Kultūras objektu „punktiņu” licējas firmas patieso īpašnieku pēdas ved pie Lembergu ģimenes
B. Rulle17.02.2011.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Informāciju tehnoloģijas (IT) kompānijas RIX Technologies, kas ieguvusi lielus valsts pasūtījumus no Kultūras ministrijas (KM), patieso īpašnieku pēdas, iespējams, ved pie oligarha Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenes.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) ar preses pārstāvja Andra Saulīša starpniecību ceturtdien neatbildēja uz Pietiek jautājumiem, vai KM ir informēta par to, kam pieder RIX Technologies, ar ko šai firmai ir saistība. Tāpat Pietiek neizdevās saņemt arī ministres atbildes, vai KM rūpīgi plānojusi izvērtēt ar RIX Technologies noslēgtos līgumus.
Ar Lembergiem vieno Butāne
Lai arī Uzņēmumu reģistra datos nav atrodama tieša Lemberga ģimenes saikne ar RIX Technologies, par Lembergu pastarpinātu ietekmi liecina tas, ka RIX Technologies vadītāja Eva Butāne iepriekš bijusi līdzīpašniece citā ar Lembergiem saistītā IT kompānijā.
Turklāt neoficiāli jau ilgstoši tiek runāts, ka Lembergu ģimenes (Ventspils mēra dēla Anrija Lemberga) intereses IT kompānijās paslēptas uzņēmumos RIX Technologies un Corporate Solutions – abi šie uzņēmumi pēdējos gados ir starp lielākajiem valsts pasūtījumu saņēmējiem IT risinājumu konkursos.
Pietiek pētītais liecina, ka RIX Technologies valdes priekšsēde un vadītāja Butāne ir bijusi saistīta ar IT kompāniju Telecentrs. Šajā firmā, kā apliecina Lembergu krimināllietas materiāli, līdz 2006.gada nogalei Lembergu ģimenei caur Britu Virdžīnās reģistrētu Dewson Invest piederēja 50%. Savukārt vēl 20% Telecentrs īpašniece tolaik bija Gibraltārā reģistrēta Invert Network, kuru pārstāvēja Butāne – pašreizējā RIX Technologies direktore.
Telecentrs tika pārdots 2006.gada nogalē, kad pār Lembergu un viņa ģimeni savilkās prokuratūras ierosināts krimināllietas mākoņi. Līdz tam ar Butāni un Lembergiem saistītā Telecentra bizness bija plaucis – uzņēmumus bija ieguvis pasūtījumus gan Ventspils domē (Telecentrs sāka savu pirmo projektu Ventspilī laikā, kad atbildīgais par e-lietām, pildot Ventspils pilsētas domes izpilddirektora vietnieka IT jautājumos pienākumus, bija pašreizējais KM pārraudzītās Kultūras Informācijas sistēmas direktors Armands Magone), gan citās ar Lemberga ietekmi saistītās pašvaldībās.
Telecentrs piedalījās arī tā sauktajā KM projektā Trešais tēva dēls, kura ietvaros par aptuveni četriem miljoniem latu Latvijas bibliotēkās tika nodrošināts ātrgaitas interneta pieslēgums un kurš tika īstenots ar Latvijas valsts un Bila un Melindas Geitsu fonda finansējumu.
Turklāt Telecentrs nav vienīgais uzņēmums, kas Butāni saista ar Ventspils mēru. Viņa savulaik bija arī vadītāja a/s Softex Latvia, kas nodrošināja Ventspils pilsēttīkla izveidi un interneta pieslēguma ierīkošanu Ventspils pilsētā.
Turklāt, kā liecina neoficiāla informācija, kas ir Pietiek rīcībā, ar Lembergu saistītas personas RIX Technologies attīstībai esot aizdevušas krietnu naudas summu.
Lemberga juniora bizness
Lemberga intereses IT biznesā tiek skaidrotas ar Ventspils mēra dēla Anrija biznesu. Anrijs jau gadsimtu mijā IT biznesā saskatījis jaunas ģimenes biznesa perspektīvas, un tā arī sākušies Lemberga ieguldījumi IT jomā.
Tas, ka Lembergi oficiāli neparādās starp RIX Technologies vai Corparate Solutions īpašniekiem, esot skaidrojams ar pret abiem sākto krimināllietu un abu īpašumiem noteiktajiem arestiem. Kopš 2007.gadā notikušās Lemberga apcietināšanas, Lembergi uz sava vārda īpašumus Latvijā nereģistrējot, tam tiekot izmantoti „savējie cilvēki, kuriem varot uzticēties”.
Pietiek rakstīja, ka pērn lielākais KM iepirkuma līgums slēgts ar RIX Technologies. KM pērn iztērējusi vairāk nekā 750 tūkstošus latu digitālās kultūras kartes izveidošanai, kurā ar „punktiņiem” iezīmēti dažādi kultūras objekti. Lai gan lietpratēji apgalvo, ka šādu karti var radīt par pārdesmit tūkstošiem latu, KM nedomā, ka par karti būtu pārmaksājusi. Tikmēr kartes izveidotāji RIX Technologies norāda, ka internetā publiski pieejamā karte ir vien niecīga daļa no tās informācijas sistēmas, kas tapusi projektā ar nosaukumu Digitālā kultūras karte, un sagaida, ka ministrija sabiedrībai izskaidros, kas īsti slēpjas aiz šā miljonu vērtā projekta.
Pērn RIX Technologies ieguvusi 885 tūkstošu latu lielu pasūtījumu Nacionālā muzeju krājumu kopkataloga pilnveidošanai, kā arī slēgtā konkursā tikusi pie 413 tūkstošiem latu jau pieminētās digitālās kultūras kartes 3.kārtas izstrādei un ieviešanai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.