Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

53 254 eiro gadā jeb 159 762 eiro visā triju gadu līguma darbības periodā — tāda ir summa, kuru no nodokļu maksātāju naudas plānots piešķirt iepriekš zināmam, sarunātam pretendentam, kam „Progresīvo” pārstāves Agneses Loginas vadītajā Kultūras ministrijā speciāli sarakstīti formāla “konkursa” nosacījumi.

“Konkursa „Par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu” nolikums” – ar šādu garu virsrakstu Kultūras ministrija izsludinājusi konkursu, kurā valsts no budžeta programmas “Mediju politikas īstenošana” atvēlējusi 159 tūkstošus.

Dokumentācijā uzrādīti šādi veicamie darbi:

“1.2.1. īstenot diskusijas un veikt labākās prakses, tai skaitā starptautiskās prakses, apkopošanu par Latvijas situācijai piemērotākajiem mediju ētikas pamatprincipiem un vadlīnijām;

1.2.2. īstenot publicitātes pasākumus ar mērķi informēt sabiedrību par mediju ombudu;

1.2.3. īstenot izglītojošo darbu par vārda brīvības jautājumiem, mediju nozīmi un atbildību, medija un žurnālista tiesībām un pienākumiem, iespēju robežās piesaistot starptautiskus partnerus;

1.2.4. nodrošināt sabiedrības informēšanu par mediju ombuda darbības ietvaros konstatētajām mediju nozares aktualitātēm un problēmjautājumiem.”

Tiktāl viss saprotams — tā kā Latvijā ir gan sabiedrisko mediju ombuds, gan vairākas nevalstiskās organizācijas cita starpā nodarbojas ar mediju ētikas jautājumu izpēti un veicināšanu, tad šādu pētījumu veikšanu (ja Kultūras ministrijai pašai to darīt ir nepietiekoša kapacitāte), pirmām kārtām varētu veikt tās augstskolas un universitātes, kurās ir izglītības programmas žurnālistikā, komunikāciju zinātnē vai ar medijiem saistītās profesijās. Latvijā ar to nodarbojas RSU, LU, RISEBA, Vidzemes Augstskola u.c., tātad šajā nozarē ar konkurenci viss kārtībā.

Taču, lai varētu atdot naudu iepriekš sarunātam pretendentam, ir nepieciešams no iepirkuma izslēgt augstskolas, universitātes un koledžas, lai tām pat teorētiski nebūtu iespējams pieteikties uz šī pētījuma veikšanu. Tas izdarīts ar iepirkuma 2.1. punktu, kurš nosaka: “Pretendents ir nevalstiska organizācija – biedrība vai nodibinājums, kas darbojas mediju jomā vismaz 2 (divus) gadus […].”

Tātad, balstoties uz šo punktu, nevar pieteikties neviena augstākā mācību iestāde, tādas dibināts institūts vai jebkurš pretendents, kurš reģistrēts kā komercsabiedrība.

Tomēr vēl atliek iespēja, ka konkursā varētu pieteikties kāda no vairākām aktīvajām mediju nozares nevalstiskajām organizācijām — vai nu pašu žurnālistu dibinātās profesionālās organizācijas, vai tādas nozaru asociācijas kā Raidorganizāciju asociācija, Preses izdevēju asociācija utt.

Lai pilnīgi izslēgtu kaut jel kādu konkurenci, nolikumā iestrādāti nosacījumi, kuriem atbilst tikai viens vienīgs iepriekš sarunātais pretendents: “2.2. Pretendents aptver mediju nozares dažādus dalībniekus, t.i., pretendents pārstāv gan drukātos, gan elektroniskos medijus (elektroniskos plašsaziņas līdzekļus), gan interneta medijus, gan žurnālistus. Šādu pārstāvību apliecina mediju vai to organizāciju iesaiste biedrībā vai nodibinājumā dibinātāja vai biedra statusā.” Tik specifiskas prasības, kas izslēdz vēl dažus teorētiski iespējamos konkurentus, nozīmē — “konkurss” šeit ir tikpat “objektīvs” kā prezidenta vēlēšanas Krievijā.

Kurš ir šis pretendents, kam tiks jau iepriekš sarunātie 159 tūkstoši eiro no Kultūras ministrijas, varbūt uzzināsim jau šonedēļ — “konkursa” termiņš noslēdzās 7. martā, un iepirkuma komisijai vajadzētu beigt “darbu” 10 dienu laikā.

Dokuments: https://www.km.gov.lv/lv/media/39285/download?attachment

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...