Iesaki rakstu:

Par vadmotīvu ņemšu klasiku, šoreiz – Jāni Jaunsudrabiņu. Meistars Zaļajā Grāmatā cita vidū apraksta smalkāku žīdu vai pat varbūt vācieti – kumēdiņu rādītāju, kurš Neretas pusē par mazu, bet taisnīgu samaksu rāda kumēdiņu bildes tādā kā primitīvā diapozitīvu aparātā… visādus ķeizarus, karalienes, baznīcas, pilis, kaušanos, vulkāna izviršanu un tamlīdzīgi… un, kad vīri jau iečarkojuši, tad onkulītis pieteic vēl dažas bildes par mazliet lielāku bet arī taisnīgu samaksu. Lai raksturotu ekstrā bildīšu saturu, šamais noklakšķinājis mēli un viņaprāt, seksīgā balsī iedūcies – Anne Grike gandrīz plike. Bērni mudināti iet pagalmā un vīri, arī daža sieva gatavojušies pētīt Anne Grike, kure tātad gandrīz plike…

Visatļautības laiks 90. gados. Brīvības garša, brīvības smarša un brīvības pohas. Atļats ir viss, kas nav aizliegts, bet aizliegts nav gandrīz nekas. Anne Grike, Zāra Goldbaum un arī dāmas ar gluži latviskiem uzvārdiem šo laiku var izbaudīt pilnībā un visādi – ar lielām drēbēm, ar mazām drēbēm un pavisam bez drēbēm. Oblika morale grīļojas.

Nav labi, draugi! Kaut kas jādara – jāaizliedz, jāregulē, jāievieš standarti, noteikumi un tādā garā. Jaunās valsts ierēdniecība tam ķeras klāt ar lielu sparu. Protams, ka par regulēšanu un standartizēšanu kaut kas arī pienākas. Ne 10 gadu nepaiet, jau saregulē par traku… Parādās pirmie naivie mēģinājumi kaut ko labot, tātad mazināt birokrātiju un administratīvo slogu…

Ministru prezidenta Einara Repšes pakļautībā tālajā 2003.gadā sākta Nejēdzību novēršanas biroja (NNB) veidošana, ko viņa vadītā partija "Jaunais laiks" (JL) solīja radīt iedzīvotāju sūdzību uzklausīšanai par valstī notiekošajām nejēdzībām.

Nāk iestāšanās Eiropas Savienībā… tur arī cīnās. Oficiālais “Latvijas Vēstnesis” 2008.gadā raksta: Eiropadome 2007.gada martā apstiprināja ierosmi, ka jāizvirza mērķis līdz 2012.gadam par 25% samazināt administratīvo slogu. Ieklausāmies, cik forši skan – apstiprināja ierosmi, ka jāizvirza mērķis… līdz pašai mazināšanai, ak, cik vēl tālu.

Rīgas Domē 2009.gada augustā nodibina birokrātijas apkarošanas centru (BAC), starp citu, pēc toreizējā vicemēra Šlesera iniciatīvas. Ko BAC dara? Sūta vēstules attiecīgajām Rīgas domes struktūrām, norādot uz nepieciešamību risināt jautājumus un izsakot priekšlikumus to darbības uzlabošanai. Nav dzirdēts, ka baigi klausītu. Savukārt 2021.gada maijā BAC pārveido par iekšējo pārbaužu un korupcijas novēršanas nodaļu.

Gadi skrien kā stirnas. Tēvzemē kūsā cīņa pret birokrātiju. Lasām cietos papīros: VALSTS PĀRVALDES PRIORITĀTE 2013.GADĀ būs uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumus ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem un NVO. MĒRĶIS: administratīvā sloga mazināšana, normatīvā regulējuma vienkāršošana un valsts pārvaldes darbības efektivizēšana. Premjers Valdis Dombrovskis, kurš gan cits…dzimst iniciatīva „Mazinām slogu”.

Slogs gan nepavisam negrib mazināties. 2014.gada maijā Dienas Bizness sūrojas - iniciatīva «Mazinām slogu» saņēmusi daudz ierosinājumu, taču birokrātija vēl aizvien zeļ, bet tās apkarošana ir pārlieku formāla.

