Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Valters Zelčs, lauksaimniecības eksperts
10.05.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.

Par ko protestēja lauksaimnieki?

Apskatot lauksaimnieku izvirzītās prasības dažādās Eiropas valstīs, ir pilnīgi saprotams daudzu cilvēku apjukums un neizpratne – izvirzītās prasības ir kā raibs, kopā sašūts lupatu deķis, kurā kādas likumsakarības grūti saskatīt. Vācijas lauksaimnieki cīnās par akcīzes atlaidi dīzeļdegvielai, Nīderlandē zemnieki pieprasa atkāpes no nitrātu direktīvas, Spānijā lauksaimnieki nav mierā ar lētiem trešo valstu tomātiem, poļi iestājas pret Ukrainas graudu importu, savukārt Latvijā tiek runāts par PVN, ierobežojumiem, krievijas graudiem un birokrātiju.

No šāda rakursa vērtējot, lauksaimnieku prasības tik tiešām varētu šķist bezsakarīgas, taču koordinētība protestu laika un veidu ziņā bija acīmredzama, kas lielai daļai apskatnieku lika sākt attīstīt dažādas teorijas par to, kas tad ir “patiesais protestu kūdītājs”, piesaucot gan krievijas vēlmi destabilizēt Eiropu, gan galēji labējo partiju centienus tikt pie varas dalībvalstīs. Jāsaka, ka, kaut arī abām iepriekšminētajām pusēm zemnieku protesti visticamāk neraisīja galvassāpes, primāri protestu iemesli rodami pašā Eiropā – neskaidrā un līdz galam neformulētā lauksaimniecības politikā, vājā tirdzniecības politikā un mākoņus stumjošā zaļajā politikā.

Neskatoties uz to, ka katras dalībvalsts lauksaimnieki protestu priekšplānā izvirzīja savas individuālās vēlmes, Eiropas lauksaimnieku protestiem tik tiešām bija un joprojām ir vienojošas Eiropas līmeņa problēmas – dubultie pārtikas standarti, milzīgā birokrātija un praktiski nerealizējamas zaļā kursa prasības

Dubultie pārtikas standarti ir joma, kur acīmredzami konfliktē Eiropas lauksaimniecības politika un Eiropas noslēgtie tirdzniecības līgumi. Eiropas Savienībā pārtikas tīrības, drošuma un nekaitīguma standarti ir nesalīdzināmi augstāki kā citos pasaules tirgos. Vēl jo vairāk Eiropas Savienībā uzmanību vērš ne tikai uz gala rezultātu – saražoto burkānu vai kartupeli –, bet arī uz procesu, kā tas ražots. Eiropā papildus tūkstošiem citu lietu tiek regulētas augsnes apstrādes metodes, mēslošanas līdzekļi, laiki, devas, izmantotie augu aizsardzības līdzekļi, izmantotie veterinārie medikamenti, uzraudzīta dzīvnieku labturība, regulēts ainavu elementu un neražojošo platību daudzums. Bez šaubām katra no šīm prasībām sadārdzina ražošanas procesu, kā rezultātā lauksaimniekiem pazūd peļņas marža, kuru uz katru burkānu, kartupeli, piena litru vai graudu tonnu var iegūt. To būtu iespējams risināt, izolējot Eiropas pārtikas tirgu un ļaujot Eiropā ražoto pārtiku pārdot par augstāku cenu. Proti, jā, tā ir dārgāka, bet veselībai, videi un klimatam labāka.

Tomēr šeit arī slēpjas Eiropas Savienības dubultā morāle. Veicot tirdzniecību ar citiem pasaules reģioniem, Eiropas Savienība konstanti atļauj Eiropas tirgū ienākt lētai produkcijai no trešajām valstīm, kura ražota ar līdzekļiem un metodēm, kuras Eiropas Savienībā ir aizliegtas jau gadu desmitiem. Tā kā citviet pārtikas ražošanas regulējums ir ļoti brīvs, trešo valstu zemnieki pārtiku spēj saražot gana lēti. Rezultātā Eiropas lauksaimniekiem ar savu produkciju, kas saražota, ņemot vērā augstus kvalitātes kritērijus un līdz ar to arī ar augstāku pašizmaksu, veikalu plauktos jākonkurē ar pārtiku, kura ir ražota lēti. Lieki teikt, ka tas ir ļoti grūti un aizvien biežāk noved pie tā, ka Eiropas zemnieki savu produkciju veikalos izvieto ar zaudējumiem – tas arī provocē akcijas ar izlietu pienu vai izmestiem dārzeņiem.

