Iesaki rakstu: 
Nedaudz par AirBaltic finanšu rezultātu 2024. Tātad - zaudējumi 118 miljoni eiro. Nožāvājos. Tie, kuri man seko, zina, ka līdzīgu aplēsi minēju jau pasen.
Jau gada sākumā bija zināmas trīs lietas. Pirmā - 9 mēnešos kompānijas uzkrātie gada zaudējumi bija 48 miljoni. Otrā - būtisku ietekmi uz AirBaltic finansēm veido dolāra/eiro kurss. Dolārs uz gada beigām bija nostiprinājies pret eiro, papildu zaudējumi 26 miljoni (es lēsu ap 30).
Tātad kopā 74 miljonu zaudējumi bija zināmi. Nu, un vēl zināms bija tas, ka ziemas sezonā kompānija jebkurā gadījumā strādā ar zaudējumiem. Virs 5 miljoniem mēnesī. Trīs mēneši, es lēsu, kādi pārdesmit miljoni klāt, tātad kopā zaudējumi ap 100 miljoniem.
Pāsteigums? Gauss pārspēja manu pozitīvismu. Pakāsa par 20 miljoniem vairāk.
Nu labi, un kā ar kompānijas izdzīvošanas prognozēm? Gauss sāk nepiekrist Ošlejam un nez kāpēc sludina uz manējo pusi. Nē, neesam draugi, maigi sakot, vienkārši viņš nedrīkst melot bezgalīgi.
Gada pārskatā teikts, ka, ja tuvākajos trīs-četros mēnešos netiks realizēta iziešana biržā, tad nauda beigsies. Nevarēs uzturēt kontā minimālo naudas daudzumu, ko prasa obligāciju turētāji, tie nāk un piesaka maksātnespēju. Šāds risks esot būtisks, paši saka. Atkal nožāvājos, es par to stāstu tukšumā jau… neatceros, laikam vismaz gadu.
Ko vēl vajag, lai neiestātos bankrots? Lai Baltijas valstu un citu valstu lidotāju ekonomikas atdzīvotos. Ļoti ticami, ievērojot nepieciešamību tērēt naudu nu jau ne tikai zaļajam kursam, bet arī aizsardzībai. Vēl kompānija cer, ka šogad atjaunos lidojumus Ukrainā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.