2018.gads. Valstij simts gadu, tram-tarammm! Savā priekšvēlēšanu kampaņā partija “Jaunā Vienotība” sola ieviest “nulles birokrātijas” pieeju valsts pārvaldē. Plānots, ka turpmāk, “pieņemot vienu jaunu regulējumu valstī, atcels divus jau spēkā esošus noteikumus, instrukcijas u.tml.”.

Jaunās Vienotības pieteiktie jubilejas gada kumēdiņi ir progresīvāki pēc satura un formas, jo te tiek pieteikts, ka Anne Grike nu būs pavisam plike. Nulle drēbju jeb nulle birokrātijas. Kumēdiņu rādītāja tēlā iejūtas Valsts kanceleja, raugi:

“Pēdējos gados vērojama arvien lielāka pieņemtā regulējuma negatīvā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, par ko liecina vairāku pētījumu un uzņēmēju aptauju rezultāti. Tāpat valsts pārvaldē trūkst vienota un efektīva risinājuma administratīvā sloga mazināšanai, ko Valsts kanceleja, nu ir nolēmusi attīstīt, norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.” Anne Grike drīz būs plike… vismaz no 2019.gada novembra jo… jo Nulles birokrātijas pieeju plānots uzsākt 2019. gada 1.novembrī.

Valdība šo pieņem zināšanai un uzdod visām ministrijām no 2019. gada 1. novembra tiesību aktu izstrādes procesā nodrošināt informatīvajā ziņojumā paredzētās “nulles birokrātijas” pieejas ievērošanu. Valsts kancelejai – uzraudzīt!

Vēl 2022.gada sākumā Valsts kanceleja triumfāli ziņo, ka “ieviests “nulles birokrātijas” princips administratīvā sloga samazināšanai!” Taču realitātē papīru un pieeju noteikti ir vairāk, bet rezultāta nav. Bet vai tāpēc mēs raudāsim?!

2023.gada 24.maijs, Saeima. Valsts kancelejas direktors J. Citskovskis ar nopietniem vaibstiem iepazīstina… ar vēl vienu administratīvā sloga mazināšanas plānu. Mazāk izturīgākie vairs negaida Anne Grike, bet prasās uz tualeti dēļ bažām, ka histēriskie smiekli var būt par pamatu spontānai, piedodiet, mīšanai… bet oficiāli kungi un dāmas vēsta, ka fokuss būs vērsts uz administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem.

Administratīvā sloga mazināšanas komandā darbojas nevalstiskās organizācijas, ministrijas, Valsts kontrole, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti un dažādu jomu eksperti. Par tālākām plāna gaitām ziņu trūkst… bet nāk jauns, entuziasma pilns vēstījums - 11.03.2025. Medijus atkal saviļņo tie paši birokrātijas mazināšanas kumēdiņi, kurus arvien grūtāk pasniegt kā jaunus un oriģinālus. Taču ir jāvar!

Ministru prezidente Evika Siliņa uzdod izveidot rīcības grupu birokrātijas mazināšanai.

E. Siliņa: “Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības šī gada darba prioritātēm. Pagājušajā gadā jau iesākām, bet šogad vēl ar augstāku prioritāti šo darbu turpināsim, mazinot administratīvo slogu un padarot valsts iestāžu darbu tuvāku cilvēkam.”

Ministru prezidente ir nākusi klajā ar konkrētiem prioritārajiem uzdevumiem, kas valdībai jāpaveic šī gada laikā, un starp tiem ir arī birokrātijas mazināšana par 25%. Starp Ministru prezidentes noteiktajiem uzdevumiem ir arī minimālā publisko iepirkumu sliekšņa paaugstināšana un birokrātijas mazināšana Eiropas fondu finansējuma iegūšanai un izmantošanai.

Rīcības grupā pusi no sastāva veidos valsts institūciju pārstāvji un pusi – uzņēmēju organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji. Rīcības grupai būs katru mēnesi jāatskaitās valdībai.

Valsts kancelejas directors Raivis Kronbergs: ja birokrātijas mazināšanas darba grupa nesasniegs mērķi, "tad man ir jāiet mājās"… un tad jau varēs nākt atpakaļ.