Birokrātija ir aspekts, par kuru zina visi, taču neviens nevēlas uzņemties atbildību. Eiropas Komisija saka, ka nevienu no apjomīgajām birokrātijas atskaitēm tā nav uzspiedusi, taču dalībvalstis saka, ka nevienu no atskaitēm tās nav pašas izdomājušas un spiediens nācis no Eiropas Komisijas. Tas ir futbols, kuru šobrīd spēlē institūcijas, taču paralēli lauksaimnieki "plēš matus", mēģinot saprast, kas, kādā formā un kad ir jāiesniedz. Lauksaimnieki ļoti labi saprot, ka, saņemot publisko finansējumu, ir korekti pretī iesniegt arī atskaites. Un tās arī vēsturiski ir tikušas iesniegtas. Lauksaimnieki ziņo par dzīvnieku skaitu, šķirnēm, identifikācijas numuriem, pakļaujas regulārām pārbaudēm. Tiek iesniegti dati par lauku platībām, identifikācijas numuriem, iesētajiem kultūraugiem, izmantotajiem līdzekļiem, ainavu elementiem un citām lietām. Lauksaimniekiem pret to nav bijuši izteikti iebildumi. Tomēr, ņemot vērā mūžīgi pieaugošo atskaišu skaitu un to jēgpilnuma trūkumu, Eiropas lauksaimnieki neizprot, kādēļ katru dienu vai katras nedēļas beigās ir jānodod informācija par uz lauka esošo tehniku un tās reģistrācijas numuriem, kāpēc par katras izejvielas lietojumu ir nepieciešams tūlītējs tiešsaistes ziņojums, kādēļ ir jāfotografē savi lauki, savu traktoru vadības termināļi, savas kūtis, pakaiši un virkne citu lietu. Ir brīži, kad atskaites no saprotamām un jēgpilnām kļūst par liekām, neizprotamām un nejēdzīgām. Tādām, kuras būtiski sāk apgrūtināt primāro zemnieku uzdevumu – pārtikas ražošanu. Acīmredzot jaunās atskaites, kuras ar šo gadu lauksaimniekiem jāsniedz un par kuru bezjēdzīgumu neviens nevēlas uzņemties atbildību, ir vieta, kur zemnieki ir novilkuši sarkano līniju.

Zaļās vienošanās vietā kurss. Šķiet, personai, kura terminu “European Green Deal” iztulkojusi kā „Eiropas zaļais kurss”, nevis „Eiropas zaļā vienošanās”, ir visnotaļ liels potenciāls kļūt par gaišreģi, jo vienošanās aspekts Eiropas dabas aizsardzības likumdošanā ir izpalicis. Formāli Eiropas Komisijai par diskusiju trūkumu pārmest nevar. Ir organizēti simti vai pat tūkstoši dažādu semināru, diskusiju un priekšlikumu iesniegšanas pasākumu. Tomēr, cik formāli šie pasākumi bijuši, tik formāli arī ir bijuši rezultāti. Lauksaimnieku iebildumi, priekšlikumi vai jautājumi saistībā ar dažādām vides un klimata politikām ir tikuši ignorēti, tā vietā aktīvi turpinot uz priekšu virzīt dažādas regulas, stratēģijas un direktīvas. Piemēri tālu nav jāmeklē.

Piemēram, “No lauka līdz galdam” stratēģija paģērē lauksaimniekiem par 20% mazināt mēslojuma apjomus, par 50% mazināt augu aizsardzības līdzekļu apjomus, par 50% mazināt antibiotiku lietojumu un līdz 25% palielināt bioloģiski sertificēto platību īpatsvaru. Tomēr neviens nav spējis atbildēt lauksaimniekiem, kā kompensēt ražas zudumu, kurš rastos, nemēslojot laukus, neviens nav pateicis, kā efektīvi cīnīties pret miltrasu, lakstu puvi, melnplauku vai kolorado vabolēm, ja nevaram lietot augu aizsardzības līdzekļus. Neviens nav paskaidrojis lopkopim par to, kā ārstēt dzīvnieku, ja tas savainojies un sākusies bakteriāla infekcija. Neviens nav arī iedevis skaidru ceļa karti, kā atrast uzticamus bioloģiskās pārtikas noieta tirgus, lai izvairītos no situācijām, kur bioloģiski ražotā produkcija maksā faktiski tikpat, cik konvencionālā.

Tā vietā lauksaimnieki un mežsaimnieki tiek pasniegti kā merkantili, egoistiski uzņēmēji, kuri iestājas pret zaļu nākotni. Patiesībā visu šo noliegumu caurstrāvo neziņa, neizpratne un absolūts jēgpilna dialoga trūkums, kur mērķi tiek uzspiesti no augšas, taču risinājumi tiek sagaidīti no apakšas. Diemžēl risinājumus, kuri nodrošinātu ekonomiski pamatotu lauksaimniecību, reizē sasniedzot ambiciozos mērķus un esot konkurētspējīgiem globālā tirgū, vēl nav izdevies atrast, taču izvirzīto mērķu sasniegšanas datumi ar katru dienu tuvojas.

Kāpēc protesti pēkšņi izbeidzās?

Analizējot protestu daudzskaitlību, virzienu uz kulmināciju, bet pēkšņu un neizprotamu protestu apsīkumu, varētu rasties sajūta, ka lauksaimniekiem kaut kas ir apsolīts un tā rezultātā protesti izčākstējuši. Zināmā mērā tā tas arī ir – Eiropas Komisija ir devusi pilnvaras dalībvalstīm veikt būtiskas izmaiņas savās lauksaimniecības politikās, lai atvieglotu birokrātiskos slogus. Papildus arī pati Eiropas Komisija ir gatava veikt izmaiņas Kopējās lauksaimniecības politikas pamataktos, lai no atkārtotiem protestiem izvairītos.

Tomēr patiesais protestu apsīkšanas iemesls ir pavisam vienkāršs – ir sākusies lauksaimniecības aktīvā sezona. Tiek sēts, stādīts, pļauts, mēslots un smidzināts, līdz ar to lauksaimniekiem vienkārši nav iespējas savu neapmierinātību manifestēt ielās. Taču tas nebūt nenozīmē, ka rudenī protesti neatkārtosies. Protestu atsākšanās būs tiešā mērā atkarīga no tā, vai Eiropas institūcijas spēs izpildīt dotos solījumus par lauksaimniecības politikas sakārtošanu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...