medijpratību ir pilnībā izgājusi ārpus tās loģiskajiem rāmjiem un pēc būtības zaudējusi jebkādu jēgu. Kāpēc? Tāpēc, ka viens no galvenajiem “medijpratības” balstiem ir pieņēmums, ka pastāv uzticami un neuzticami mediji. Ja informācija tiek publicēta un to atkārto uzticami mediji, tad tā it kā automātiski ir patiesa. Visu “medijpratības” mācību caurvij šī doma.

Taču, kā redzam jau pieminētajos “viltus sertifikāta” un “Tukuma dedzināšanas” gadījumos, šo dezinformāciju labprāt tiražēja arī tie mediji, kuri sevi gribētu dēvēt par “uzticamiem”. Te vietā atgādināt kādu ļoti svarīgu atziņu - jebkura subjekta (personas, iestādes, medija, valsts) būtību raksturo nevis pati kļūda (jo kļūdīties var katrs), bet gan reakcija uz kļūdu.

Ja Krauze, tiklīdz noskaidrojās, ka ziņa par Cimdara viltus sertifikātu ir viltus ziņa, būtu ar dziļu nožēlu atvainojies, tad varētu saprast - tas bija tikai nelāgs pārpratums, par ko pašam dezinformācijas izplatītājam kauns. Taču nekas tāds nenotika.

TV3 ziņu it kā atsauca, bet izdarīja to tā, ka neradās iespaids, ka viņi šo savu “lažu” no sirds nožēlo. Tas pats notika ar medijiem, kuri plaši un vienpusīgi atspoguļoja Tukuma dedzināšanas lietu. Tas liecina tikai par vienu - šos medijus nekādi vairs nevar uzskatīt par uzticamiem.

Jau pati “cīņa pret dezinformāciju” nozīmē, ka šie “cīnītāji” ir zaudējuši cīņu par patiesību un tagad “cīņas pret dezinformāciju” aizsegā cenšas ierobežot informācijas plūsmas, veidojot vienu, homogēnu, nepretrunīgu, bet no realitātes vairāk vai mazāk atrautu “patiesības” telpu. Šajā jaunajā realitātē pamatā patiešām ir patiesība, bet ne visa. Tur ir vieta tikai tai “patiesībai”, kura liegi iegulst šīs jaunradītās konstrukcijas rāmītī. Trakākais, ka arī tīri meli un puspatiesības, ja vien atbilst šim rāmim, tiek iejaukti kopējā informatīvajā rasolā.

Tas, ko tagad novērojam, nav nekas jauns. Šāda informatīvā politika savulaik jau bija Padomju Savienībā, kur pat ar speciāliem signāla traucētājiem (“zāģi”) slāpēja “naidīgās radiobalsis”. Tajā skaitā kādreizējo informatīvās tīrības etalonu BBC. Bija izveidota sterila informatīvā telpa, kur katra visnenozīmīgākā ziņa tika izlaista caur ideoloģisko filtru - atbilst vai neatbilst padomju “patiesības” standartiem.

Kad Gorbačova “glasnostj” politikas laikā šī informatīvās sterilitātes siena tika nojaukta, sabiedrību apvējoja nebijusi informatīvā brīvība. Tolaik likās, ka tāda brīvība ir cilvēcei pašsaprotama un nekas to vairs neapdraud. Iestājusies ilgi gaidītā visu veidu cenzūras aiziešana nebūtībā. Taču tā izrādījās tāda pati “viltus ziņa” kā Fukujamas “vēstures beigas”. Informācijas ideoloģiskā filtrēšana atgriezās ar jaunu sparu.

Latvijā šī filtra jēgu un faktisko spēku pirmā apjauta laikraksta “Diena” galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, kura izveidoja ideoloģiski ārkārtīgi izsvērtu, līdz briljanta gludumam noslīpētu informatīvo izdevumu. “Dienā” katram teikumam, pat sporta ziņām bija jāatbilst laikraksta ideoloģiskajam uzstādījumam. Nevarēja žurnālists norādīt, teiksim, skrējēja rasi vai Latvijas izlases hokejista (vai reketiera) etnisko piederību. Šīs detaļas neatbilda jaunajai “vārda brīvībai”, kuru piekopa Ēlerte.

Tā kā liela daļa mūsdienu mediju vadītāju ir izgājuši/as šo Ēlertes skolu, viņi/as ir pārliecināti/as ne tikai par to, ka tā vajag un tā ir pareizi, bet arī par to, ka arī visi citi rīkojas līdzīgi. Tāpēc, piemēram, sabiedriskie mediji pamazām pārvērtušies no informatīviem par ideoloģiskiem instrumentiem. Līdz ar to atbilstoši medijpratības pamatpostulātiem tie būtu pirmie, uz kuriem jānorāda – „Uzmanīgi! Pret katru ziņu jāizturas īpaši kritiski”.

Daudzi, kuri iemācījušies atšķirt propagandu no patiesības vēl padomju laikā, tā arī (kritiski) šodien izturas pret visiem tiem dezinformatoriem, kuri izplatīja melus par Cimdara viltus sertifikātu, Tukuma dedzināšanu un šo melošanu nenožēloja. Tāpēc nav brīnums, ka uzticība sabiedriskajiem medijiem krīt, un visas šīs primitīvās, pseidozinātniskās naudas apgūšanas kampaņas, vienalga cik skanīgos saukļos nodēvētās, situāciju izmainīt, par laimi, nevar.

Ir tikai viens ceļš, kā šo uzticību atgūt, - beigt nodarboties ar informācijas ideoloģisko šķirošanu, filtrēšanu un tā vietā atsākt sniegt savai auditorijai pilnu ainu. Pat tādu, kura varbūt kādam arī nepatīk, bet ir patiesa. Pārfrāzējot Dostojevski, teikšu: tikai patiesība glābs pasauli!

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...