Drosmīga, izlēmīga rīcība… bet – vai!... patinam laika dzīparu nedaudz atpakaļ un mēs redzam vēl drosmīgākā un izlēmīgākā Valda Dombrovska teikto twitter jeb x sociālajā tīklā. Atgādinām, ka Valdis ir ekonomikas un ražīguma, kā arī vienkāršošanas komisārs. Lūk, Valdis twiterī jau 12.februārī raksta:

„Birokrātijas mazināšana pirmo reizi ir ES augstākā līmeņa prioritāte. Eiropas Komisija izvirza mērķi samazināt administratīvo slogu par vismaz 25% visiem uzņēmumiem, bet MVU par vismaz 35%.”

Sanāk, ka Evikas dziedājums par birokrātijas samazināšanu marta sākumā ir tikai atbalss vecākā biedra tikpat tukšam un arī melīgam paziņojumam jo – nav nekāda PIRMĀ REIZE: Eiropadome jau 2007.gada martā apstiprināja ierosmi, ka jāizvirza mērķis līdz 2012.gadam par 25% samazināt administratīvo slogu, un, protams, nekas nav dzirdēts par rezultātiem. Līdz ar to grūti spriest, vai Dombrovska pieteiktie 25% ir tie paši iepriekšējie 25% vai jau citi 25%, kas kopā sataisa 50%? Vai varbūt 75%? Taču nekādi tā nav pirmā reize, tāpat kā Annei Grikei…

Te redzam vairākas interesantas lietas. Ar tiem pašiem kumēdiņiem skatītājus var mānīt 3,4,5 un vairāk reižu… bet kaut kad darbaļaudis tomēr sāks ticību zaudēt. Tiešām? Izskatās, ka tomēr ne… starp citu, kā mums bezkaunīgi rāda statistiķa Jāņa Hermaņa grafikā saliktie dati - strādājošo, precīzāk – aizņemto darbavietu skaits valsts struktūrās 15 gados, gandrīz visu šo laiku, kad notika stīvēšanās ar birokrātiju, ir saglabājies aptuveni vienāds - 96-98 tūkstoši.

Ir tikai divas redzamas izmaiņas šajā grafikā – ievērojams kritums pasaules ekonomiskās krīzes un Parex krīzes laikā ap 2009.gadu un… sajūtams kāpums nupatiņ 2024.gadā, par kura iemesliem tad mums atkal ir iespējas prātot.

Ja valdībai un kancelejai ir laika nodarboties ar kumēdiņiem, tas nozīmē, ka mums nemaz tik slikti neiet, karš un citi trakumi ir kaut kur tālu, tālu…

To, ka var arī citādi, mums rāda kaut vai Covid laiks, kad no Kuivižiem skatoties, bija ļoti vienkārši, piemēram paprasīt naudu malkai bez papīriem. Daudz tur nevarēja dabūt, bet to, kas gribēja mazo naudiņu bez papīriem, vienalga, bija daudz vairāk kā to, kuri prasīja mazliet lielāku naudiņu ar papīriem. Tāpat es kā pašnodarbinātais bez daudziem papīriem tai laikā varēju dabūt kompensācijas vairākus mēnešus.

Līdzīgi notika arī Parex krīzes laikā, tikai tur gan bez liekas birokrātijas nevis deva klāt, bet ņēma nost… tātad var, bet nevis, ja grib, bet, ja spiež… izskatās, ka pagaidām neviens nespiež. Ne Eiropā, ne mūsu mīļā Latvijā, neskatoties uz to, kas vārās apkārt…

Var pieņemt, ka šī nemaz vēl nav pēdējā birokrātijas mazināšanas kampaņa. Tikai jāsagudro pietiekami labs nosaukums. Vai nu kaut kas par karu, vai Evike…piedodiet, Anne Grike gandrīz plike, te būtu tieši desmitniekā.

P.S. Šo pamfletu, lasītu paša Dzintra Kolāta balsī, tu vari noklausīties raidījumā. Ej uz jūtūbi un meklē "Jautājums no provinces"!

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google