Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kur aug kājas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) diletantiskajiem pētījumiem par bietēm un kaķu Covid? Sāk iezīmēties, ka nodokļu maksātāju naudas dalīšanā “savējiem” īpaši centīgi piestrādājis Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts un LLU profesors Ilmārs Dūrītis.

Ne vienu vien sabiedrības pārstāvi nesen izbrīnīja publiskajā telpā nejauši nonākušais Latvijas Lauksaimniecības universitātes veiktais pētījums par Covid-19. Medijos vīdēja LLU diletantiski veiktās biešu un gurķu pagatavošanas receptes, kas tika uzdotas par zinātnisko pētījumu. Sabiedrība bija sašutusi. Sašutumu vēl lielāku darīja pētījuma izmaksas. Tas izmaksāja 500 000 jeb pusmiljonu eiro nodokļu maksātāju naudas un tika veikts Valsts pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšanās ietvaros.

Taču tas nav vienīgais pētījums, kurā “sekmīgi” tikuši iekšā LLU. Otrs pētījums tiek realizēts sadarbībā ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR. Šajā pētījumā LLU, kā teikts BIOR mājaslapā, īpašu uzmanību pievērš SARS-COV2 vīrusa klātbūtnei mājdzīvnieku populācijā. Izsakoties vienkāršāk – vetārsti pēta Covid-19 izplatību kaķos, suņos, ūdelēs, trušos, govīs un cūkās. Arī šis pētījums Latvijas nodokļu maksātājiem apgājies “nieka” 500 000 eiro.

Jau izsludinot konkursu uz Valsts pētījumu programmu finansējumu, klīda baumas, ka naudas dalīšana būs izteikti politiska. Aizdomas sāk apstiprināties. Naudas dalīšanā aktīvi esot iesaistījies Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis. Toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele neesot vēlējusies iedziļināties pētījumos, bet uzticējusies savas partijas biedram, kārtējam “ekspertam” Ilmāram Dūrītim.

“Eksperts” Dūrītis ir darījis visu, lai Covid nauda tiktu piešķirta arī viņa otrai darba vietai – Latvijas Lauksaimniecības universitātei un it sevišķi tās Veterinārmedicīnas fakultātei. Dūrītis joprojām LLU ieņem dažādus amatus un saņem par to atalgojumu, turklāt agrāk bijis šīs fakultātes dekāns. Tas vedina domāt par kārtējo Ilmāra Dūrīša interešu konfliktu un naudas lobēšanu savējiem. Dūrīša āža kāja spraucas laukā no LLU pētījumiem.

Deputātam Dūrītim interešu konflikti nav sveši. KNAB 2020. gada septembrī jau vienreiz sodīja Ilmāru Dūrīti par interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumu, savienojot Saeimas deputāta amatu ar LLU Profesoru padomes priekšsēdētāja un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.

Dūrīti tas nepārmācīja. Tas nemazināja arī viņa alkatību un varaskāri. Tagad viņš kopā ar domu biedru grupu rosinot mainīt likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, lai ļautu deputātiem un ministriju uzraugošajiem ierēdņiem strādāt augstskolās, kuras tie pārrauga un kurās saņem algu.

Atgriezīsimies pie Valsts pētījumu programmām. Ministru kabinets 2029.gada 19.maijā pieņēma lēmumu par Valsts pētījumu programmām Covid-19 seku mazināšanai. Lēmuma anotācijā bija teikts, ka “programmas ietvaros tiks radītas zinātniskas prognozes Latvijai par tālākās rīcības scenārijiem 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tajā skaitā kā pārvarēt jaunus saslimšanas  uzliesmojumus, kā rezultātā tiks radīti labvēlīgi apstākļi Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai”.

Mums jājūtas gandarītiem, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki būs bruģējuši Latvijas ilgtermiņa attīstību un ekonomisko izaugsmi ar kaķu, suņu, govju un cūku Covid testiem un pareizi sagrieztiem biešu un gurķu salātiem. Mājdzīvniekus mēs mīlam, un saknes ir jāēd…

Tikai ar nožēlu jāatzīst, ka tas notiek laikā, kad simtiem cilvēku ar grūtībām saņem vai pat nesaņem dīkstāves pabalstus, simtiem ģimeņu ir zaudējušas darbu un iztikas līdzekļus, simtiem ārstu uz izdegšanas robežas joprojām cīnās par pacientu dzīvībām, saņemot par savu darbu tikai grašus. Tas notiek brīdī, kad skolotāji turpina cīnīties par skolēnu sekmēm, strādājot attālināti un cerot, ka ministrija reiz samaksās par papildu slodzi.

Profesor Dūrīti, vai tā ir Jūsu āža kāja, kas lien laukā no LLU diletantiskajiem pētījumiem? Vai tiešām tā bija Jūs personiskā ieinteresētība cilvēku dzīvību glābšanai plānoto naudu šķērdēt paša pārstāvētajai augstskolai un fakultātei? Vai tiešām Jūs alkstat pašlabumu uz citu cilvēku dzīvību rēķina? Un kāda ir apvienības “Attīstībai/Par” politiskā atbildība par naudas izšķērdēšanu?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...